|
2004. gada Eiropas Savieniba palielinasies lidz 25 dalibvalstim, tacu šai paplašinašanas kartai sekos citas. Sarunas ar Bulgariju un Rumaniju jau norit, bet lemumu par pievienošanas sarunu uzsakšanu ar Turciju pienems 2004. gada decembri. Ari Horvatija ir iesniegusi pieteikumu dalibai ES.
Lai gan Bulgarija un Rumanija uzsaka iestašanas sarunas 1999. gada apmeram taja paša laika, kad desmit jaunas dalibvalstis, kas pievienojas ES 2004. gada maija, šo divu valstu iestašanas vel nav apstiprinata. Augstaka limena sanaksme Kopenhagena 2002. gada decembri ES valdibu vaditaji Bulgariju un Rumaniju neatzina par gatavam dalibai ES, tomer vini atzimeja ieverojamo progresu, ko abas valstis lidz šim panakušas.
Bulgarija atbilst politiskajiem kriterijiem, bet vel ir daudz darams, lai nostiprinatu tiesu sistemu, apkarotu korupciju un parrobežu noziegumus, ka ari noverstu romu minoritates diskriminaciju. Ekonomikas joma Bulgarija pašreiz nespej izturet konkurenci ES iekšeja tirgu. Jaievieš ari parredzamas proceduras valsts pasutijumu istenošanai un labak jaaizsarga intelektuala ipašuma tiesibas. Bulgarijai ieteica uzlabot savu energoapgades strategiju un partraukt cetru Kozlodujas kodolspekstacijas reaktoru ekspluataciju. Tapat sieviešu un viriešu lidztiesiba butu janostiprina ar likumu. Visbeidzot Bulgarijai japienem stingraki tiesibu akti apkartejas vides aizsardzibas joma. Parlaments kritizeja ari homoseksualu diskriminaciju, kas vel arvien sastopama Bulgarijas tiesibu aktos.
Ari Rumanija atbilst politiskajiem kriterijiem, tacu korupcija joprojam ir nopietna problema. Ekonomikas joma ari ši valsts pašreiz vel nebutu spejiga konkuret ES tirgu. Nelieli panakumi ir verojami precu un personu brivas aprites joma, bet Rumanija trukst administrativas spejas, lai ieviestu jaunus tiesibu aktus apkartejas vides aizsardziba. Energetikas politika nav bijusi konsekventa. Kaut ari robežkontrole un migracijas politika ir ieverojami uzlabojušas, ir japastiprina robežu parvaldibas speja. Vairaku svarigu sektoru vaja parvalde rada nopietnas bažas. Savos zinojumos Parlaments ir atkartoti noradijis uz vardarbibu un slikto izturešanos pret berniem valsts bernu iestades, ka ari uz ielu bernu problemam un bernu tirdzniecibu. Šobrid Rumanija jau ir veikusi nopietnus pasakumus, lai uzlabotu bernu stavokli. Citas problemas, kuram Parlaments pieversis uzmanibu, ir nepieciešamiba integret minoritates, it ipaši romus, uzlabot drošibu kalnrupnieciba un kodolrupnieciba, ka ari nodrošinat informacijas un neatkarigo plašsazinas lidzeklu brivibu.
Nemot vera šo situaciju, ES valdibu vaditaji 2002. gada decembri Kopenhagena nolema turpinat iestašanas sarunas ar Bulgariju un Rumaniju un sakopot visus spekus, lai sagatavotu to pievienošanos ES, ja iespejams - 2007.gada.
Savos pedejos progresa zinojumos par Bulgariju un Rumaniju Parlaments atzimeja Bulgarijas ieverojamo progresu un apstiprinaja, ka ši valsts varetu but gatava iestašanas sarunas pabeigt lidz 2004.gada beigam. Lai ari deputati konstateja Rumanijas progresu daudzas jomas, vini tomer atzina, ka Kopenhagenas kriteriju pildišana Rumanijai arvien sagada grutibas. Eiroparlamentariešu skatijuma ši valsts nevares pievienoties ES kamer ta nebus pilniba izstradajusi korupcijas noveršanas mehanismu, nodrošinajusi tiesu sistemas neatkarigu darbibu un preses brivibu. Tapat Rumanijai janoverš necilveciska izturešanas policijas iecirknos. Parlaments prasija Rumanijai izveidot efektivu sistemu bernu aizstavibai.
Lemumu par sarunu uzsakšanu ar Turciju pienems 2004. gada
Kaut gan Turcija nosledza asociacijas ligumu ar ES jau 1964. gada un iesniedza pieteikumu dalibai 1987. gada, to oficiali apstiprinaja kandidatvalsts statusa 1999. gada augstaka limena sanaksme Helsinkos, bet lemums par iestašanas sarunu uzsakšanu lidz šim vel nav pienemts. Daudzu gadu garuma rezultatu izklasts noradija uz Turcijas problemam demokratijas un tiesiskuma attistišana, ka ari cilvektiesibu un minoritašu tiesibu ieverošana. Tomer 2002. gada decembri ES dalibvalstu valdibas atzina, ka relativi isa laika Turcija veikusi nozimigus pasakumus tiesibu aktu reformešana, lai tie atbilstu pievienošanas politiskajiem kriterijiem. Turciju mudinaja energiski turpinat reformas. Ja Padome, pamatojoties uz Komisijas zinojumu un ieteikumiem, 2004. gada decembri nolems, ka Turcija atbilst Kopenhagenas politiskajiem kriterijiem, ES nekavejoties uzsaks iestašanas sarunas ar šo valsti.
2003. gada 5. junija pienemtaja rezolucija Parlaments atbalstija šo viedokli. Tas uzteica Turcijas panakumus tas virziba uz pievienošanas politisko kriteriju sasniegšanu, bet ari noradija, ka vel nav izpilditi nosacijumi sarunu uzsakšanai. Eiropas Parlamenta deputati uzsvera visaptverošu reformu nepieciešamibu valsti un pauda bažas par armijas "parmerigo lomu" Turcija. Tomer vini uzsvera ari to, ka pat tad, ja tadas Eiropas Savienibas vertibas ka demokratija, tiesiskums, cilvektiesibas un minoritašu tiesibas un religijas un apzinas briviba galvenokart saknojas Eiropai raksturigaja judu, kristiešu un humanisma kultura, tas var viegli pienemt un aizstavet ari tada valsts, kuras iedzivotaju lielaka dala ir musulmani. Citiem vardiem sakot, deputati ir parliecinati, ka kandidatvalsti valdoša religija pati par sevi nav škerslis klušanai par ES dalibvalsti.
Rietumbalkanu izredzes
Saistiba ar 2004. un 2007. gada paredzamo paplašinašanos ir saktas debates par ES galigajam robežam. Pagaidam uz šo jautajumu nevar dot parliecinošu atbildi. Tacu augstaka limena sanaksme Salonikos 2003. gada junija ES valdibu vaditaji neparprotami apstiprinaja piecu Rietumbalkanu valstu - Albanijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvatijas, Serbijas un Melnkalnes, ka ari bijušas Dienvidslavijas republikas Makedonijas izredzes klut par ES dalibvalstim. Attiecibas starp ES un Rietumbalkaniem nostiprinasies, nemot vera Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanas procesa ieguto pieredzi. Finansejumu, kas jau tagad pieejams šim regionam laika perioda no 2004. gada lidz 2006. gadam, saskana ar Parlamenta pieprasijumu papildinas vel 200 miljoni eiro. Eiropas Parlamenta deputati uzsvera, ka ir pienacis laiks pariet no pasakumiem drošibas nodrošinašanai uz socialas un ekonomiskas attistibas sekmešanu, citadi Rietumbalkanu valstis atkal ieslides ilgstoša nabadziba un var klut par konfliktu regionu. 2003. gada februari Horvatija iesniedza pieteikumu dalibai ES, kuru Eiropas Komisija apstiprinaja. 2004.gada marta savu kandidaturu iesniedza ari Makedonija.
|
