Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Patvēruma tiesības
Immigrācija
Organizētās noziedzības apkarošana
Cīņa pret terorismu
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Terorisma apkarošana un pilsonisko brīvību aizsardzība

Jau pirms teroristu uzbrukumiem 2001. gada 11. septembrī Eiropa meklēja daudz efektīvākus veidus, kā cīnīties pret terorismu. Pēc šiem uzbrukumiem Eiropas Savienība nekavējoties centās attīstīt ciešāku sadarbību ar ASV. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem dažiem šķita, ka ASV attieksme pret šo jautājumu apdraud individuālās tiesības. Eiropas Parlamenta deputāti tādējādi bija pirmie, kas mēģināja panākt līdzsvaru starp drošību un pilsoniskām brīvībām.

Jau pašreizējo pilnvaru laika sākumā deputāti bija noraizējušies par teroristu aktivitāšu palielināšanos ES teritorijā un neatbilstošajām tiesu iestāžu un policijas tradicionālajām sadarbības formām. 2001. gada 5. septembrī, tikai pāris dienu pirms teroristu uzbrukumiem, kas satricināja pasauli, deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ietverti vairāki ieteikumi par Eiropas Savienības lomu terorisma apkarošanā. Deputāti pieprasīja, lai Padome ievieš Eiropas aresta orderi, kas palīdzētu apkarot terorismu, un pieprasīja izstrādāt ES definīciju terora aktiem, kā arī noteikt vispārpieņemtas soda sankcijas par terorismu. Parlaments uzskatīja, ka oficiālās izdošanas procedūras būtu jāatceļ un dalībvalstīm būtu jāatzīst citu dalībvalstu lēmumi par teroristu pārkāpumiem. EP deputāti arī aicināja ES dalībvalstis pieņemt standarta kompensācijas pasākumus teroristu noziegumu upuriem. Daudzus no šiem ierosinājumiem ņēma vērā nākamajos tiesību aktos.

Teroristu līdzekļu iesaldēšana

Uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra Eiropas Komisija sakopoja spēkus terorisma apkarošanai. 2001. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja iesaldēt līdzekļus 27 privātpersonām un organizācijām, kuras turēja aizdomās par dalību uzbrukumu organizēšanā. Par šo priekšlikumu bija jāapspriežas ar Parlamentu, tas operatīvi reaģēja un apstiprināja likumu tikai trīs dienas pēc tā saņemšanas. Deputāti tomēr uzsvēra, ka līdzekļu iesaldēšanai jābūt īslaicīgai, jo tiesību aktus izstrādāja steigā un tos nepieciešams pilnveidot. Viņi arī uzstāja, ka regula ir spēkā līdz 2003. gada beigām un ka tā jāpārskata viena gada laikā. Ministru Padome ņēma vērā šīs prasības un iekļāva tās galīgajā tiesību aktā.

Augošās bažas par pilsoņu tiesībām

2001. gada novembrī Parlamentu lūdza izteikt viedokli par jaunu terorisma apkarošanas likumu. Arī pirms tam deputāti apzinājās, ka šis jautājums attiecas uz plašāku problēmu loku. Viņi balsoja par to, ka ir jāsadarbojas un jāsekmē tādu likumu izstrādāšana, kuri paredz sodus par terora aktiem, un ieteica klasificēt militārpersonu aizskārumu kā atbildību pastiprinošu apstākli. Deputāti arī pieprasīja, lai lidmašīnu un kuģu nolaupīšanu, kā arī bīstamu ķīmisko vai bioloģisko vielu izplatīšanu apkārtējā vidē klasificētu kā terorismu.
Tomēr Parlaments arī ierosināja grozīt jaunā likuma formulējumu, lai sīkus pārkāpumus un politiskās aktivitātes (ieskaitot sabiedrības un arodbiedrību likumīgas protesta izpausmes) neuzskatītu par terora aktiem. Parlamenta prasības ņēma vērā Ministru Padome, kura centās panākt līdzsvaru starp efektīvu terorisma apkarošanu un pamattiesību nodrošināšanu. Visbeidzot Padome būtiski grozīja likumprojektu pilnībā un vēlreiz apspriedās ar Parlamentu. 2002. gada februārī deputāti izteica atbalstu jaunajai uzlabotajai likuma redakcijai.

ES un ASV nolīgumi par izdošanu un tiesu iestāžu sadarbību

2003. gadā Padome noslēdza divus nolīgumus ar ASV par izdošanu un tiesu iestāžu sadarbību. Parlaments iebilda, ka šie nolīgumi netiek demokrātiski uzraudzīti. Neiebilstot pret ASV centieniem apkarot terorismu, deputāti pieņēma rezolūciju, kas pieprasīja, lai ASV nodotu ES dalībvalstīm pierādījumus atsevišķām lietām. Tas dotu tiesības ES pilsoņus, kas izdarījuši noziegumu Eiropas Savienības teritorijā, tiesāt viņu valstī, nevis izdot Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt, Parlaments uzstāja, ka nolīgumā skaidri jānosaka aizliegums izdot personas ASV, ja pastāv risks, ka tām var piespriest nāvessodu. Gadījumā, ja vairākas valstis pieprasa izdot personu, Starptautiskās krimināltiesas vai ES dalībvalstu pieprasījumi ir prioritāri attiecībā pret ASV pieprasījumu.

EP deputāti uzsvēra, ka pirms nolīgumu ratificēšanas dalībvalstīs nepieciešama sīka izpēte par ASV tiesību aktu iespējamo ietekmi. Parlaments arī pieprasīja izveidot parlamentāro komiteju, kas pārraudzītu šos nolīgumus. Visbeidzot deputāti aicināja kompetentās ES iestādes panākt, lai nolīgumu paraksta tikai tad, ja ir atrasts līdzsvarots Guantanamo karabāzē ieslodzīto ES pilsoņu jautājuma risinājums. Deputāti uzskatīja par nepieņemamu, ka Eiropas Savienības pilsoņi bez apsūdzības tiek turēti Guantanamo karabāzē tikai tāpēc, ka ASV viņus uzskata par teroristiem.

Aizvien lielāka pretestība ASV metodēm

2003. gadā Parlaments arvien vairāk kritizēja Amerikas metodes terorisma apkarošanai. Šajā pašā gadā ASV pieprasīja, lai Eiropas aviokompānijas sniedz Amerikas iestādēm personiska rakstura informāciju par pasažieriem. ASV interesēja informācija 39 dažādās jomās, piemēram, starpkontinentālo lidojumu pasažieru tālruņu numuri un izraudzītie ēdieni. Pieprasījuma mērķis bija identificēt teroristus, kuri mēģina iekļūt Savienotajās Valstīs. Tomēr personas datu nodošana nozīmē pārkāpt ES pieņemtos likumus par privātās dzīves aizsardzību, un deputāti baidījās, ka tos varētu neievērot, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu. Tāpēc 2003. gada oktobrī Parlaments ar balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, kas noteica, ka pasažieru personas datus drīkst nodot trešajai pusei tikai tad, ja netiek diskriminēti pasažieri, kas nav ASV pilsoņi, ja pasažieri ir informēti un piekrīt datu nodošanai un ja ir pieejamas pārsūdzības procedūras. Deputāti arī pieprasīja, lai ES un ASV sadarbību terorisma apkarošanā vērtētu atkarībā no tās efektivitātes un no tā, vai tiek ievērotas pamattiesības. Rezolūcijas nobeigumā teikts: "pašlaik nevar uzskatīt, ka ASV iestāžu veiktā datu aizsardzība ir pienācīga."

2003.gada decembrī Komisārs Bloksteins informēja deputātus par to, ka ASV, pateicoties Eiropas parlamenta spiedienam , piekāpusies vairākos jautājumos. Skaidrāk tika noteikti tie personu dati, kurus drīkst nodot ASV, un to saraksts samazinājās no 39 uz 34 kategorijām. Tāpat ASV piekrita uzglabāt minētos datus trīs ar pus gadus sākotnēji prasīto piecdesmit vietā. Datu iespējamās izmantošanas lauks tika sašaurināts un precizēts. Tika noteikts, ka likumi, kas regulē personas datu nodošanu, kopā ar ES pārvaldes iestādēm jāpārskata vismaz reizi gadā. Bez tam jebkurš Eiropas pilsonis, kura sūdzības netiks apmierinātas Iekšējās Drošības ministrijā ASV, varēs paļauties uz ES personu datu pārvaldes aizbildniecību. 2004.gada aprīlī Parlaments lūdza Eiropas Kopienas tiesas viedokli par minētā ES-ASV sadarbības līguma atbilstību ES personas datu aizsardzības likumiem. Tomēr šī prasība nevarēja atturēt Padomi no līguma parakstīšanas ar ASV, kas notika mēnesi vēlāk. Sagaidāms, ka tagad Eiropas Parlaments prasīs Eiropas Kopienu tiesai šo līgumu annulēt.



  
Zinotaji:
  
Aviokompaniju parsutitie personas dati starpkontinentalo lidojumu gadijumos - stavoklis sarunas ar ASV: Johanna L.A. Boogerd-Quaak (ELDR, NL)
ES un ASV noligums par tiesu iestažu sadarbibu: Jorge Salvador Hernández Mollar (EPP-ED, E)
ES loma cina pret terorismu: Graham R. Watson (ELDR, UK)
Padomes pamatlemums par terorisma apkarošanu: Graham R. Watson (ELDR, UK)
Padomes regula par ierobežojošiem pasakumiem pret noteiktam fiziskam un juridiskam personam, lai apkarotu terorismu: procedura bez zinojuma
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Aviokompaniju parsutitie personas dati starpkontinentalo lidojumu gadijumos - stavoklis sarunas ar ASV - Parlamenta pienemtais teksts
  
ES un ASV noligums par tiesu iestažu sadarbibu - Parlamenta pienemtais teksts
  
ES loma cina pret terorismu - Parlamenta pienemtais teksts
Padomes pamatlemums par terorisma apkarošanu
Padomes regula par ierobežojošiem pasakumiem pret noteiktam fiziskam un juridiskam personam, lai apkarotu terorismu

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004