Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Vides aizsardzība
Gaisa piesārņojums
Globālā sasilšana
Auto Oil II programma
Elektroniskie atkritumi
Iepakojumu atkritumi
Pārtikas drošība
Ģenētiski modificētie organismi
Tabaka
Skaņas piesārņojums
Kosmētika
Cilvēka audi un šūnas
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE

> Sixth Action Programme
> Environmental Policy
> EPP-ED Group


Atbildība par vides piesārņošanu - sanācijas pasākumi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju tieši 300 000 objekti Eiropā, piemēram, augsnes platības un ūdeņi ir faktiski vai iespējami piesārņoti ar kaitīgām vielām. Taču tas nedrīkstētu vispār notikt. Atsevišķām dzīvnieku sugām un augu veidiem draud izmiršana, kas arī nav pieļaujama. Tāpēc turpmāk ES likumdevēji cenšas pielikt visas pūles, lai vides piesārņotājus sauktu pie atbildības, pieprasot atlīdzināt radušos zaudējumus. Tikai tādējādi var novērst nodarīto kaitējumu. Turklāt jau sākotnēji tiek plānoti preventīvi pasākumi pret iespējamiem vides piesārņotājiem. 
  
ES īpašu nozīmi piešķir tam, lai jaunais tiesību akts panāktu, ka, piemēram, ķīmijas fabriku vai izgāztuvju īpašnieki, jau sākotnēji ierīkotu drošas iekārtas un tādējādi vispār neradītu nekādus kaitējums. Tomēr 2000. gadā Eiropas Vides aģentūra izvērtējusi, ka ieguldījumi sanācijas pasākumos, kas atjauno tikai vienu daļu no piesārņotajiem ūdeņiem un augsnes platībām, vairāku gadu laikā Eiropā ir sasnieguši 106 miljardus eiro. Saskaņā ar šo vērtējumu paredzams, ka Lielbritānijā tikai 100 000 ha piesārņotas zemes platības sanācijai kopā būs vajadzīgi 39 miljardi eiro. Līdz šim ES nav bijis vispārējs spēkā esošs tiesību akts, kas paredzētu atbildību par videi nodarīto kaitējumu. Tādējādi vides piesārņotājiem bija viegli izvairīties no atbildības. Līdz ar to bija nepieciešami vienoti tiesību akti šajā jomā. Par atsevišķiem jaunās direktīvas formulējumiem notika strīdīgas diskusijas. Šo procesu no vienas puses kritiski vēroja rūpniecības pārstāvji, bet no otras puses - vides aizsardzības organizāciju aktīvisti. 

"Tiesību akts attiecas uz divām jomām, kurās ir noteikta stingra, bet diferencēta atbildība. Attiecībā uz noteiktām, ar ievērojamu risku saistītām darbībām, piemēram, darbs ķīmijas fabrikā vai atsevišķu augu aizsardzības līdzekļu ražošana vai izmantošana, kaitējuma nodarīšanas gadījumā iestājas uzņēmēja vispārējā (universālā) atbildība. Uzņēmējs ir arī atbildīgs par kaitējumiem, kas nav radušies ar ievērojamu risku saistītu darbību rezultātā, bet kas tomēr apdraud dzīvnieku un augu daudzveidību. Tomēr šajā gadījumā uzņēmējs tiek saukts pie atbildības vienīgi tad, ja viņš rīkojies tīši vai nolaidīgi."
 
Preventīvu pasākumu īstenošana pret vides piesārņotājiem

Ja iekārtu īpašnieks izrāda ietiepību un neveic pasākumus ražošanas drošības uzlabošanai vai arī neveic sanācijas pasākumus, lai novērstu jau nodarīto kaitējumu, saskaņā ar tiesību aktu valstu iestādes var sākt aktīvi rīkoties. Tās var vai nu pieprasīt, lai uzņēmējs veic noteiktas darbības, vai arī iejaukties pašas. Šajā gadījumā iekārtu īpašniekam ir jāsedz izdevumi. Ja viņš nevar šos izdevumus atlīdzināt vai arī nav iespējams noskaidrot, kurš ir atbildīgs par kaitējuma nodarīšanu, dalībvalstu pienākums ir veikt sanāciju. Katra ES dalībvalsts pēc saviem ieskatiem nosaka kartību, kādā izdevumi tiek segti, bet ir ieteikts izveidot šim mērķim īpašus fondus.

Tā kā būtiskas tiesību akta daļas bija strīdīgas, tika ierosināta samierināšanas procedūra. Visbeidzot, cita starpā, panāca vienošanos par to, kā sedz izdevumus, kas radušies no videi nodarītā kaitējuma. Pašreiz tiesību akts paredz, ka Komisija sešus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā pārbauda, vai dalībvalstīs ir paredzēts pietiekami daudz finansēšanas iespēju sanācijas pasākumiem par taisnīgu cenu, piemēram, paredzot atbilstošu apdrošināšanu. Pretējā gadījumā Komisijai ir jāiesniedz jauns tiesību akta projekts, kas vides kaitējuma gadījumā paredz piespiedu finansiālo nodrošinājumu. Parlaments neatlaidīgi pieprasīja tieši šo punktu.

Padome aizstāvēja tādu direktīvas variantu, kas paredzēja ne tik radikālu risinājumu. Attiecībā uz pasākumiem, kas nodrošinātu izdevumu segšanu, Padome  uzstāja, ka tie ir vienīgi jāveicina, nevis jānosaka kā dalībvalsts pienākums.  Padome noraidīja arī deputātu prasību dažus gadus pēc tiesību akta spēkā stāšanās attiecināt atbildības noteikumus par vides piesārņošanu uz visa veida darbībām, nevis ietvert tajā tikai tādas direktīvā uzskaitītās darbības, kuras saistītas ar īpašu risku.

Tomēr mūsu dzīves telpas, kā arī dzīvnieku un augu sugu aizsardzībai nepieciešami daudz vairāk nekā tikai preventīvi pasākumi. Tas ir attiecināms ne tikai uz Eiropu, bet arī uz visu pasauli. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti 2002. gadā augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā, kas notika Johanesburgā, iesniedza rezolūcijas projektu, kurš paredzēja ilgstspējīgu attīstību šajā jomā. Šajā rezolūcijā viņi izdarīja slēdzienu, ka augstākā līmeņa sanāksmē Rio noteiktie starptautiskie mērķi vides aizsardzības jomā nav sasniegti. Viņi pieprasīja beidzot ieviest nolīgumus vides aizsardzības jomā, padarīt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību par starptautisko tirdzniecības sarunu priekšmetu un iekļaut finansiālās nodrošināšanas principu visos pasaules mēroga nolīgumos.


  
Zinotaji:
  
Atbildiba par vides piesarnošanu - Toine Manders (ELDR, NL)
10 gadus pec konferences Rio - gatavošanas augstaka limena sanaksmei 2002. gada, kas veltita ilgtspejigas attistibas temai - Mihail Papayannakis (GUE/NGL, GR)
Eiropas Vides agenturas zinojums par piesarnoto objektu parvaldibu
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti
  
Atbildiba par vides piesarnošanu - likumdošanas procedura vel nav pabeigta
10 gadus pec konferences Rio - gatavošanas augstaka limena sanaksmei 2002. gada, kas veltita ilgstošas attistibas temai

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004