Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašinašanas
Pilsonu tiesibas
Tieslietas un iekšlietas
Arlietas
Vide / Pateretaju aizsardziba
Vides aizsardziba
Gaisa piesarnojums
Globala sasilšana
Auto Oil II programma
Elektroniskie atkritumi
Iepakojumu atkritumi
Partikas drošiba
Genetiski modificetie organismi
Tabaka
Skanas piesarnojums
Kosmetika
Cilveka audi un šunas
Transports /
Regionala politika
Lauksaimnieciba / Zivsaimnieciba
Ekonomika un finanšu politika
Sociala un darba politika / Veselibas aizsardziba
Iekšejais tirgus / Industrija / Energetika / Zinatne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE

> ELDR Environmental Policy


Atbildiba par vides piesarnošanu - sanacijas pasakumi

Saskana ar Eiropas Komisijas informaciju tieši 300 000 objekti Eiropa, piemeram, augsnes platibas un udeni ir faktiski vai iespejami piesarnoti ar kaitigam vielam. Tacu tas nedrikstetu vispar notikt. Atseviškam dzivnieku sugam un augu veidiem draud izmiršana, kas ari nav pielaujama. Tapec turpmak ES likumdeveji cenšas pielikt visas pules, lai vides piesarnotajus sauktu pie atbildibas, pieprasot atlidzinat radušos zaudejumus. Tikai tadejadi var noverst nodarito kaitejumu. Turklat jau sakotneji tiek planoti preventivi pasakumi pret iespejamiem vides piesarnotajiem. 
  
ES ipašu nozimi pieškir tam, lai jaunais tiesibu akts panaktu, ka, piemeram, kimijas fabriku vai izgaztuvju ipašnieki, jau sakotneji ierikotu drošas iekartas un tadejadi vispar neraditu nekadus kaitejums. Tomer 2000. gada Eiropas Vides agentura izvertejusi, ka ieguldijumi sanacijas pasakumos, kas atjauno tikai vienu dalu no piesarnotajiem udeniem un augsnes platibam, vairaku gadu laika Eiropa ir sasnieguši 106 miljardus eiro. Saskana ar šo vertejumu paredzams, ka Lielbritanija tikai 100 000 ha piesarnotas zemes platibas sanacijai kopa bus vajadzigi 39 miljardi eiro. Lidz šim ES nav bijis visparejs speka esošs tiesibu akts, kas paredzetu atbildibu par videi nodarito kaitejumu. Tadejadi vides piesarnotajiem bija viegli izvairities no atbildibas. Lidz ar to bija nepieciešami vienoti tiesibu akti šaja joma. Par atseviškiem jaunas direktivas formulejumiem notika stridigas diskusijas. Šo procesu no vienas puses kritiski veroja rupniecibas parstavji, bet no otras puses - vides aizsardzibas organizaciju aktivisti. 

"Tiesibu akts attiecas uz divam jomam, kuras ir noteikta stingra, bet diferenceta atbildiba. Attieciba uz noteiktam, ar ieverojamu risku saistitam darbibam, piemeram, darbs kimijas fabrika vai atsevišku augu aizsardzibas lidzeklu ražošana vai izmantošana, kaitejuma nodarišanas gadijuma iestajas uznemeja vispareja (universala) atbildiba. Uznemejs ir ari atbildigs par kaitejumiem, kas nav radušies ar ieverojamu risku saistitu darbibu rezultata, bet kas tomer apdraud dzivnieku un augu daudzveidibu. Tomer šaja gadijuma uznemejs tiek saukts pie atbildibas vienigi tad, ja vinš rikojies tiši vai nolaidigi."
 
Preventivu pasakumu istenošana pret vides piesarnotajiem

Ja iekartu ipašnieks izrada ietiepibu un neveic pasakumus ražošanas drošibas uzlabošanai vai ari neveic sanacijas pasakumus, lai noverstu jau nodarito kaitejumu, saskana ar tiesibu aktu valstu iestades var sakt aktivi rikoties. Tas var vai nu pieprasit, lai uznemejs veic noteiktas darbibas, vai ari iejaukties pašas. Šaja gadijuma iekartu ipašniekam ir jasedz izdevumi. Ja vinš nevar šos izdevumus atlidzinat vai ari nav iespejams noskaidrot, kurš ir atbildigs par kaitejuma nodarišanu, dalibvalstu pienakums ir veikt sanaciju. Katra ES dalibvalsts pec saviem ieskatiem nosaka kartibu, kada izdevumi tiek segti, bet ir ieteikts izveidot šim merkim ipašus fondus.

Ta ka butiskas tiesibu akta dalas bija stridigas, tika ierosinata samierinašanas procedura. Visbeidzot, cita starpa, panaca vienošanos par to, ka sedz izdevumus, kas radušies no videi nodarita kaitejuma. Pašreiz tiesibu akts paredz, ka Komisija sešus gadus pec lemuma stašanas speka parbauda, vai dalibvalstis ir paredzets pietiekami daudz finansešanas iespeju sanacijas pasakumiem par taisnigu cenu, piemeram, paredzot atbilstošu apdrošinašanu. Preteja gadijuma Komisijai ir jaiesniedz jauns tiesibu akta projekts, kas vides kaitejuma gadijuma paredz piespiedu finansialo nodrošinajumu. Parlaments neatlaidigi pieprasija tieši šo punktu.

Padome aizstaveja tadu direktivas variantu, kas paredzeja ne tik radikalu risinajumu. Attieciba uz pasakumiem, kas nodrošinatu izdevumu segšanu, Padome  uzstaja, ka tie ir vienigi javeicina, nevis janosaka ka dalibvalsts pienakums.  Padome noraidija ari deputatu prasibu dažus gadus pec tiesibu akta speka stašanas attiecinat atbildibas noteikumus par vides piesarnošanu uz visa veida darbibam, nevis ietvert taja tikai tadas direktiva uzskaititas darbibas, kuras saistitas ar ipašu risku.

Tomer musu dzives telpas, ka ari dzivnieku un augu sugu aizsardzibai nepieciešami daudz vairak neka tikai preventivi pasakumi. Tas ir attiecinams ne tikai uz Eiropu, bet ari uz visu pasauli. Tapec Eiropas Parlamenta deputati 2002. gada augstaka limena sanaksmes priekšvakara, kas notika Johanesburga, iesniedza rezolucijas projektu, kurš paredzeja ilgstspejigu attistibu šaja joma. Šaja rezolucija vini izdarija sledzienu, ka augstaka limena sanaksme Rio noteiktie starptautiskie merki vides aizsardzibas joma nav sasniegti. Vini pieprasija beidzot ieviest noligumus vides aizsardzibas joma, padarit ilgtspejigu attistibu un vides aizsardzibu par starptautisko tirdzniecibas sarunu priekšmetu un ieklaut finansialas nodrošinašanas principu visos pasaules meroga noligumos.


  
Zinotaji:
  
Atbildiba par vides piesarnošanu - Toine Manders (ELDR, NL)
10 gadus pec konferences Rio - gatavošanas augstaka limena sanaksmei 2002. gada, kas veltita ilgtspejigas attistibas temai - Mihail Papayannakis (GUE/NGL, GR)
Eiropas Vides agenturas zinojums par piesarnoto objektu parvaldibu
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti
  
Atbildiba par vides piesarnošanu - likumdošanas procedura vel nav pabeigta
10 gadus pec konferences Rio - gatavošanas augstaka limena sanaksmei 2002. gada, kas veltita ilgstošas attistibas temai

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004