| Robežu izzušana Eiropas Savienībā rada labvēlīgus nosacījumus tirdzniecībai, rūpniecībai un ES pilsoņu brīvai kustībai. Tomēr arī organizētās noziedzības grupējumi izmanto ES vienotā tirgus sniegtās iespējas savu nelikumīgo mahināciju īstenošanai. Piemēram minēsim tirdzniecību ar cilvēku orgāniem, jaunas naudas atmazgāšanas metodes, kā arī nebijušas iespējas, lai izvairītos no taisnīga soda. Šajā jautājumā ES uzskata, ka brīvība sniedzas pārāk tālu un tāpēc jādara viss, lai cīnītos pret tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Šobrīd ir izstrādāti divi ES pieņemti likumdošanas akti, kas kalpo ka nozīmīgi instrumenti cīņā pret naudas atmazgāšanu. Pirmais no tiem jau ir ieviests, un tam ir jānovērš finanšu sektora ļaunprātīga izmantošana. Savukārt otrais paredzēts sadarbības veicināšanai starp muitas iestādēm ar mērķi novērst nelikumīgus finansiālus pasākumus.
Lai aizsargātu finanšu sistēmu no nelikumīgiem naudas pārvedumiem, ES ir parskatījusi un padarījusi stingrāku 1991.gada direktīvu, kas vērsta pret naudas atmazgāšanu. Jaunais ietvarlikums vēršas ne tikai pret naudas atmazgāšanu saistībā ar narkotiku tirdzniecību, bet arī pret jebkura veida naudas atmazgāšanu, piemēram, arī tādu, kas saistīta ar terorisma finansēšanu. Atšķirībā no vecās direktīvas ir noteikts plašāks to personu loks, kas tiek saukti pie atbildības, ja viņu klientus tur aizdomās par naudas atmazgāšanu. Tas attiecas, piemēram, uz nekustāmā īpašuma tirdzniecības mākleriem, notāriem un luksuspreču pārdevējiem. Samierināšanās procedūras rezultātā tika panākts, ka komersanti paši var izlemt, vai viņi paziņo saviem klientiem par informācijas, kas saistās ar aizdomīgiem darījumiem, nododošanu tālāk attiecīgām iestādēm.
Deputāti apsveica arī samierināšanās procedūrā panākto vienošanos strīdīgajā jautājumā par advokātu amata noslēpuma glabāšanu. Juristu amata noslēpums tiek saglabāts, bet tas neattiecas vienīgi uz gadījumiem, ja šīs profesijas pārstāvji apzinās, ka viņu padomus acīmredzami ļaunprātīgi izmantos ar naudas atmazgāšanu saistītām darbībām.
Nelikumīgi iegūtu naudu jāaiztur jau muitā
Ciešā saistībā ar šo direktīvu, kas jau stājusies spēkā un kuras uzdevumus ir nodrošināt, lai nauda tiktu pelnīta godīgi, pastāv vēl viens likumprojekts, kas vērsts pret naudas atmazgāšanu. Tā uzdevums ir papildināt direktīvu ar noteikumiem, kas paredz ciešāku muitas iestāžu sadarbību uz ES ārējām robežām - jo tikai efektīgāka finanšu jomas kontrole vien nedod iespēju novērst lielāku naudas summu un neskaitāmu vērtīgu, apšaubāmas izcelsmes priekšmetu ievešanu ES teritorijā, kas notiek dienu no dienas. Eiropas Komisijas sākotnēji izstrādātais likuma projekts paredz, ka ikvienam, kas caur ES muitas zonu ieceļo Eiropas Savienībā vai izceļo no tās, rakstiski jādeklarē skaidrā nauda 15000 eiro apmērā vai vairāk.
Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti uzskatīja, ka ar to vien nepietiek. Viņi argumentēja, ka ar deklarāciju pienākumu vien nepietiekot, jo pastāv iespēja šo deklarēšanu neveikt, viltot vai nogādāt naudas summu pāri robežai vairākos paņēmienos. Viņi vēlējās, lai likumprojektā iekļauj stingrākus noteikumus, kas ES dalībvalstīm turpmāk dotu iespēju deklarēšanas pienākuma vietā ieviest uzrādīšanas procedūru. Saskaņā ar šo procedūru pēc muitas ierēdņa pieprasījuma jāuzrāda skaidrās naudas summas 15000 eiro un lielākā apmērā; turklāt ceļojošajām personām cita starpā ir jāpaskaidro šīs naudas izcelsme, kā arī to, kādiem mērķiem tā ir paredzēta. Turklāt deputāti vēlas, lai dalībvalstīm sniegto iespēju izvēlēties vienu vai otru procedūru noteiktu direktīva un nevis ES regula. Direktīvai būtu jāstājas spēkā līdz 2004. gada beigām.
Turklāt deputāti uzstāja, ka uz konfiscētās naudas summas pamata cilvēku var aizturēt līdz trim darba dienām. Tajās ES dalībvalstīs, kur valstu tiesības ir stingrākas, šo termiņu drīkst vienreizēji pagarināt līdz vienam mēnesim. Muitas iestāžu veiktās izziņas materiāli ir jāapkopo un jāsaglabā Eiropas Policijas biroja Eiropola datu bāzē, lai šos datus varētu izmantot arī turpmāk, tomēr - tikai cīņā pret naudas atmazgāšanu.
Ministru padomes lēmumā ir arī pieprasīts, lai dalībvalstis uzlabo savstarpējo informācijas apmaiņu starp to centrālajiem reģistriem, kas savukārt uzlabos aizdomīgu vai dīvainu finanšu darbību novērošanu. Pastiprinātu aizdomu gadījumā par noziedzīgā ceļā iegūtas naudas atmazgāšanu reģistriem ir jādod iespēja operatīvi iejaukties.
Pārtraukt cilvēku orgānu un audu tirdzniecību
Tirdzniecība ar cilvēku audiem un orgāniem ir viena no cilvēku tirdzniecības formām, kas, sniedzoties pari robežām, ir nozīmīgi kriminālorganizāciju peļņas avoti. ES ir uzsākusi spēcīgu kampaņu pret šo smago cilvēktiesību pārkāpumu, kas aizskar cilvēka cieņu. Viens no plānotajiem ietvarlikumiem uzliks dalībvalstīm par pienākumu orgānu un audu tirdzniecību atzīt par kriminālsodāmiem nodarījumiem. Par šāda veida nodarījumiem uzskata ne tikai darbības, kas ir saistītas ar orgānu izņemšanu un pārdošanu, bet arī palīdzības sniegšanu to transportēšanā, izvešanā, ievešanā un uzglabāšanā.
Orgānu un audu pārstādīšana ir uzskatāma par nelegālu ar to brīdi, kad profesionāli tirgoņi mudina vai pat piespiež cilvēkus atdot, piemēram, nieri, vai izmanto cietušo slikto materiālo stāvokli un piedāvā par šo orgānu vilinošu cenu, tādējādi veicot sava veida šantažu. Tāpat sodāma būs orgānus izņemšana mirušiem, ja tie dzīves laikā nebija izteikuši gribu ļaut savu orgānu pārstādīšanu.
Eiropas Parlaments skaidri paudis savu nostāju, atbalstot ietvarlikuma projektu, kas vērsts pret orgānu un audu tirdzniecību. Visumā piekrītot likumprojektam, EP deputāti tomēr pieprasīja dažus būtiskus grozījumus. Viņi vēlējās iekļaut norādi par to, kādu ļaunumu iedzīvotāju veselībai nodara noziedzīga cilvēku orgānu tirdzniecība.
Deputāti minēja šādu argumentu - piemēram, ja kādai personai fiziska vai mentala spiediena rezultātā izņemtu orgānus, tad iespējams, ka cietušais nesniegtu patiesas ziņas par savu veselības stāvokli. Tādējādi ne tikai piespiedu donoram bet arī nākošās personas veselība, kurai izņemtos orgānus pārstāda, ir pakļauta milzīgam riskam, pat apdraudot orgānu saņēmēja dzīvību.
Lai plānotajā likumā būtu reglamentēti ne tikai ar orgānu un audu pārstādīšanu saistītie jautājumi, EP deputāti pieprasīja, tas vispārēji skartu nelikumīgu orgānu un audu tirdzniecību. Bez tā skaidri jāparāda, kādas ir likumīgas pārstādīšanas sistēmas priekšrocības. Tomēr tikai tad, ja cilvēku orgānus un audus varēs nodrošināt legāli, kriminālorganizāciju veiktā nelikumīgā tirdzniecība kļūs nerentabla. Tāpēc deputāti vēlas veicināt pilsoņu vēlmi atļaut savu orgānu pārstādīšanu pēc nāves. Lai to panāktu, viņi iesaka vispārējas ES informācijas kampaņas organizēšanu par šo tēmu. Par šo likumu vēl jābalso Ministru padomē, tomēr EP deputāti vēlējās, lai tas tiktu ieviests Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktos vēlākais līdz 2004. gada beigām.
Eiropas apcietinājuma orderis - vienkāršāka un ātrāka procedūra
Vienalga vai runa ir par noziedzniekiem, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, cilvēku orgānu tirdzniecību, vai arī par teroristiem - Eiropas apcietinājuma orderim, ko jau var izsniegt, sākot no 2004. gada sākuma, vienkāršo un paātrina aizdomās turamo personu vai noziedznieku izdošanu no vienas ES valsts citai. Agrāk pirms aizdomās turētā izdošanas notika gadiem ilga vilcināšanās, jo atsevišķu ES valstu tiesu iestādes ne vienmēr atzina citas dalībvalsts tiesu iestāžu lēmumu. Tagad visā ES ie vienota un vienkāršota izdošanas procedūra.
Kopš ES ietvarlikuma stāšanās spēkā apcietinājuma orderi izsniedz attiecībā uz noziedzniekiem, kas notiesāti ar brīvības atņemšanu ne mazāk kā uz četriem mēnešiem, kā arī gadījumos, kad kāds tiek turēts aizdomās par tāda nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēts ne mazāks sods kā brīvības atņemšana uz vienu gadu. Šobrīd pastāv saraksts, kurā ir iekļauti 32 noziegumu veidi, attiecībā uz kuriem piemēro Eiropas apcietinājuma orderi. To skaitā redzam terorismu un cilvēku tirdzniecību, ķīlnieku saņemšanu, bruņotus uzbrukumus laupīšanas nolūkā, izvarošanu un nacionālā naida kurināšanu. Visu ES dalībvalstu tiesu iestāžu pienākums ir atzīt Eiropas apcietinājuma orderi, ko izdevusi citas dalībvalsts tiesu iestāde, veicot tikai pašu nepieciešamāko pārbaudi, un izdot meklējamo personu, vēlākais 90 dienu laikā pēc apcietināšanas.
Līdz 2004.gada 1.janvārim šo ietvarlikumu bija ieviesušas Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Īrija, Portugāle, Somija, Spānija un Zviedrija, bet no jaunajām dalībvalstīm - pagaidām tikai Ungārija. Jaunajām dalībvalstīm tika noteikts termiņš - 2004. gada 1. maijs, iestāšanās diena Eiropas Savienībā.
|
