Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Desmit jaunas dalībvalstis
Parlamenta pozīcija
un piekrišana
Nākošais solis
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE

> Turkey - Plenary Speech (Uca - 4/6/2003)


Paplašināšanās nākamās kārtas

2004. gadā Eiropas Savienība palielināsies līdz 25 dalībvalstīm, taču šai paplašināšanās kārtai sekos citas. Sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju jau norit, bet lēmumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Turciju pieņems 2004. gada decembrī. Arī Horvātija ir iesniegusi pieteikumu dalībai ES.

Lai gan Bulgārija un Rumānija uzsāka iestāšanās sarunas 1999. gadā apmēram tajā pašā laikā, kad desmit jaunās dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. gada maijā, šo divu valstu iestāšanās vēl nav apstiprināta. Augstākā līmeņa sanāksmē Kopenhāgenā 2002. gada decembrī ES valdību vadītāji Bulgāriju un Rumāniju neatzina par gatavām dalībai ES, tomēr viņi atzīmēja ievērojamo progresu, ko abas valstis līdz šim panākušas.

Bulgārija atbilst politiskajiem kritērijiem, bet vēl ir daudz darāms, lai nostiprinātu tiesu sistēmu, apkarotu korupciju un pārrobežu noziegumus, kā arī novērstu romu minoritātes diskrimināciju. Ekonomikas jomā Bulgārija pašreiz nespēj izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū. Jāievieš arī pārredzamas procedūras valsts pasūtījumu īstenošanai un labāk jāaizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Bulgārijai ieteica uzlabot savu energoapgādes stratēģiju un pārtraukt četru Kozlodujas kodolspēkstacijas reaktoru ekspluatāciju. Tāpat sieviešu un vīriešu līdztiesība būtu jānostiprina ar likumu. Visbeidzot Bulgārijai jāpieņem stingrāki tiesību akti apkārtējās vides aizsardzības jomā. Parlaments kritizēja arī homoseksuāļu diskrimināciju, kas vēl arvien sastopama Bulgārijas tiesību aktos.

Arī Rumānija atbilst politiskajiem kritērijiem, taču korupcija joprojām ir nopietna problēma. Ekonomikas jomā arī šī valsts pašreiz vēl nebūtu spējīga konkurēt ES tirgū. Nelieli panākumi ir vērojami preču un personu brīvas aprites jomā, bet Rumānijā trūkst administratīvās spējas, lai ieviestu jaunus tiesību aktus apkārtējās vides aizsardzībā. Enerģētikas politika nav bijusi konsekventa. Kaut arī robežkontrole un migrācijas politika ir ievērojami uzlabojušās, ir jāpastiprina robežu pārvaldības spēja. Vairāku svarīgu sektoru vājā pārvalde rada nopietnas bažas. Savos ziņojumos Parlaments ir atkārtoti norādījis uz vardarbību un slikto izturēšanos pret bērniem valsts bērnu iestādēs, kā arī uz ielu bērnu problēmām un bērnu tirdzniecību. Šobrīd Rumānija jau ir veikusi nopietnus pasākumus, lai uzlabotu bērnu stāvokli. Citas problēmas, kurām Parlaments pievērsis uzmanību, ir nepieciešamība integrēt minoritātes, it īpaši romus, uzlabot drošību kalnrūpniecībā un kodolrūpniecībā, kā arī nodrošināt informācijas un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu brīvību.

Ņemot vērā šo situāciju, ES valdību vadītāji 2002. gada decembrī Kopenhāgenā nolēma turpināt iestāšanās sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju un sakopot visus spēkus, lai sagatavotu to pievienošanos ES, ja iespējams - 2007.gadā.

Savos pēdējos progresa ziņojumos par Bulgāriju un Rumāniju Parlaments atzīmēja Bulgārijas ievērojamo progresu un apstiprināja, ka šī valsts varētu būt gatava iestāšanās sarunas pabeigt līdz 2004.gada beigām. Lai arī deputāti konstatēja Rumānijas progresu daudzās jomās, viņi tomēr atzina, ka Kopenhāgenas kritēriju pildīšana Rumānijai arvien sagādā grūtības. Eiroparlamentāriešu skatījumā šī valsts nevarēs pievienoties ES kamēr tā nebūs pilnībā izstrādājusi korupcijas novēršanas mehānismu, nodrošinājusi tiesu sistēmas neatkarīgu darbību un preses brīvību. Tāpat Rumānijai jānovērš necilvēciska izturēšanās policijas iecirkņos. Parlaments prasīja Rumānijai izveidot efektīvu sistēmu bērnu aizstāvībai.    

Lēmumu par sarunu uzsākšanu ar Turciju pieņems 2004. gadā

Kaut gan Turcija noslēdza asociācijas līgumu ar ES jau 1964. gadā un iesniedza pieteikumu dalībai 1987. gadā, to oficiāli apstiprināja kandidātvalsts statusā 1999. gadā augstākā līmeņa sanāksmē Helsinkos, bet lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu līdz šim vēl nav pieņemts. Daudzu gadu garumā rezultātu izklāsts norādīja uz Turcijas problēmām demokrātijas un tiesiskuma attīstīšanā, kā arī cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanā. Tomēr 2002. gada decembrī ES dalībvalstu valdības atzina, ka relatīvi īsā laikā Turcija veikusi nozīmīgus pasākumus tiesību aktu reformēšanā, lai tie atbilstu pievienošanās politiskajiem kritērijiem. Turciju mudināja enerģiski turpināt reformas. Ja Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un ieteikumiem, 2004. gada decembrī nolems, ka Turcija atbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem, ES nekavējoties uzsāks iestāšanās sarunas ar šo valsti.

2003. gada 5. jūnijā pieņemtajā rezolūcijā Parlaments atbalstīja šo viedokli. Tas uzteica Turcijas panākumus tās virzībā uz pievienošanās politisko kritēriju sasniegšanu, bet arī norādīja, ka vēl nav izpildīti nosacījumi sarunu uzsākšanai. Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra visaptverošu reformu nepieciešamību valstī un pauda bažas par armijas "pārmērīgo lomu" Turcijā. Tomēr viņi uzsvēra arī to, ka pat tad, ja tādas Eiropas Savienības vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un reliģijas un apziņas brīvība galvenokārt sakņojas Eiropai raksturīgajā jūdu, kristiešu un humānisma kultūrā, tās var viegli pieņemt un aizstāvēt arī tāda valsts, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir musulmaņi. Citiem vārdiem sakot, deputāti ir pārliecināti, ka kandidātvalstī valdošā reliģija pati par sevi nav šķērslis kļūšanai par ES dalībvalsti.

Rietumbalkānu izredzes

Saistībā ar 2004. un 2007. gadā paredzamo paplašināšanos ir sāktas debates par ES galīgajām robežām. Pagaidām uz šo jautājumu nevar dot pārliecinošu atbildi. Taču augstākā līmeņa sanāksmē Salonikos 2003. gada jūnijā ES valdību vadītāji nepārprotami apstiprināja piecu Rietumbalkānu valstu - Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Serbijas un Melnkalnes, kā arī bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas izredzes kļūt par ES dalībvalstīm. Attiecības starp ES un Rietumbalkāniem nostiprināsies, ņemot vērā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās procesā iegūto pieredzi. Finansējumu, kas jau tagad pieejams šim reģionam laika periodā no 2004. gada līdz 2006. gadam, saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu papildinās vēl 200 miljoni eiro. Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, ka ir pienācis laiks pāriet no pasākumiem drošības nodrošināšanai uz sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanu, citādi Rietumbalkānu valstis atkal ieslīdēs ilgstošā nabadzībā un var kļūt par konfliktu reģionu. 2003. gada februārī Horvātija iesniedza pieteikumu dalībai ES, kuru Eiropas Komisija apstiprināja. 2004.gada martā savu kandidatūru iesniedza arī Maķedonija.



  
Zinotaji:
  
Bulgarija: Geoffrey Van Orden (EPP-ED, UK)
Rumanija: Baroness Nicholson of Winterbourne (ELDR, UK)
Turcija: Arie Oostlander (EPP-ED, NL)
  
Likumdošanas procesa parskats:
  
Bulgarija
Rumanija
Turcija
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Bulgarija
Rumanija
Turcija - EP pienemtais teksts
Tesaloniku sammits

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004