Šajā faktu lapā ir izskaidrota Eiropas Savienības atbalstošā loma izglītībā un sniegts pārskats par galvenajiem politiskajiem principiem un pamatprogrammām, kas nodrošina Eiropas sadarbību šajā jomā. Galvenie ES izglītības politikas mērķi ir veicināt studentu un personāla mobilitāti, sekmēt diplomu un ārvalstīs īstenotu studiju posmu savstarpēju atzīšanu, kā arī veicināt augstākās izglītības iestāžu sadarbību.

Juridiskais pamats

Izglītība tika oficiāli atzīta par ES kompetences jomu 1992. gada Māstrihtas līgumā. Savienības kompetences ir izklāstītas turpmāk minētajos Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pantos.

  • 6. pants paredz, ka “Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz: [..] izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu”.
  • 9. pantā ir ieviests noteikums, ko var nodēvēt par horizontālu “sociālo klauzulu”, proti, “[n]osakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.”
  • 165. panta 1. punkts nosaka: “Veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgās izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību.”
  • 165. panta 2. punkts paredz, ka “Savienības rīcības mērķi ir:
    • attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā [..];
    • veicināt studentu un mācībspēku mobilitāti, inter alia veicinot diplomu un mācību laika akadēmisko atzīšanu;
    • sekmēt izglītības iestāžu sadarbību; attīstīt informācijas un pieredzes apmaiņu par jautājumiem, kas ir kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmām;
    • veicināt tālmācības attīstību [..]”.
    • 166. pants paver Eiropas Savienībai iespēju īstenot arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu darbības. Tajā noteikts, ka Eiropas Savienības uzdevums ir uzlabot arodmācību pieejamību un veicināt mācībspēku un apmācāmo, jo īpaši jauniešu, mobilitāti.
    • Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pants nosaka: “Ikvienai personai ir tiesības uz izglītību”.

      Mērķi

      A. Eiropas izglītības telpa

      Komisija 2020. gada 30. septembrī nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, izklāstot tajā pieeju, kā uzlabot Eiropas iedzīvotāju izglītības un apmācības līmeni, vienlaikus stiprinot viņu piederības sajūtu Eiropas Savienībai. Eiropas izglītības telpas pamatā ir seši aspekti: izglītības un apmācības kvalitāte, iekļaušana, zaļā un digitālā pārkārtošanās, mācībspēki un instruktori, augstākā izglītība un ģeopolitiskā dimensija. Padome 2021. gada februārī pieņēma rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030), kurā ir izklāstīta virkne turpmākajos gados sasniedzamo mērķu:

      • līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka tādu 15 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuriem ir vājas prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, ir mazāks par 15 % (2022. gadā: lasīšanā – 26,25 %, matemātikā – 29,5 % un dabaszinātnēs – 24,2 %);
      • līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka tādu astotklasnieku īpatsvars, kuriem ir vājas sekmes datorpratībā un informācijpratībā, ir mazāks par 15 % (2023. gadā: 43 %);
      • līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi saņem vismaz 96 % bērnu vecumā no trim gadiem līdz vecumam, kad jāsāk obligātā sākumskolas izglītība (2023. gadā: 94,6 %);
      • līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušo personu īpatsvars ir mazāks par 9 % (2024. gadā: 9,3 %);
      • terciāro izglītību ieguvušo personu īpatsvaram vecumā no 25 līdz 34 gadiem vajadzētu būt vismaz 45 % (2024. gadā: 44,1 %);
      • līdz 2025. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 60 % personu, kas nesen absolvējušas profesionālās izglītības un apmācības iestādes, izglītības apguves laikā ir varējušas iegūt profesionālu pieredzi, mācoties darba vietā (2023. gadā: 65,6 %);
      • līdz 2025. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 47 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir piedalījušies kādās mācībās (2022. gadā: 46,6 %).
      • 2025. gada jūlijā Komisija publicēja Eiropas izglītības telpas stratēģiskā satvara 2021.–2030. gadam starpposma izvērtējumu, kurā konstatēts, ka, dalībvalstīm sadarbojoties kopīgu prioritāšu jomās, ir sasniegti pirmie pozitīvie rezultāti, tostarp gūts progress attiecībā uz mobilitāti augstākajā izglītībā, iekļaujošu izglītību un digitālo izglītību, kā arī ar panākumiem īstenota iniciatīva “Eiropas universitātes”. Tomēr izvērtējumā arī ir konstatētas problēmas un ieteikti uzlabojumi, piemēram, precizēt stratēģiskās prioritātes, stiprināt saikni starp dažādām izglītības nozarēm, uzlabot uzraudzību un pastiprināt sinerģiju ar citām Eiropas mēroga darbības telpām, piemēram, pētniecības jomā.

        B. Boloņas process

        Līdzās pašu dalībvalstu iniciatīvām ES aktīvi atbalsta Boloņas procesa prioritātes. Boloņas process jau kopš tā pirmsākumiem 1999. gadā ir bijis vērsts uz to, lai Eiropā un tās kaimiņreģionos tiktu ieviestas salīdzināmākas, saderīgākas un saskaņotākas augstākās izglītības sistēmas, un tā lielākais sasniegums ir Eiropas augstākās izglītības telpa (EHEA), kuras izveide tika sākta ar Budapeštas un Vīnes Ministru konferences 2010. gada marta deklarāciju. Līdz šim EHEA ir pievienojušās 49 valstis.

        C. Atjaunināta ES augstākās izglītības programma

        2017. gadā Komisija publicēja paziņojumu “Atjaunināta ES augstākās izglītības programma”. Programmas uzmanības centrā ir četras prioritārās jomas:

        • augstākās izglītības ietvaros apgūstamo prasmju pielāgošana darba tirgus vajadzībām;
        • plašāka augstākās izglītības pieejamība, tās sociāli iekļaujošā rakstura palielināšana un popularitātes nostiprināšana sabiedrībā;
        • augstākās izglītības sistēmu inovācijas spējas sekmēšana;
        • augstākās izglītības sistēmu efektivitātes un lietderīguma palielināšana.
        • Sasniegumi

          A. Programma “Erasmus+”

          “Erasmus+” ir Eiropas Savienības izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma 2021.–2027. gadam. Programmas “Erasmus+” vispārējie mērķi ir šādi:

          • atbalstīt izglītošanos, personības pilnveidi un profesionālo attīstību ar mūžizglītības palīdzību;
          • tādējādi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvas darbvietas, sociālās kohēzijas inovāciju, spēcīgāku ES identitātes izjūtu un aktīvu pilsoniskumu;
          • veidot Eiropas izglītības telpu un sekmēt Eiropas stratēģisko sadarbību izglītībā un apmācībā, tostarp pamatā esošajās nozaru programmās;
          • virzīt sadarbību jaunatnes politikas jomā saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam;
          • izvērst Eiropas dimensiju sportā.
          • Programma nodrošina šo mērķu sasniegšanu, īstenojot vairākas pamatdarbības:

            • 1. pamatdarbība: personu mobilitāte mācību nolūkos;
            • 2. pamatdarbība: institucionālā sadarbība un labas prakses apmaiņa;
            • 3. pamatdarbība: atbalsts politikas reformām.
            • Augstākā izglītība ir viens no nozīmīgākajiem elementiem programmas “Erasmus+” visaptverošajā struktūrā, un tai atvēlēti vismaz 34,6 % programmas kopējā budžeta. “Erasmus+” atbalsts ir paredzēts augstskolu studentu un mācībspēku mobilitātes veicināšanai, turklāt finansētas tiek arī “Erasmus Mundus” kopīgās maģistrantūras studiju programmas.

              2018. gadā tika uzsākta iniciatīva “Eiropas universitātes”, atbalstot augstākās izglītības iestāžu tīklu izveidi visās dalībvalstīs ar mērķi attīstīt ilgtermiņa strukturālu, stratēģisku un ilgtspējīgu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm. Pateicoties šīm aliansēm, studenti var iegūt augstākās izglītības diplomu, kombinējot studijas vairākās Eiropas valstīs. Patlaban darbojas pavisam 73 Eiropas universitāšu alianses, kas aptver 36 valstis.

              2021. gada 22. oktobrī Komisija apstiprināja jaunu iekļaušanas pasākumu satvaruprogrammām “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021.–2027. gadam. Satvara mērķis ir atvieglot piekļuvi programmām tiem cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, un novērst šķēršļus, kas var kavēt šo cilvēku dalību programmā. Tas atbalsta profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājus, kas vēlas organizēt mācību mobilitātes pasākumus izglītības guvējiem un personālam. Jaunajā satvarā liela nozīme piešķirta arī sadarbībai, tostarp maza mēroga partnerībām, kas paplašina programmas pieejamību.

              2025. gada jūlijā Komisija publicēja 2021.–2027. gada programmas “Erasmus+” starpposma novērtējumu un 2014.–2020. gada programmas “Erasmus+” galīgo novērtējumu. Līdz 2023. gadam programmā bija piedalījušies vairāk nekā 1,6 miljoni dalībnieku un vairāk nekā 77 000 organizāciju. Programmas transversālās prioritātes, jo īpaši iekļaušana un daudzveidība, digitālā pārveide un zaļā pārkārtošanās, ir izrādījušās efektīvas, jo gandrīz trešdaļa braucienu tiek veikti, izmantojot videi draudzīgākas ceļošanas iespējas, un daudzi dalībnieki ziņo par uzlabotām digitālajām prasmēm un izpratni par vides problemātiku.

              Paralēli jau ticis izstrādāts priekšlikums “Erasmus+” regulai 2028.–2034. gadam, kurā ierosināts budžets aptuveni 40,8 miljardu EUR apmērā.

              B. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības

              Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) paredzētas pētnieku mobilitātes un izglītošanās atbalstam. Tās ietilpst Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) un ir iedalītas piecās apakškategorijās. Augstākās izglītības jomā Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības ir kļuvušas par galveno ES programmu doktorantūras izglītības atbalstam. Programmā “Apvārsnis Eiropa” MSCA ir piešķirts budžets aptuveni 6,6 miljardu EUR apmērā.

              C. Sadarbība augstākās izglītības jomā

              2022. gada aprīlī Padome apstiprināja secinājumus par Eiropas stratēģiju augstākās izglītības iestāžu iespēju palielināšanai Eiropas nākotnes vārdā, kā arī ieteikumu veidot tiltus efektīvai sadarbībai Eiropā augstākās izglītības jomā. Mērķis ir palīdzēt Eiropas augstākās izglītības iestādēm iesaistīties ilgtspējīgu un noturīgu ekonomiku veidošanā un stiprināt un paplašināt starptautisko sadarbību.

              2024. gada martā Komisija pieņēma priekšlikumu kopumu attiecībā uz Eiropas augstākās izglītības nozari, ieskicējot dziļāku un plašāku starptautisko sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm. Šai paketei vispirms sekoja Padomes 2024. gada 25. novembra ieteikums par pievilcīgu un ilgtspējīgu karjeru augstākajā izglītībā, kurā izklāstīti veidi, kā uzlabot akadēmiskā personāla apstākļus un nostiprināt augstāko izglītību un tās lomu sabiedrībā. Pēc tam 2025. gada 12. maijā Padome publicēja ieteikumu un to papildinošu rezolūciju. Ieteikumā ir definēti vienoti Eiropas kritēriji un kvalitātes nodrošināšanas pasākumi kopīgām programmām, savukārt rezolūcijā ir noteikta pakāpeniska pieeja kvalitātes zīmes ieviešanai, uzraudzībai un novērtēšanai, lai tādējādi nodrošinātu informatīvo pamatu turpmākam politiskam lēmumam par kopīga Eiropas grāda izveidi.

              D. Prasmju savienība

              2018. gada 18. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Lēmumu (ES) 2018/646 par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass).

              2025. gada martā Komisija nāca klajā ar iniciatīvu “Prasmju savienība” – stratēģisku ietvarstruktūru, kuras mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem prasmes, kas vajadzīgas zaļai, digitālai un konkurētspējīgai ekonomikai. Iniciatīvā ir akcentētas pamatprasmes (lasīšana, matemātika, dabaszinātnes un digitālās kompetences), izglītība STEM disciplīnās (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), prasmju pilnveide un pārkvalifikācija visa mūža garumā (tostarp mikrokvalifikācijas), prasmju un kvalifikāciju pārnesamība starp dalībvalstīm, kā arī talantu piesaistīšana un noturēšana, un tā vērsta uz Eiropas grāda/apliecinājuma un jaunu profesionālās izglītības un apmācības diplomu/apliecinājumu ieviešanu. Ar to tiek izveidoti jauni pārvaldības instrumenti (Eiropas Prasmju novērošanas centrs un Augsta līmeņa padome prasmju jautājumos), un tajā izvirzīts uzdevums sasniegt dažādus mērķrādītājus, piemēram, līdz 2030. gadam panākt, lai tādu skolēnu īpatsvars, kuriem ir slikta lasītprasme, vājas sekmes matemātikā un dabaszinātnēs un nepietiekamas digitālās prasmes, būtu mazāks par 15 %.

              Kopš 2019. gada programma “Erasmus+” ir finansējusi 69 profesionālās izcilības centru projektus, kas ļāvuši:

              • izstrādāt darba tirgus vajadzībām pielāgotas modulāras mācību programmas un mikroapliecinājumus;
              • stiprināt sadarbību starp profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību un rūpniecību;
              • integrēt mācību programmās zaļās un digitālās prasmes;
              • izmēģināt inovatīvas mācīšanas metodes, piemēram, MI balstītu rīku izmantošanu vai mācīšanos, risinot praktiskus reālās dzīves uzdevumus.
              • E. Citi sasniegumi

                2020. gadā Komisija iedibināja Eiropas Inovatīvās mācīšanas balvu. Tās mērķis ir godalgot to skolotāju darbu, kuri sniedz izcilu ieguldījumu savā profesijā, un paust atzinību arī skolām, kurās viņi strādā. Atzīmējot šīs balvas iedibināšanas piekto gadadienu, tika izveidotas divas jaunas kategorijas: valodu apguve (European Language Label) un pieaugušo izglītība. Šo iniciatīvu, kuras uzmanības centrā ir skolotāji, papildina citas programmas “Erasmus+” ietvaros īstenotas iniciatīvas:

                • skolotāju akadēmijas, kas veido Eiropas mēroga partnerības un veicina sadarbību starp skolotāju izglītības iestādēm un izglītības nodrošinātājiem, lai atbalstītu skolotājus karjeras sākumposmā un nostiprinātu viņu profesionālo attīstību;
                • skolu tiešsaistes kopiena eTwinning, kas skolotājiem un skolēniem visā Eiropā piedāvā drošu brīvpieejas platformu sadarbībai projektos, diskusijām grupās un prasmju attīstīšanai.
                • Eiropas Parlamenta loma

                  Eiropas Parlamenta ietekme uz izglītības politikas veidošanu Eiropā arvien palielinās.

                  A. Programma “Erasmus+”

                  2021. gada maijā Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2021/817 par programmas “Erasmus+” izveidi laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Tagadējās programmas budžets ir 26,6 miljardi EUR (salīdzinājumā ar 14,7 miljardiem EUR iepriekšējā periodā), un tās mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, tostarp uzlabojot programmas pieejamību cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgākā situācijā.

                  Parlamenta 2022. gada 23. jūnijā pieņemtajā rezolūcijā par iekļaušanas pasākumu īstenošanu 2014.–2020. gada programmā “Erasmus+” tika secināts, ka, lai gan iekļaušanas nozīme ir pieaugusi un šis jautājums tiek risināts visaptverošākā un mērķtiecīgākā veidā nekā iepriekšējās programmās, tomēr joprojām nākas saskarties ar vērā ņemamām grūtībām un nepilnībām. Šis vērojums apstiprināja, ka programmā “Erasmus+” 2021.–2027. gadam, kuras juridiskajā pamatā ir skaidri noteikts, ka “iekļaušana” ir viens no programmas galvenajiem mērķiem, iekļaušanas pasākumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība.

                  2024. gada janvārī Parlaments programmas vidusposma novērtējuma ietvaros pieņēma rezolūciju par 2021.–2027. gada programmas “Erasmus+” īstenošanu. Tajā Parlaments akcentēja, ka “Erasmus+” ir programma, kas darbojas ar ļoti lieliem panākumiem, aicināja palielināt tās finansējumu un ieviest vienkāršošanas pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi programmai tādiem izglītības guvējiem, kuriem ir mazāk iespēju, un mudināja Komisiju stiprināt programmas zaļos un digitālos komponentus saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam.

                  B. Citas jomas

                  Parlaments ir ļoti ieinteresēts pievērsties konkrētām izglītības jomām un atbalstīt tās, kā to apliecina turpmāk minētie piemēri.

                  Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcijā par digitālās izglītības politikas veidošanu ir izklāstīta nostāja attiecībā uz Komisijas paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam”. 2023. gada martā Eiropas Parlamenta Izpētes dienests publicēja brīfingu par Digitālās izglītības rīcības plāna progresu, pārskatot tā īstenošanu. Šajā dokumentā ir uzsvērts, ka ir jānovērš arvien pastāvošās nepilnības digitālo prasmju, infrastruktūras un iekļautības ziņā, lai nodrošinātu plāna efektīvu un līdzvērtīgu ietekmi visā ES.

                  Parlaments īsteno izglītojošas programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” un “Euroscola”, lai palīdzētu uzlabot informētību un izpratni par Eiropas demokrātiju un vērtībām. 2022. gada 6. aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju par pasākumu īstenošanu pilsoniskuma izglītības jomā. Rezolūcijā ir paustas bažas par pilsoniskuma zināšanu vidējā līmeņa atšķirībām gan dalībvalstu starpā, gan dalībvalstīs un sniegti dažādi ieteikumi šā jautājuma risināšanai.

                  2021. gada 11. novembra rezolūcijā par Eiropas izglītības telpu Parlaments pasvītroja nepieciešamību pēc holistiskas pieejas un kopīgiem centieniem un uzsvēra, cik svarīgi ir veicināt Eiropas izglītības telpu no izglītības viedokļa, lai Eiropas pilsoņiem nodrošinātu vairāk un labākas iespējas studēt, mācīties un strādāt ārzemēs. 2022. gada 19. maijā Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, kurā tas atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus izstrādāt Eiropas pieeju mikrodiplomiem, individuāliem mācību kontiem un mācībām ilgtspējīgas vides veicināšanai – viss minētais pieder pie mērķiem, kas izvirzīti iniciatīvā par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam.

                  Vēl Parlaments 2025. gada 11. septembrī pieņēma rezolūciju, kurā izklāstīts tā redzējums par Eiropas universitāšu aliansēm, sniedzot norādījumus par to turpmāko attīstību, pārvaldību un lomu akadēmiskās izcilības, mobilitātes un Eiropas identitātes veicināšanā.

                  C. Priekšlikumi par grozījumu izdarīšanu Līgumos

                  2023. gada 22. novembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas Parlamenta Līgumu grozījumu projektu. Attiecībā uz izglītības jomu tajā pausts aicinājums Eiropas Savienībai izstrādāt kopējus mērķus un standartus izglītībai, kas veicinātu demokrātiskās vērtības un tiesiskumu, kā arī digitālo un ekonomisko pratību, kā arī veicināt sadarbību un saskaņotību starp izglītības iestāžu sistēmām, vienlaikus garantējot kultūras tradīciju respektēšanu un reģionālo daudzveidību, un izstrādāt kopējus standartus profesionālās izglītības jomā, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti. Rezolūcijā ierosināts, lai Eiropas Savienība izvirzītu mērķi aizsargāt un veicināt piekļuvi bezmaksas vispārējai skolu izglītībai, institucionālo un individuālo akadēmisko brīvību un cilvēktiesības.

                  Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Pilsoņu, līdztiesības un kultūras politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam apmeklēt Kultūras un izglītības komitejas tīmekļa vietni.

                   

                  Léanne Emma Clara COSTES / Anastasia MITRONATSIOU