Digitālā programma Eiropai
Šī faktu lapa apraksta, kā ir attīstījusies ES digitālā programma un kā kopš 2024. gada ES ir novirzījusi uzsvaru no plānošanas uz īstenošanu, pieņemot tādu tiesisko regulējumu kā MI aktu. Tā arī paskaidro, kā saskaņā ar zaļo pārkārtošanos jaunie noteikumi par platformām, datiem, digitālo identitāti, MI un kiberdrošību veicina drošas digitālās telpas, godīgu konkurenci un digitālo suverenitāti.
Juridiskais pamats
Lai gan Līgumos nav konkrētu noteikumu par informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST), ES, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), var rīkoties šādās politikas jomās: rūpniecība, konkurence, tirdzniecība, Eiropas komunikāciju tīkli, pētniecība, enerģētika, vienotā tirgus izveide, brīva preču, pakalpojumu un personu aprite, izglītība un kultūra.
Mērķi
Ar digitālo programmu ES tiecas nodrošināt uz cilvēku vērstu, drošu un ilgtspējīgu digitālo pārveidi. Pamatojoties uz digitālā vienotā tirgus stratēģiju un Digitālo kompasu līdz 2030. gadam, digitālā programma veicina uzticamas datu plūsmas, sadarbspējīgu digitālo identitāti, godīgus tiešsaistes platformu tirgus, atbildīgi darbojošos MI un spēcīgu kiberdrošību. Digitālās desmitgades politikas programma šos plašākos mērķus pārvērš konkrētos mērķrādītājos attiecībā uz prasmēm, infrastruktūru, uzņēmējdarbības digitalizāciju un sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Sasniegumi
A. Pirmā digitālā programma Eiropai: 2010.–2020. gads
Pirmajā digitālajā programmā galvenā uzmanība tika pievērsta savienotības uzlabošanai, izmaksu samazināšanai un patērētāju aizsardzības stiprināšanai. Tās galvenie sasniegumi bija šādi:
- viesabonēšanas maksas atcelšana (“viesabonēšana kā mājās”);
- platjoslas pārklājuma paplašināšana;
- galveno datu aizsardzības noteikumu ieviešana, īpaši Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšana.
- Prasmes: vismaz 80 % no visiem pieaugušajiem vajadzētu būt digitālajām pamatprasmēm, un ES vajadzētu būt nodarbinātiem 20 miljoniem IST speciālistu, sievietēm biežāk izvēloties darbu šajā nozarē.
- Uzņēmumi: 75 % uzņēmumu būtu jāizmanto mākoņdatošanas pakalpojumi, lielie dati un MI; vairāk nekā 90 % ES mazo un vidējo uzņēmumu būtu vismaz jāsasniedz digitālās intensitātes pamatlīmenis; un ES “vienradžu” (augstvērtīgu jaunuzņēmumu) skaitam būtu jādivkāršojas.
- Infrastruktūra: visām ES mājsaimniecībām vajadzētu būt gigabitos mērāmam interneta pieslēguma ātrumam un 5G būtu jāaptver visas apdzīvotās teritorijas; ES būtu jāražo 20 % no pasaules pusvadītājiem; Eiropas Savienībā būtu jāizveido 10 000 klimatneitrālu un ļoti drošu perifēro mezglu; un Eiropai vajadzētu uzbūvēt pirmo kvantu datoru.
- Sabiedriskie pakalpojumi: visiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē; visiem pilsoņiem vajadzētu būt piekļuvei savām e-medicīniskajām kartēm; un 80 % iedzīvotāju būtu jāizmanto elektroniskās identitātes iespējas.
- Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula (ES) 2016/679);
- Direktīvu par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā (Direktīva (ES) 2016/680);
- Eiropas Datu pārvaldības aktu (Regula (ES) 2022/868) par datu pieejamību un uzticēšanos;
- Eiropas Datu aktu (Regula (ES) 2023/2854) par taisnīgu piekļuvi un lietotāju tiesībām, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību.
- aizsardzības pasākumus attiecībā uz vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta izmantošanu;
- ierobežojumus attiecībā uz to, kā tiesībaizsardzības iestādes izmanto biometriskās identifikācijas sistēmas;
- aizliegumu veikt sociālo novērtēšanu un izmantot MI, lai manipulētu ar lietotāju neaizsargātību vai izmantotu to;
- patērētāju tiesības iesniegt sūdzības un saņemt jēgpilnus paskaidrojumus.
- palielinātu investīcijas kiberaizsardzībā;
- uzlabotu sadarbību starp militāro un civilo kibernozari;
- nodrošinātu efektīvu kiberkrīžu pārvarēšanu;
- un stiprinātu ES pozīciju kritisko kibertehnoloģiju jomā.
- Rezolūcija par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamo rīcību ES līmenī to mazināšanai (2019. gada 12. marts) mudināja Komisiju paplašināt TID 2 direktīvas darbības jomu un novērst digitalizācijas apdraudējumus un prasīja to saskaņot ar uzlabotu ES kiberdrošības politiku un piešķirt lielāku lomu ES Kiberdrošības aģentūrai.
- Trīs rezolūcijas par MI, kuras pievērsās MI ētiskajiem aspektiem, MI civiltiesiskās atbildības režīmam un intelektuālā īpašuma tiesībām MI izstrādē (2020. gada 20. oktobris) un prasīja izveidot ētisku ES tiesisko regulējumu MI jomā.
- Rezolūcija par DPA nolūkā virzīties tālāk digitālā vienotā tirgus izveidē ierosināja, ka šai tiesību aktu paketei būtu jāstiprina iekšējais tirgus, jāgarantē patērētāju aizsardzība, jānodrošina vienāda attieksme pret nelikumībām bezsaistē un tiešsaistē, jāsaglabā pārredzamība, jāievēro tiesības un jāattiecas uz trešo valstu struktūrām, kas ietekmē ES patērētājus. Tā arī prasīja palielināt taisnīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz digitālo pakalpojumu satura moderāciju. Rezolūcijas pamatā bija pētījumi, darbseminārs par digitālajam laikmetam piemērotiem e-komercijas noteikumiem un virkne pētījumu par digitālajiem pakalpojumiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta e-komercijai un mākslīgajam intelektam un kurus pasūtīja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO). DPA un DTA priekšlikumu saskaņošana ar Parlamenta rezolūciju liecina, ka Parlaments var ietekmēt likumdošanas programmu pat bez formālām likumdošanas iniciatīvas tiesībām.
- Rezolūcija par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu (2021. gada 20. maijs) pieprasīja novērst visus šķēršļus DVT darbībai un uzlabot MI izmantošanu Eiropas patērētāju labā.
- Rezolūcija par atkarību izraisošu tiešsaistes pakalpojumu dizainu un patērētāju aizsardzību ES vienotajā tirgū (2023. gada 12. decembris) prasīja tiešsaistes pakalpojumu dizainā aizliegt atkarību izraisošus paņēmienus, piemēram, bezgalīgu ritināšanu vai automātisku atskaņošanu. Daži EP deputāti vēlējās, lai tiktu ieviestas arī “tiesības netikt traucētiem” digitālajā vidē, kā arī pakalpojumu dizaina paraugprakšu saraksts.
- EP deputāti 2023. gada 13. decembrī uzsvēra, ka ir atkārtoti jāizvērtē ES noteikumi par ģeogrāfisko bloķēšanu, lai likvidētu atlikušos šķēršļus un pilnībā izmantotu vienotā tirgus potenciālu.
- 2024. gada 13. martā saskaņā ar Eiropas rīcības plānu demokrātijai Parlaments pieņēma rezolūciju, ar ko apstiprina ierosināto tiesību aktu par mediju brīvību un plurālismu (Eiropas mediju brīvības akts), kas uzlabo mediju neatkarības aizsardzību, un apstiprināja tiesību aktu par demokrātisko procesu pārredzamību (Regula (ES) 2024/900), kas reglamentē politisko reklāmu.
Tā arī veicināja digitālo izaugsmi, atbalstot prasmju uzlabošanu, rūpniecības digitalizāciju un sabiedriskos pakalpojumus, kā arī ieviešot noteikumus par ģeogrāfisko bloķēšanu un tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību.
Lai atbalstītu uz datiem balstītu ekonomiku, ES pieņēma pasākumus attiecībā uz nepersondatu brīvu apriti, kiberdrošību un atvērtajiem datiem un pastiprināja regulatīvo koordināciju ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes starpniecību.
B. Otrā digitālā programma Eiropai: Digitālais kompass līdz 2030. gadam
Otrā digitālā programma pievērsās digitālo tehnoloģiju radītajām pārmaiņām un digitālo pakalpojumu un tirgu būtiskajai nozīmei, uzsverot ES tehnoloģiskos un ģeopolitiskos mērķus. Paziņojumos par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu un Eiropas digitālās desmitgades politikas programmu Komisija izklāstīja darbības drošu digitālo pakalpojumu un tirgu nodrošināšanai. Tā par prioritāti noteica kvantu datošanu, blokķēdes stratēģijas, MI, pusvadītājus (Eiropas Mikroshēmu akts), digitālo suverenitāti, horizontālās kiberdrošības prasības attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem (Regula (ES) 2019/1020, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/2847), 5G un 6G tīklus, Eiropas datu telpas un globālos tehnoloģiju standartus.
2021. gada martā ES pieņēma “Digitālo kompasu”, kurā izklāstīti četri mērķi 2030. gadam.
Programma “Digitālā Eiropa”, ko ieviesa Regula (ES) 2021/694, ir ES iniciatīva, kas piešķir 7,5 miljardus EUR (2021–2027) digitālo tehnoloģiju projektiem tādās jomās kā superdatošana, MI, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un digitālo tehnoloģiju integrācija, kuru atbalsta digitālās inovācijas centri.
Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam ir noteikti juridiski saistoši mērķrādītāji no 2022. gada septembra, pārveidojot Digitālo kompasu no stratēģijas par īstenošanas instrumentu ar ikgadējiem ziņošanas un dalībvalstu sadarbības mehānismiem.
1. Dati
Datu kopīgošanai ir būtiska nozīme Eiropas digitālajā redzējumā. Tā kā ES veicina uz datiem balstītu inovāciju, tās mērķis ir saglabāt līdzsvaru ar privātumu, drošību, ētiskumu un drošumu, vienlaikus apsverot nepersondatu izmantošanu un kopīgošanu ar jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem.
ES datu stratēģija ieviesa ideju par kopīgām Eiropas datu telpām deviņos sektoros, nodrošinot, ka izmantošanai ekonomikā un sabiedrībā kļūtu pieejams vairāk datu, vienlaikus piešķirot uzņēmumiem un privātpersonām lielāku kontroli pār datiem, ko tie ģenerē. ES datu tiesiskais regulējums ietver:
2. Mākslīgais intelekts
2020. gada februāra Baltā grāmata par mākslīgo intelektu uzsvēra MI būtisko nozīmi modernajā sabiedrībā un prognozēja tā sniegtos sociālos un ekonomiskos ieguvumus dažādās nozarēs. Parlaments MI aktu pieņēma 2024. gada martā. Tā galvenie noteikumi ietver:
MI akts ir spēkā kopš 2024. gada 1. augusta ar pakāpenisku piemērošanu (36 mēnešos), un ir izveidots Eiropas MI birojs, kas ES līmenī koordinē izpildi.
Komisija 2022. gada septembrī nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par MI atbildību, kas nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzību tiem, kuriem MI ir nodarījis kaitējumu, taču šis priekšlikums vēlāk tika atcelts. Turklāt ir publicēta jauna direktīva par atbildību par defektīviem produktiem (Direktīva (ES) 2024/2853), kas pievēršas digitālajiem produktiem, piemēram, MI.
3. Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts
Digitālās stratēģijas stūrakmens ir izveidot drošāku un atvērtāku digitālo vienoto tirgu, kas nodrošina lietotāju tiesību ievērošanu un godīgu uzņēmumu konkurenci. To atbalsta divi leģislatīvie pīlāri: Digitālo pakalpojumu akts (DPA) un Digitālo tirgu akts (DTA), kuri modernizē ES digitālo pakalpojumu regulējumu. Parlaments un Padome tos pieņēma 2022. gadā, un tie stājās spēkā 2023. gada maijā un piedāvā vienotu noteikumu kopumu visai ES. DPA nosaka pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši tiešsaistes platformām. Lielām platformām jāievēro konkrētas vadlīnijas, kas izstrādātas atbilstoši riskiem, ko tās rada saistībā ar nelikumīga un kaitīga satura izplatīšanu. DTA ietver noteikumus uzņēmumiem ar vārtziņa statusu, īpaši pievēršoties tiem, kuriem ir vislielākās negodīgas prakses iespējas. Tas attiecas uz tādiem pakalpojumiem kā tiešsaistes starpniecība, sociālie tīkli un mākoņdatošana. Pamatojoties uz DPA, Komisija ierosināja regulējumu, kas saskaņo datu vākšanu un kopīgošanu attiecībā uz izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu. DPA tiek pilnībā piemērots no 2024. gada 17. februāra. DTA izpildes nodrošināšanas pasākumi 2025. gadā pastiprinājās ar pirmajiem naudas sodiem vārtziņiem, un izpildes nodrošināšana un uzraudzība tagad ir Komisijas darba uzmanības centrā.
4. E-pārvalde, e-identitāte un digitālais euro
Digitālā programma uzsver e-pārvaldes pakalpojumu vērtību un publiskā sektora pārrobežu sadarbību. Pēc Komisijas priekšlikuma, ar ko nosaka pasākumus publiskā sektora augsta līmeņa sadarbspējas nodrošināšanai visā Savienībā (2022. gada novembris), Padome 2024. gada martā pieņēma Sadarbspējīgas Eiropas aktu (Regula (ES) 2024/903), lai uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus Eiropas Savienībā. Tas izveido sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju ar dalībvalstu, Komisijas un citu ES struktūru pārstāvjiem.
Uzticības veidošana tiešsaistē ir ļoti svarīga sabiedrības un ekonomikas izaugsmei. Regula par elektronisko identifikāciju (Regula (ES) Nr. 910/2014) nodrošina satvaru drošai digitālajai mijiedarbībai starp pilsoņiem, uzņēmumiem un iestādēm. Lai tuvotos šiem mērķiem, Parlaments 2024. gada februārī pieņēma Eiropas Digitālās identitātes satvaru (Regula (ES) 2024/1183, eIDAS 2.0), kura mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 80 % ES pilsoņu ir droša piekļuve galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, izmantojot digitālo identitāti. Regula eIDAS 2.0 stājās spēkā 2024. gada 20. maijā, un dalībvalstis gatavojas ieviest ES digitālās identitātes makus.
5. Kiberdrošība
Atbildot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 10. novembrī ieviesa ES kiberaizsardzības politiku un militārās mobilitātes rīcības plānu 2.0, lai
Tas viss stiprina Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi, kuras mērķis ir izveidot integrētu ES mēroga aizsardzības rūpniecību. 2022. gada decembrī direktīva, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā (TID 2 direktīva), aizstāja iepriekšējo direktīvu, paplašinot tās tvērumu, lai aptvertu vairāk nozaru un vienību. TID 2 direktīvas transponēšanas termiņš bija 2024. gada 17. oktobris, kam sekoja pārkāpuma procedūras saistībā ar kavējumiem. Regula par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem (Kibernoturības akts) stājās spēkā 2024. gada 10. decembrī, un tajā noteiktie pamatpienākumi ir jāizpilda līdz 2027. gada decembrim. 2024. gada aprīlī Parlaments pieņēma Kibersolidaritātes aktu, kura mērķis ir stiprināt solidaritāti ES līmenī un labāk atklāt kiberdraudus un kiberincidentus un reaģēt uz tiem. Parlaments un Padome arī panāca vienošanos par Kiberdrošības akta grozīšanu.
6. Mediji un demokrātija
Komisijas 2020. gada decembra paziņojumā ir izklāstīts rīcības plāns Eiropas mediju nozares atveseļošanas un pārveides atbalstam. Tajā ir uzsvērts, ka ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts, izmantojot apstiprinātus atveseļošanas plānus laikam pēc Covid-19 pandēmijas, un izcelta globālo tiešsaistes platformu graujošā ietekme uz medijiem, jo īpaši to dominējošais stāvoklis datu un reklāmas tirgos. Eiropas Demokrātijas rīcības plāns papildina iepriekš minēto mediju plānu un koncentrējas uz nozares digitālās pielāgošanās, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu un dezinformācijas apkarošanu. Tajā ir apspriesta arī mediju brīvības samazināšanās, uz ko norāda pieaugošie draudi žurnālistiem. 2024. gada martā pieņemtā regula, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts), garantē redakcionālo neatkarību un mediju plurālismu un aizsargā žurnālistus no novērošanas.
7. Izglītība un prasmes
Papildus regulēšanai ES atbalsta digitālo izglītību. Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) palīdz dalībvalstīm pielāgot savas izglītības sistēmas digitālajam laikmetam. Tā prioritāte ir stabilas digitālās izglītības ekosistēmas izveide un prasmju uzlabošana digitālās pārveides kontekstā.
8. Darba nosacījumi platformu darbā
Direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (Direktīva par platformu darbu) tika pieņemta 2024. gada oktobrī, precizējot nodarbinātības statusa kritērijus un reglamentējot algoritmisko pārvaldību.
9. Digitālā infrastruktūra
Komisija 2024. gada 21. februārī nāca klajā ar jaunām iniciatīvām digitālajai infrastruktūrai Eiropā ar mērķi sākt diskusijas par konkrētiem priekšlikumiem, kas veicinātu inovāciju saistībā ar digitālo infrastruktūru, kā arī šīs infrastruktūras drošību un noturību.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments saistībā ar digitālo programmu ir pieņēmis virkni rezolūciju.
Parlaments kā viens no DPA, DTA un MI akta likumdevējiem uzrauga TID 2 direktīvas un Kibernoturības akta īstenošanu, izmantojot savu komiteju darbu, ziņošanas prasības un Komisijas uzraudzību tās darbā pie izpildes panākšanas.
Komisijas Digitālā Omnibus pakete par MI (2025. gada novembris) ierosina mērķtiecīgus grozījumus MI aktā un aviācijas noteikumos, lai risinātu īstenošanas problēmas un samazinātu regulatīvo slogu. Tā ir daļa no plašākas digitālās paketes, kuras mērķis ir vienkāršot ES tiesību aktus digitālajā jomā un atbalstīt uzņēmējdarbības inovāciju.
IMCO komitejas 2026. gada februāra pētījums izceļ svarīgas problēmas, tostarp juridisko noteiktību, izpildes nodrošināšanas spēju un ietekmi uz pamattiesībām, nošķirot vienkāršošanu un būtiskākas izmaiņas aizsardzības pasākumos.
Parlamentā IMCO un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja kopīgi vada darbu pie Digitālās Omnibus paketes. Pēc tam, kad 2026. gada martā Parlaments pieņēma nostāju un arī Padome, ir sāktas trialoga sarunas, galveno uzmanību pievēršot vienkāršošanai, vienlaikus saglabājot galvenos aizsardzības pasākumus.
Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Ekonomikas un izaugsmes politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, aicinām iepazīties ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnēm.
Maxim Hauk