Šajā faktu lapā skaidrots, kā ES atbalsta jaunatnes politiku. Tajā izklāstīta ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam un tās trīs pīlāri: iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana. Tos īsteno ar pamatprogrammām, proti, Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpusu un Garantiju jauniešiem. Tāpat tajā arī parādīta Eiropas Parlamenta loma tādās jomās kā bērnu aizsardzības pasākumu veidošana, nepilngadīgo drošība tiešsaistē un mehānismi, kas ļauj jauniešiem tieši izteikties par ES politikas veidošanu.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6., 165. un 166. pants veido juridisko pamatu ar jaunatni saistītām ES darbībām.

  • LESD 6. pantā ir noteikts, ka “Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības; Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz: izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu”.
  • LESD 165. pants paredz ES darbības, ar kurām veicina jauniešu un ar jaunatni strādājošo mācībspēku apmaiņu un mudina jauniešus iesaistīties demokrātiskajā dzīvē Eiropā.
  • LESD 166. pants dod ES iespēju īstenot arodmācības politiku, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu darbības.
  • Eiropas Savienības Pamattiesību harta nosaka jauniešu aizsardzību.

    • 24. pantā ir atzītas bērna tiesības, tostarp tiesības uz aizsardzību un gādību, kā arī tiesības brīvi paust savu viedokli jautājumos, kas viņus skar.
    • 32. pantā ir noteikts bērnu darba aizliegums un jauniešu darba aizsardzība.
    • Mērķi

      Jaunatnes politika ir dalībvalstu politikas joma, tāpēc ar ES rīcību tikai cenšas atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības. Pašreizējā ES jaunatnes stratēģijā ir iekļauts to mērķu saraksts, kas sasniedzami 2019.–2027. gadā:

      • dot iespējas jauniešiem būt savas dzīves veidotājiem, atbalstīt viņu personisko attīstību un patstāvības iegūšanu. ES veicina šā mērķa sasniegšanu, pamatprogrammās nodrošinot jauniešiem piekļuvi brīvprātīgā darba un mācību iespēju mobilitātei un tā veicinot autonomiju un liekot pamatus mūžizglītībai;
      • rosināt jauniešus un nodrošināt resursus, kas viņiem vajadzīgi, lai kļūtu par aktīviem pilsoņiem. ES veicina jauniešu pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, jo īpaši ar mehānismiem, kas sekmē dialogu, neformālo mācīšanos un jauniešu vadītas iniciatīvas vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Lai sasniegtu šo mērķi, ES, piemēram, ar ES jaunatnes dialoga palīdzību ir atbalstījusi 11 Eiropas jaunatnes mērķu izstrādi;
      • uzlabot politikas nostādnes, kas ietekmē jauniešus visās nozarēs, jo īpaši – nodarbinātības, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā. Lai to panāktu, ES veicina starpnozaru pieeju un integrē jaunatnes jautājumus visās attiecīgajās politikas jomās;
      • veicināt jauniešu nabadzības un visa veida diskriminācijas izskaušanu un sekmēt jauniešu sociālo iekļaušanu. Ar savām finansēšanas programmām ES atbalsta dalībvalstis visaptverošas pieejas veidošanā. Lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu vienlīdzīgu līdzdalību sabiedrībā, tajā vajadzētu iekļaut, piemēram, atbalstu nodarbinātībai, iekļaujošai izglītībai un mērķorientētām darbībām jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.
      • Sasniegumi

        A. Stratēģiskais satvars

        ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam ir balstīta uz Padomes 2018. gada rezolūciju ar tādu pašu nosaukumu. Stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta šādām trim pamatjomām:

        • Iesaistīšanās – jauniešu aktīvas līdzdalības pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē veicināšana, galvenokārt ar ES jaunatnes dialogu, kas nodrošina strukturētu informācijas apmaiņu starp jauniešiem, jaunatnes organizācijām un politikas veidotājiem visos līmeņos;
        • Saiknes veidošana – jauniešu apvienošana visā ES un ārpus tās, ar brīvprātīgo darbu, mācību mobilitāti un pieredzes apmaiņas iespējām, ko piedāvā galvenokārt dalība tādās pamatprogrammās kā “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss”, veicinot solidaritāti un starpkultūru izpratni;
        • Iespēju veicināšana – atbalstot iespējas jauniešiem ar uzlabotu darba ar jaunatni kvalitāti, inovāciju un atzīšanu, kā izklāstīts Eiropas programmā darbam ar jaunatni.
        • Komisija šīs stratēģijas ietvaros 2021. gada jūnijā iecēla pirmo ES jaunatnes koordinatoru, kura uzdevums ir stiprināt starpnozaru sadarbību Komisijā. Turklāt Komisijas priekšsēdētājas Jauniešu konsultatīvā padome, ko izveidoja 2025. gada jūlijā, sniedz jauniešiem tiešu konsultatīvo lomu tādā galvenajās ES iniciatīvās kā klimatrīcība, digitālā pārveide un sociālā iekļaušana.

          B. ES finansējums jaunatnes programmām

          1. Programma “Erasmus+”

          Erasmus+ ir ES finansēšanas pamatprogramma, kas atbalsta izglītību, apmācību, jaunatni un sportu, piedāvājot jauniešiem iespēju studēt, mācīties un veikt brīvprātīgo darbu ārvalstīs. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam 10,3 % no “Erasmus+” budžeta (vairāk nekā 2,5 miljardi EUR) tika piešķirti ar jaunatni saistītām darbībām.

          Programma DiscoverEU 2021. gadā tika iekļauta Erasmus+ jaunatnes sadaļā kā neatņemama tās daļa. Šī iniciatīva sniedz 18 gadus veciem jauniešiem iespēju vienu mēnesi iepazīt Eiropu un tādā veidā veicina mācīšanos ceļojot un starpkultūru apmaiņu. Šo iniciatīvu 2021.–2027. gada periodā atbalsta ar īpašu budžetu (700 miljoni EUR).

          2. Eiropas Solidaritātes korpuss

          Eiropas Solidaritātes korpuss ir iniciatīva, ko izveidoja 2018. gada oktobrī ar mērķi jauniešu vidū veicināt solidaritāti, brīvprātīgo darbu un pilsonisko līdzdalību. Tā dod jauniešiem iespēju visā Eiropā piedalīties kopienas projektos, ar kuriem risina arī tādas sociālās problēmas kā iekļaušana, klimatrīcība un humānā palīdzība. Šo iniciatīvu 2021.–2027. gada periodā atbalsta ar 1 miljarda EUR lielu budžetu, ko piešķir gan individuālā brīvprātīgā darba, gan solidaritātes projektiem, kurus ierosinājušas jaunatnes organizācijas vai neformālas grupas.

          C. Citas ES iniciatīvas

          1. Pastiprināta Garantija jauniešiem

          Garantija jauniešiem tika izveidota 2013. gadā un nodrošina, ka jaunieši četru mēnešu laikā no brīža, kad kļuvuši par bezdarbniekiem vai ieguvuši formālo izglītību, saņem labas kvalitātes darba, tālākizglītības, apmācības vai stažēšanās piedāvājumu. Ņemot vērā šīs shēmas gūtos panākumus, 2020. gadā to pilnveidoja, pamatojoties uz Padomes ieteikumu “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana”.

          2. Jaunatne un plašsaziņas līdzekļi

          Tiešsaistes tehnoloģijas piedāvā lielisku iespēju bērniem un jauniešiem izmantot digitālās mācīšanās priekšrocības un piedalīties publiskajās debatēs. Tomēr bērni ir īpaši neaizsargāti pret moderno tehnoloģiju iespējamo kaitējumu. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva garantē nepilngadīgo aizsardzību pret saturu, kas var kaitēt viņu attīstībai, neatkarīgi no tā, vai to piedāvā parastās raidorganizācijas, vai arī tas ir pieejams pēc pieprasījuma (sk. faktu lapu 4.3.2 par audiovizuālo un mediju politiku).

          3. Eiropas Jaunatnes portāls

          Vietne Eiropas Jaunatnes portāls palīdz jauniešiem visā Eiropā orientēties plašajā iespēju klāstā, ko piedāvā ES dažādās interešu jomās (brīvprātīgais darbs, darbs, mācības, kultūra, jaunrade un daudzas citas).

          4. Eiropas Jaunatnes nedēļa

          Reizi divos gados Komisija kopā ar Parlamentu organizē Eiropas Jaunatnes nedēļu. Tās mērķis ir piedāvāt jauniešiem aktivitātes visās tajās valstīs, kas piedalās programmā “Erasmus+”, un iepazīstināt ar dažādām mobilitātes iespējām, kas ES ir pieejamas jauniešiem.

          5. Eiropas Jaunatnes gads 2022

          Parlaments un Padome 2021. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu (ES) 2021/2316 par Eiropas Jaunatnes gadu (2022). Tā vispārējais mērķis bija pastiprināt ES, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu centienus, lai, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, dotu iespējas, godinātu, atbalstītu un iesaistītu jauniešus, tostarp tos, kuriem ir mazāk iespēju. Parlaments savā 2022. gada 24. novembra rezolūcijā par Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu uzstāja, ka jauniešu perspektīva būtu jāintegrē visās politikas jomās un viņu līdzdalībai arī turpmāk vajadzētu būt ES lēmumu pieņemšanas prioritātei. Komisija 2024. gada janvārī sāka “pārbaudi par ietekmi uz jauniešiem”. Šis rīks ir izstrādāts tā, lai varētu sistemātiski rūpīgi ņemt vērā ES politikas ietekmi uz jauniešiem.

          6. Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta

          Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta ir iniciatīva, ko Eiropas Jaunatnes forums izveidoja 2009. gadā. Katru gadu kāda Eiropas pilsēta iegūst Eiropas Jaunatnes galvaspilsētas godu – tai ir iespēja iepazīstināt ar novatoriskām iniciatīvām, ko jaunieši uzsākuši vai kas viņiem domātas.

          7. Konkurss “Youth4Regions”

          Konkurss “Youth4Regions” ir domāts jaunajiem žurnālistiem, kuri interesējas par ES reģionālo politiku. Konkursa laureātiem ir iespēja piedalīties vecāko žurnālistu vadītā apmācībā un mentorēšanā par Eiropas jautājumiem un Komisijas organizētos preses braucienos uz dalībvalstīm.

          8. Jaunatnes rīcības plāns

          Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 4. oktobrī paziņoja par Jaunatnes rīcības plānu (2022–2027), kura mērķis ir ES ārējās darbībās iesaistīt jauniešus visā pasaulē. Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma secinājumus par plānu atbalstīt jauniešu iesaisti politikas veidošanā visā pasaulē, lai veicinātu viņu līdzdalību un iesaistīšanos starptautiskos forumos un nodrošinātu vajadzīgos resursus, vienlaikus galveno uzmanību pievēršot aktīvo jauniešu aizsardzībai, iespēju veicināšanai jauniešiem un viņu veselībai un mobilitātei.

          9. Bērnu aizsardzības politika

          Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma paziņojumu “ES plāns par bērna tiesībām”, kurā atkārtoti apstiprināja visu ES iestāžu un dalībvalstu apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot bērna tiesības visās attiecīgajās ES politikas jomās un iedzīvināt šo apņemšanos konkrētās darbībās. Parlaments arī iecēla koordinatoru bērnu tiesību jautājumos, lai nodrošinātu viņu iekļaušanu ES politikā un tiesību aktos. Plānā paredzētās prioritātes cita starpā ir šādas:

          • rotaļlietu drošums;
          • videospēļu drošības uzlabošana;
          • drošāks internets bērniem un seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršana;
          • veselīga uztura ieradumi skolā;
          • Eiropas Garantija bērniem, kuras uzdevums ir nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai;
          • bērnu darba izskaušana;
          • cilvēku tirdzniecības apkarošana;
          • bērnu garīgā un emocionālā veselība.
          • Parlaments un Padome 2016. gadā pieņēma direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, lai nodrošinātu, ka bērni var saprast tiesvedību un sekot tai līdzi, izmantot savas tiesības uz taisnīgu tiesu un gūt labumu no pasākumiem, ar kuriem novērš atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu un atbalsta viņu sociālo integrāciju.

            Arī programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” 2021.–2027. gadam atbalsta bērna tiesības un vardarbības pret bērniem un citām neaizsargātām grupām novēršanu.

            Komisija 2021. gada 24. martā pieņēma paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām”, kurā izklāstīts ES mērķis nodrošināt labākos iespējamos apstākļus bērnu attīstībai un labklājībai gan ES, gan ārpus tās.

            ES bērnu aizsardzības politikas īstenošanu atbalsta ar tādiem mehānismiem kā Eiropas forums par bērna tiesībām, ES Bērnu līdzdalības platforma un ES Bērnu tiesību tīkls, kā arī ar vairākiem finansēšanas instrumentiem, ko izmanto bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai.

            Eiropas Parlamenta loma

            Parlaments atbalsta iniciatīvas, kas mudina jauniešus īstenot Eiropas projektus. Parlaments kopā ar Āhenes pilsētas Kārļa Lielā Starptautiskās balvas fondu 2008. gadā izveidoja Eiropas Jaunatnes Kārļa Lielā balvu, ko katru gadu piešķir projektiem, kuri veicina savstarpēju sapratni Eiropā un pasaulē. Parlaments vada arī Vēstnieku skolu un Euroscola izglītības programmas, lai palīdzētu uzlabot zināšanas par ES demokrātiju un vērtībām.

            Lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu un iesaistītu jauniešus Parlamenta darbībās, tas 2014. gadā sāka rīkot Eiropas Jaunatnes dienas (EYE), kas notiek reizi divos gados Strasbūrā. Tādā pašā garā tika izveidota arī platforma “Youth Hub”, kur jauniešiem sazināties, dalīties idejās un iepazīstināt ar jauniešu vadītām iniciatīvām. Tajā tiek piedāvāta arī telpa pastāvīgam dialogam un plašākas iespējas darboties ārpus EYE ietvariem.

            Parlaments ir pieskāries arī jautājumam par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz jauniešiem un sportu – 2021. gada 10. februārī tas pieņēma rezolūciju, kurā uzsvērtas jauniešu problēmas. Parlaments 2022. gada 13. septembrī pieņēma rezolūciju par ietekmi, ko uz bērniem un jauniešiem ES radīja aktivitāšu pārtraukšana Covid-19 pandēmijas dēļ. Tajā uzsvērts, kā pandēmijas laikā pasliktinājās jauniešu garīgā veselība un labbūtība, un prasīts īstenot holistisku ES pieeju, tostarp ieguldīt informētībā un piekļuvē psiholoģiskā atbalsta pakalpojumiem.

            Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 18. maijā pieņēma Eiropas Solidaritātes korpusa programmu (2021–2027). Pateicoties tās budžetam (vairāk nekā 1 miljards EUR), tajā varēs piedalīties aptuveni 350 000 jauniešu. Parlaments uzstāja, ka programmai jākļūst pieejamākai un iekļaujošākai jauniešiem, tostarp tiem, kuriem ir mazāk iespēju.

            Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” vidusposma novērtējumā 2023. gada 21. novembrī Parlaments prasīja tās nākamajā ciklā divkāršot finansējumu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc dalības programmā. Turklāt deputāti uzsvēra, ka ir jāpalielina informētība par programmu, jo tās pamanāmība joprojām ir ierobežota. Attiecībā uz ES 2028.–2034. gada budžetu Komisija ierosināja apvienot Eiropas Solidaritātes korpusu ar programmu “Erasmus+” (ierosinātais kopējais budžets aptuveni 40 miljardi EUR).

            Parlaments 2023. gada 5. oktobrī pieņēma rezolūciju par jauno Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (BIK+). Šī stratēģija nodrošina, ka jaunajā digitālajā desmitgadē bērni un jaunieši tiek aizsargāti, cienīti un iespēcināti tiešsaistē, kā arī rīkojas atbildīgi. Parlaments uzsvēra, cik svarīga loma tiešsaistes drošībā ir digitālajai izglītībai, un prasīja izstrādāt Eiropas stratēģiju iebiedēšanas un kiberiebiedēšanas novēršanai skolās.

            Parlaments arī gatavo īstenošanas ziņojumus par ES jaunatnes stratēģiju un Garantiju jauniešiem (gaidāmi 2026. gada vidū). Sākotnējie konstatējumi liecina par reālu progresu jauniešu līdzdalībā, kas panākts, galvenokārt organizējot 28 jaunatnes politikas dialogus, izveidojot tiešsaistes iesaistes platformu un izveidojot Jaunatnes konsultatīvo padomi. Raugoties nākotnē, būtiska nozīme būs lielākai koordinācijai starp jaunatnes mērķiem, pārbaudēm par ietekmi uz jauniešiem un nozares politiku, kā arī centieniem plašāk iekļaut jauniešus no lauku apvidiem, migrantu izcelsmes jauniešus, jauniešus, kas nepiedalās organizētās aktivitātēs (piemēram, jauniešu grupās, klubos vai ārpusskolas aktivitātēs) un jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

            Kultūras un izglītības komiteja pašlaik strādā pie patstāvīgā ziņojuma “Sociālo mediju un tiešsaistes vides ietekme uz jauniešiem”, kas gaidāms 2026. gadā.

            Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Pilsoņu, līdztiesības un kultūras politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam apmeklēt Kultūras un izglītības komitejas tīmekļa vietni.

             

            Léanne Emma Clara COSTES / Denise CHIRCOP