Zivsaimniecības kontrole

Šajā faktu lapā ir izskaidrots, kā ES ar savu zivsaimniecības kontroles sistēmu nodrošina, ka tiek ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi. Lai KZP noteikumi būtu efektīvi, šai sistēmai ir pienācīgi jādarbojas. Dalībvalstis ir atbildīgas par savu zvejas un ar to saistīto darbību kontroli, savukārt Komisija pārbauda, kā dalībvalstis pilda savus pienākumus.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību 3.–4., 38.–44. un 218. pants;
  • Regula par kopējo zivsaimniecības politiku (Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) – “Pamatregula”);
  • Regula, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris) – “Kontroles regula”);
  • Regula, ar ko groza zivsaimniecības kontroles sistēmu (Regula (ES) 2023/2842 (2023. gada 22. novembris));
  • Regula par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) – “ĀZFIP regula”);
  • Regula, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris – “NNN zvejas regula”);
  • Regula par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts)).
  • Mērķi

    ES zivsaimniecības kontroles sistēmas vispārējais mērķis ir nodrošināt atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumiem. Lai gan kontroles sistēma tika izstrādāta, lai atbalstītu KZP, kuras uzmanības centrā ir viena no nedaudzajām ES ekskluzīvajām kompetencēm, kontroles sistēmai bija paredzēts būt valstu kompetencē. Tādējādi dalībvalstis ir atbildīgas par zvejas un ar to saistīto darbību kontroli, lai nodrošinātu, ka operatori ikvienā ražošanas posmā ievēro valsts tiesību aktus. Tām ir jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu tādu darbību kontroli, pārbaudi un izpildi, kuras tiek veiktas KZP darbības jomā, tostarp jānosaka efektīvi, samērīgi un atturoši sodi. Komisijas uzdevums ir uzraudzīt un novērtēt, kā dalībvalstis piemēro kontroles noteikumus.

    Vispārīga informācija

    ES zivsaimniecības kontroles sistēma tika ieviesta KZP izveides procesa ietvaros, un pirmā regula tika pieņemta 1982. gadā. Pēc vairākkārtējām izmaiņām tā tika pilnībā pārstrādāta, pieņemot Kontroles regulu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī un kļuva par ES kontroles sistēmas pamatu. Pēc zivsaimniecības kontroles noteikumu pārskatīšanas, kas tika sākta 2018. gada maijā un pabeigta 2023. gada beigās, šobrīd ir spēkā Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Kontroles regulu.

    Kontroles sistēma ietver arī ĀZFIP Regulu, kas nodrošina satvaru atļauju piešķiršanai ES kuģiem, kuri zvejo ūdeņos ārpus dalībvalstu jurisdikcijas, un trešo valstu kuģiem, kuri veic darbības ES ūdeņos. Turklāt ES ir izstrādājusi instrumentu cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju visā pasaulē: tā ir Regula (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”), kuras mērķis ir novērst ar NNN zveju saistītu produktu importu ES. Kontroles, NNN zvejas un ĀZFIP regulas kopā veido visaptverošu kontroles pasākumu kopumu, kas aptver visus dalībvalstu kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstu pienākumus.

    Lai uzlabotu dalībvalstu kontroles pasākumu koordināciju, ES 2005. gadā izveidoja Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA), kas atrodas Vigo, Spānijā. Ar Regulu (ES) 2019/473 tika kodificēti EFCA darbības noteikumi.

    Sasniegumi

    A. Kontroles regula

    Kontroles regulu piemēro visām ar KZP saistītām darbībām, ko veic ES ūdeņos vai dalībvalstu teritorijā vai ko veic ES zvejas kuģi un ES valstspiederīgie neatkarīgi no to darbības vietas. Ar to tiek paredzēti nosacījumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem un kontroles noteikumi attiecībā uz visiem zvejniecības pārvaldības pasākumiem, tostarp zvejas iespēju izmantošanu, zvejas flotes kapacitāti un zivsaimniecības produktu tirdzniecību. Tā aptver arī zvejas darbību uzraudzību un pārbaudi, bet pārkāpumu gadījumā – piemērojamos sodus. Daži no nesen pārskatītajiem galvenajiem kontroles noteikumiem ir sīkāk izklāstīti tālāk tekstā.

    1. Piekļuve resursiem un izsekošana

    Visiem ES zvejas kuģiem ir jābūt derīgai zvejas licencei. Attiecībā uz darbībām, kurām piemēro īpašus nosacījumus, kuģiem jābūt arī īpašai zvejas atļaujai. Visiem zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar ierīci, kas ļauj tos automātiski atrast un identificēt, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) vai sauszemes tīklu. Tomēr dažiem mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem, kas ir īsāki par 9 m, piemēro pagaidu atbrīvojumu līdz 2029. gada 31. decembrim. ES zvejas kuģiem, kas garāki par 15 m, ir jāizmanto arī automātiskās identifikācijas sistēma, kas ir rīks, kurš galvenokārt izstrādāts, lai garantētu kuģošanas drošību. Dalībvalstīm ir jānodrošina izkraušanas pienākuma kontrole, izmantojot attālinātas elektroniskas uzraudzības sistēmas, tostarp kameras, uz kuģiem, kuri ir garāki par 18 m un attiecībā uz kuriem pastāv augsts neatbilstības risks.

    2. Zvejas iespēju izmantošana

    Zvejas iespēju izmantošanu kontrolē, pamatojoties uz virkni prasību attiecībā uz darbību un nozvejas reģistrēšanu un deklarēšanu. Visu zvejas kuģu kapteiņi uztur elektronisku zvejas žurnālu, kurā reģistrē informāciju, piemēram, par katras sugas nozveju (uz kuģiem, kas ir īsāki par 12 metriem, uztur vienkāršotu zvejas žurnālu). Tiem ir elektroniskā formātā jāaizpilda izkraušanas deklarācija un, ja nozveja tiek pārvietota no viena kuģa uz citu, pārkraušanas deklarācija.

    3. Zvejas flotes kapacitāte

    Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to flotes nepārsniedz katrai dalībvalstij noteikto maksimālo līmeni. Tādējādi tās ir atbildīgas par savu kuģu kapacitātes uzraudzību un par pārbaudi, vai tajos ir ievērota oficiāli norādītā tonnāža un dzinēja jauda. Daži lieli kuģi ar augstu neatbilstības risku ir jāaprīko ar ierīcēm, kas nepārtraukti uzrauga dzinēja jaudu.

    4. Atpūtas zveja

    Piekrastes dalībvalstīs ir jāievieš elektroniska sistēma atpūtas zvejā gūtās jūras nozvejas reģistrēšanai un ziņošanai par to. Šādas nozvejas tirdzniecība vai pārdošana ir aizliegta.

    5. Tirdzniecība

    Dalībvalstis ir atbildīgas par zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības kontroli savā teritorijā visos posmos, sākot no pirmās pārdošanas līdz pat transportēšanai un mazumtirdzniecībai. Tām ir jānodrošina svaigu un saldētu produktu pilnīga digitālā izsekojamība, pamatojoties uz pienācīgu marķējumu visā ražošanas ķēdē. Digitālā izsekojamība pēc 2029. gada attieksies arī uz pārstrādātiem produktiem.

    6. Uzraudzība

    Dalībvalstīm ir jānodrošina zvejas darbību uzraudzība savos ūdeņos, veicot tiešu novērošanu no inspekcijas kuģiem vai gaisa kuģiem un attālināti analizējot VMS datus. To rīcībā ir jābūt inspektoriem, kas veic inspekcijas jūrā, ostās, pārvadāšanas laikā, pārstrādes telpās un zivsaimniecības produktu tirdzniecības laikā. Inspektoriem jo īpaši jāpārbauda nozvejas, zvejas rīku un kuģu dzinēju likumība, kā arī visu vajadzīgo dokumentu un deklarāciju atbilstība.

    7. Sodi

    Pēc pārkāpumu konstatēšanas dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek piemēroti atbilstīgi sodi. Sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem, un tie ietver administratīvus pasākumus un/vai kriminālprocesu. Dažas darbības ir definētas kā smagi pārkāpumi visās dalībvalstīs. Tās piemēro punktu sistēmu, saskaņā ar kuru smaga pārkāpuma izdarījuša zvejas kuģa īpašniekam/kapteinim piešķir soda punktus, kā rezultātā zvejas licence var tikt apturēta un galu galā anulēta.

    B. ĀZFIP regula

    ES kuģiem, kas zvejo ūdeņos ārpus dalībvalstu jurisdikcijas, kā arī trešo valstu kuģiem, kas veic darbības ES ūdeņos, piemēro īpašu atļauju piešķiršanas procedūru. Iepriekš Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (Zvejas atļauju regula) noteiktā zvejas atļauju piešķiršanas un pārvaldības sistēma tika pārskatīta ar ĀZFIP regulu.

    ĀZFIP regula ir uzlabojusi ES ārējās zvejas flotes uzraudzību un tās darbību pārredzamību, pamatojoties uz principu, ka jebkuram kuģim, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, ir jāsaņem atļauja un tas jāuzrauga karoga dalībvalstij neatkarīgi no teritorijas un satvara, kurā tas veic darbības. Ar to tika paplašināta atļauju piešķiršanas sistēmas darbības joma, iekļaujot tādu praksi kā privāti līgumi starp ES uzņēmumiem un trešām valstīm, ES zvejas kuģu fraktēšana un tādu kuģu fraktēšana, kuri atgriežas ES flotes reģistrā pēc tam, kad tie kuģojuši ar trešās valsts karogu (karoga maiņa). Dalībvalstīm ir pienākums piešķirt atļaujas zvejas kuģiem, izmantojot kopējus atbilstības kritērijus, ko papildina īpaši nosacījumi atkarībā no atļaujas veida. ĀZFIP regula padarīja daļu no elektroniskā zvejas atļauju reģistra publiski pieejamu, ļaujot redzēt, kas zvejo, ko zvejo un kur zvejo.

    C. NNN zvejas regula

    NNN zveja ir plaši atzīta kā būtiska vides, ekonomikas un sociālā problēma. Reaģējot uz šo globālo problēmu, ES izstrādāja NNN zvejas regulu, kas joprojām ir visā pasaulē vēsturiski nozīmīgs tiesību akts zivsaimniecības jomā. NNN zvejas regula stājās spēkā 2010. gada janvārī un ir papildināta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1010/2009, kurā sīki izklāstīta tās īstenošana. To piemēro visiem kuģiem, kas izmanto ES tirgum paredzētus zvejas resursus, un visiem ES valstspiederīgajiem, kas iesaistīti zvejas darbībās. Tomēr ar to nav paredzēts aizstāt karoga valstu primāro atbildību kontrolēt savus kuģus vai piekrastes valstu atbildību uzraudzīt savus ūdeņus. Tā iejaucas tikai tad, ja šie abi mehānismi nedarbojas un par smagiem pārkāpumiem netiek sodīta ne karoga, ne piekrastes valsts.

    NNN zvejas regulas galvenais mērķis ir novērst, nepieļaut un izskaust ar NNN zveju saistītu produktu importu ES. Tādējādi tās galvenie elementi ir ar tirgu saistīti pasākumi: nozvejas sertifikācijas sistēma, kas paredzēta, lai atļautu zvejot tikai tādas zivis, kuru zveja ir sertificēta kā likumīga ES tirgū, un kāršanas procedūra pret trešām valstīm, kuras uzskata par tādām, kas atsakās sadarboties, kā rezultātā var tikt pieņemti tirdzniecību ierobežojoši pasākumi. Šos galvenos elementus papildina vairāki ostas valsts pasākumi un noteikumi par NNN zvejā iesaistītu kuģu saraksta regulāru publicēšanu, kā arī procedūra, kas paredzēta, lai sodītu tos ES operatorus, kuri veic vai atbalsta NNN darbības jebkur pasaulē ar jebkuras valsts karogu.

    D. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

    Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA), kas izveidota 2005. gadā un darbojas kopš 2007. gada, ir palīdzējusi uzlabot noteikumu izpildi un koordināciju, apvienojot ES un valstu līdzekļus zvejas darbību kontrolei, inspekcijai un uzraudzībai saskaņā ar kopīgas izmantošanas plāniem, kas ir tās galvenais instruments. Ar Kontroles regulu EFCA tika piešķirtas jaunas pilnvaras, lai uzlabotu tās efektivitāti. EFCA darbības tiek finansētas no trim avotiem: ES budžeta, maksājumiem par dalībvalstij sniegtajiem pakalpojumiem un ienākumiem par publikācijām, mācībām un citiem pakalpojumiem, ko tā sniedz.

    EFCA pamatuzdevums ir definēts Regulā (ES) 2019/473. Tajā ietilpst sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru to abu pilnvaru ietvaros ar mērķi palielināt krasta apsardzes funkciju, piemēram, kuģošanas drošības, drošības, meklēšanas un glābšanas, robežkontroles, zivsaimniecības kontroles, vispārējās tiesībaizsardzības un vides aizsardzības, efektivitāti. Eiropas Jūras drošības aģentūra, pamatojoties uz kuģu ziņošanas sistēmām un citiem uzraudzības instrumentiem, nodrošina integrētus jūrniecības pakalpojumus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un EFCA. Šie informācijas pakalpojumi ietver kuģu atklāšanu, identificēšanu un izsekošanu, sākumpunktu uzraudzību un anomāliju noteikšanu, tādējādi atvieglojot NNN zvejas konstatēšanu.

    Eiropas Parlamenta loma

    Kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Parlaments kā viens no likumdevējiem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir bijis priekšgalā zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšanā. Tas arī pārskata EFCA gada ziņojumu un apstiprina tās budžeta izpildi.

    Parlaments uzrauga kontroles pasākumus, jo noteikumu efektīva un nediskriminējoša īstenošana ir viens no galvenajiem KZP pīlāriem. Tas regulāri pieņem nostājas par dažādiem kontroles sistēmas aspektiem. Skatīt, piemēram, 2024. gada 18. janvāra rezolūciju par nelegālas zvejas ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.

    Zivsaimniecības komitejas jaunākie pētījumi par norisēm zivsaimniecības kontroles jomā: