Humānā palīdzība

Šajā faktu lapā ir paskaidrots, kā un kāpēc ES sniedz humāno palīdzību visā pasaulē, reaģējot uz vajadzībām cilvēku izraisītu vai dabas katastrofu gadījumā. Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts finansē ārkārtas palīdzības darbības un koordinē dalībvalstu politikas un pasākumus. Humānās palīdzības politikas jomā Parlaments un Padome darbojas kopā kā likumdevēji un piedalās globālajās debatēs par efektīvāku humanitāro darbību.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ir izklāstīti visas ES ārējās darbības principi (21. panta 2. punkta g) apakšpunkts attiecas uz humāno palīdzību);
  • Humānās palīdzības juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 214. pants;
  • LESD 214. panta 5. punkts ir juridiskais pamats Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveidei.
  • Regulējums un politika

    Noteikumi par humānās palīdzības sniegšanu, tostarp tās finansēšanas instrumentiem, ir izklāstīti Humānās palīdzības regulā (Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96). Šī regula netika grozīta laikā, kad citi instrumenti tika pārskatīti, gatavojot daudzgadu finanšu shēmu (ES ilgtermiņa budžets) 2007.–2013. gadam.

    Vispārējā politika attiecībā uz humāno palīdzību ir izklāstīta Eiropas Konsensā par humāno palīdzību (2007. g.), ko parakstīja trīs ES iestādes (Komisija, Padome un Parlaments). Konsensā ir noteikts ES kopējais priekšstats, politikas mērķi un principi vairākos jautājumos, tostarp starptautiskā humanitārā sadarbība, pareiza līdzekļu piešķiršana, riska mazināšana un sagatavotība, civilā aizsardzība un civilās un militārās attiecības. Konsensā ir arī atkārtoti apstiprināti četri humānās palīdzības principi: cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība. Teksts paredz labāk koordinētu un saskaņotu pieeju palīdzības sniegšanai, sasaistot humāno un attīstības palīdzību, lai ES varētu efektīvāk reaģēt uz pieaugošajām vajadzībām.

    ES rīcību šajā jomā reglamentē 2019. gada lēmums par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM). Ar to tiek grozīts 2013. gada lēmums, kas attiecās uz humanitāro krīžu novēršanu, sagatavotību tām, reaģēšanu uz tām un finanšu noteikumiem. Padomes regula par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā (Padomes Regula (ES) 2016/369) izklāsta apstākļus, kādos dalībvalstis var pieteikties ES atbalstam. Tajā ir arī izskaidrotas atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās darbības un finanšu atbalsta veidi. Komisija 2025. gada 17. jūlijā ierosināja atjaunināt regulu par UCPM, lai stiprinātu tā budžetu, ieviestu uzlabotu civilās aizsardzības satvaru un piešķirtu finansējumu veselības apdraudējumu novēršanai.

    Komisijas 2021. gada paziņojuma “ES humanitārā rīcība: jauni uzdevumi, tie paši principi”mērķis ir stiprināt ES globālo humanitāro ietekmi, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc humānās palīdzības, kas ir problēma, kuru saasināja Covid-19 pandēmija.

    Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO)

    A. Pārskats un ietekme

    Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam humānās palīdzības instrumentam tika iedalīti 11,6 miljardi EUR. ES ir viena no vadošajām palīdzības sniedzējām pasaulē, kas nodrošina lielāko daļu no globālā finansējuma ārkārtas palīdzībai cilvēkiem, kas cietuši cilvēka izraisītās un dabas katastrofās. Daļa no šā finansējuma nodrošina dalībvalstis, bet nozīmīgs ieguldījums tiek piešķirts no ES budžeta.

    Humānā palīdzība un civilā aizsardzība ir Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ECHO) kompetencē. Pašreizējā gatavības un krīžu pārvarēšanas komisāre ir Adža Labiba. Viņas vadībā ECHO ES humāno palīdzību koncentrē uz pārtiku un uzturu, pajumti, veselības aprūpi, ūdeni un sanitāriju un izglītību ārkārtas situācijās. Kopš tā izveides 1992. gadā ECHO ir ievērojami paplašinājies, un tagad tā darbinieku tīkls, kurā ir vairāk nekā 400 ekspertu, īsteno noteiktās pilnvaras vairāk nekā 40 vietējos birojos visā pasaulē.

    Lielākā daļa ES humānās palīdzības budžeta tiek izmantota netieši. ECHO pats neievieš jaunas palīdzības programmas, tas vairāk finansē darbības, ko īsteno tā partneri, proti, nevalstiskās organizācijas (NVO), ANO aģentūras un starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskais Sarkanais Krusts un Sarkanais Pusmēness. ECHO galvenie uzdevumi ir nodrošināt līdzekļus, pārbaudīt, vai līdzekļi tiek labi pārvaldīti, un pārliecināties, ka tā partneru preces un pakalpojumi nonāk līdz skarto apgabalu iedzīvotājiem efektīvi un ātri, lai apmierinātu reālās vajadzības.

    Pēc tam, kad izcēlusies dabas katastrofa vai cits notikums, kura dēļ nepieciešama humānā palīdzība, ECHO humānās palīdzības eksperti uz vietas veic sākotnējo situācijas novērtējumu. Tad līdzekļi tiek ātri izmaksāti, pamatojoties uz šo novērtējumu, kas ir “uz vajadzībām balstīta pieeja”, kura nosaka ECHO darbu. Palīdzība tiek sniegta ar vairāk nekā 200 partneru starpniecību, ar kuriem ECHO ir parakstījis ex ante līgumus. ECHO struktūra nodrošina to, ka līdzekļi tiek izmantoti pārskatāmi un ka saglabājas partneru atbildība. Lai gan kopumā ES humāno palīdzību turpinās sniegt ES humānās palīdzības partneri, UCPM un Eiropas humānās palīdzības reaģēšanas spējas ļauj ECHO piedāvāt ierobežotu tiešu palīdzību valstīm, kurām tā nepieciešama pēc katastrofām, kad tradicionālie humānās palīdzības sniegšanas mehānismi ar ES partneru starpniecību vai to spējas var būt neefektīvas vai nepietiekamas.

    ECHO 2026. gadā var piešķirt 1,9 miljardus EUR lielo globālo vajadzību apmierināšanai. Iepriekšējos gados sākotnējais humānajai palīdzībai paredzētais ES budžets regulāri tika palielināts, veicot papildu pārvietojumus, kam līdzekļi pārsvarā tika ņemti no ES rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) un pārdalot citas budžeta pozīcijas.

    Komisija savā 2021. gada paziņojumā par ES humanitāro rīcību brīdināja, ka pieaug plaisa starp pieaugošo humānās palīdzības vajadzību līmeni un pasaulē pieejamajiem finanšu resursiem. ECHO lēš, ka 2026. gadā humānā palīdzība ir nepieciešama 239 miljoniem cilvēku. 2025. gada decembrī ANO aicināja piešķirt 33 miljardus USD šo vajadzību apmierināšanai 2026. gadā. Problēma, kas sarežģī humānās palīdzības sniegšanu, ir ļoti ierobežotā globālā līdzekļu devēju bāze. 2023. gadā 54 % no pasaulē pieejamajiem līdzekļiem veidoja trīs lielākie līdzekļu devēji – Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un ES.

    B. Politikas prioritātes

    ECHO strādā pie tā, lai labāk reaģētu uz ārkārtas situācijām, un sniedz atbalstu trešām valstīm, lai nostiprinātu to spējas reaģēt krīzes situācijās un veicinātu ilgtermiņa attīstību. ES galvenie mērķi ir humānās un attīstības palīdzības koordinēšana un klimata pārmaiņu, bada un nabadzības apburtā loka pārraušana.

    Arī pasākumi, lai nodrošinātu sagatavotību katastrofām, ir svarīga ECHO programmas daļa izturētspējas jomā. ES ir nozīmīga loma starptautiskās sabiedrības katastrofu riska pārvaldības pasākumu veidošanā. ES atbalsta 2015. gada Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai un 2016. gadā nāca klajā ar Sendai rīcības plānu katastrofu riska mazināšanai. Ar šo plānu racionalizē uz katastrofu risku balstītu pieeju politikas veidošanai un ierosina konkrētas darbības, kas saistītas ar zināšanām par riskiem, riska ieguldījumiem, sagatavotību katastrofām un noturību pret tām. Komisija 2012. gadā nāca klajā ar paziņojumu par noturību, kas tika pārskatīts 2017. gadā. Tā mērķis ir noteikt stratēģisku pieeju noturībai, kas var pastiprināt ES ārējās darbības ietekmi. Šo pieeju vēl vairāk pastiprina jaunā ES sagatavotības savienības stratēģija, kas publicēta 2025. gadā. Stratēģijā ir precizēts, ka sagatavotība un noturība būtu sistemātiski jāintegrē ES ārējās partnerībās.

    Ņemot vērā bēgļu un pārvietoto personu lielo skaitu situācijās, kuras ieilgst, ES 2016. gadā vienojās izstrādāt stingrāku un uz attīstību orientētu pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanu. ES lielāku uzmanību pievērsīs piespiedu kārtā pārvietoto personu sociālekonomiskās iekļaušanas atbalstam un ilgtermiņa pārvietošanas cēloņu risināšanai, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos Visaptverošo satvaru reaģēšanai bēgļu jautājumā un Pasaules Bankas pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanu.

    Stambulas 2016. gada maija pasaules humānās palīdzības samitā Komisijai un dalībvalstīm bija nozīmīga loma. ES pati ir uzņēmusies 100 saistības, lai dotu ieguldījumu “Humānisma programmā”, ar ko samitā iepazīstināja ANO ģenerālsekretārs, un īstenot jaunu un inovatīvu “Lielo vienošanos” starp dažādiem humānās palīdzības sniedzējiem, lai palielinātu finansiālo efektivitāti un lietderību. Pēc tam 2021. gadā tā tika pārveidota par “Lielo vienošanos 2.0” un 2023. gadā – par “Lielo vienošanos 3.0”. Tajā ir uzsvērts, cik svarīgas ir taisnīgas un principiālas partnerības ar vietējām organizācijām un pārskatatbildība par palīdzību skartajiem cilvēkiem.

    Dzimumu jautājumu integrācija un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana turpina būt ECHO prioritātes, kurš attiecībā uz humānās palīdzības operācijām ir ieviesis dzimuma rādītājus. Saskaņā ar nepieciešamību noteikt prioritāti īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām vēl viena prioritāra darbības joma ir bērnu izglītība ārkārtas situācijās.

    C. Citi instrumenti

    ES palīdzība ietver vēl trīs citas struktūras: ES Civilās aizsardzības mehānismu (UCPM), Eiropas Solidaritātes korpusu un jaunu tiesisko regulējumu ārkārtas atbalsta sniegšanai Savienībā.

    • ES civilās aizsardzības mehānismā, kas sākotnēji tika izveidots 2001. gadā, tagad ir iesaistītas ES dalībvalstis, kā arī sešas citas valstis: Ziemeļmaķedonija, Islande, Melnkalne, Norvēģija, Serbija un Turcija. ES mehānisma pamatā ir virkne instrumentu: (1) Eiropas civilās aizsardzības rezerve, kas nodrošina brīvprātīgu kopēju rezervi ar iepriekš noteiktiem reaģēšanas resursiem no iesaistītajām valstīm un strukturētu procesu, lai apzinātu iespējamu resursu trūkumu; (2) Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs, kurš darbojas kā galvenais operatīvais dienests, kas veicina aizsardzības intervenču koordināciju 24/7 darba režīmā; (3) Kopīgās ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas mērķis ir uzlabot saziņu ārkārtas situācijās, izmantojot tīmekļa vidē ievietotus brīdinājumus un paziņojumus, un (4) apmācītu ekspertu tīkls, kas pieejami īsā laikā. UCPM tika nostiprināts 2019. gadā, izveidojot rescEU – jaunu resursu rezervi, kas jau darbojās 2019. gada meža ugunsgrēku sezonā. Tā ir Eiropas reaģēšanas spēju un krājumu stratēģiska rezerve, ko pilnībā finansē ES. Tajā ietilpst ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote, medicīniskās evakuācijas lidmašīna un vairāki būtiski krājumi. Tie ietver lauka slimnīcas, transportlīdzekļus, enerģiju un pajumtes, kritiski svarīgas medicīnas preces un aprīkojumu reaģēšanai uz ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolavārijas situācijām. RescEU un Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra spējas ir jāpaplašina saskaņā ar jauno ES sagatavotības savienības stratēģiju.
    • Eiropas humānās palīdzības spējas (EHRC) ir jaunākais ES humānās palīdzības instruments. EHRC būtībā palielina civilās aizsardzības mehānisma spējas. Pirmo reizi Komisija to ierosināja 2021. gadā un izveidoja 2022. gadā, un EHRC veido operatīvo rīku kopums, kas dod iespēju sniegt ātru palīdzību krīzes situācijās, kad tradicionālie humānās palīdzības sniegšanas mehānismi ar ES partneru starpniecību vai to spējas var būt neefektīvi vai nepietiekami. EHRC rīcībā ir trīs instrumenti: kopīgie loģistikas pakalpojumi, iepriekš izvietotie humānās palīdzības krājumi un veselības un loģistikas jomas eksperti. Tie tiek mobilizēti caur Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru, pamatojoties uz krīžu iepriekšēju izvērtēšanu un novērtējumu. Kopš tā izveides EHRC ir reaģējis uz daudzām krīzēm.
    • Eiropas Solidaritātes korpuss (2021. g.–2027. g.) ir jauna programma, kas rada brīvprātīga darba iespējas humānās palīdzības jomā. Tas ietver iepriekšējo iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”, kas tika aizsākta 2014. gada martā. Komisija piešķir finansējumu dotāciju veidā organizācijām, kuras Eiropas Solidaritātes korpusa portālā atlasa jauniešus (vecumā no 18 līdz 30 gadiem) brīvprātīgā darba iespējām. Tās budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 1 miljards EUR.
    • Jauna Padomes regula par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienības teritorijā tika pieņemta 2016. gada 15. martā, lai risinātu sarežģīto humanitāro situāciju, ko izraisījusi bēgļu krīze, ar kuru pašreiz saskaras ES. Regula ļauj ES palīdzēt skartajām dalībvalstīm reaģēt uz bēgļu humānajām vajadzībām. Regulu varētu izmantot arī nākotnē, lai reaģētu uz citām ārkārtas krīzēm vai katastrofām ar smagām humanitārām sekām, piemēram, kodolavārijām vai teroristu uzbrukumiem. ECHO ir atbildīgs par šīs regulas īstenošanu.
    • Viena no ES humānās palīdzības galvenajām prioritātēm ir palīdzības sniegšana Ukrainai, lai novērstu dažas no grūtībām, ko izraisījis Krievijas iebrukums 2022. gadā. Kopš 2022. gada februāra ES ir piešķīrusi vairāk nekā 1,4 miljardu EUR vērtu humāno palīdzību programmām Ukrainā, lai palīdzētu kara skartajiem civiliedzīvotājiem. Šie līdzekļi ir izmantoti, lai apmierinātu cilvēku pamatvajadzības, tostarp, lai nodrošinātu pārtiku, pajumti un veselības aprūpes pakalpojumus. Ārkārtas palīdzība Ukrainai ir līdz šim lielākā operācija, ko koordinē UCPM, līdz 2025. gada janvārim piegādājot vairāk nekā 155 000 tonnu palīdzības preču.

      Eiropas Parlamenta loma

      Humānās palīdzības politikas jomā EP darbojas kā viens no likumdevējiem kopā ar Padomi. Par humānās palīdzības politikas juridisko pamatu, ko ierosinājusi Komisija (regulu veidā), jāapspriežas ar Padomi un Parlamentu un tiem tas jāapstiprina (vai jānoraida) saskaņā ar ES parasto likumdošanas procedūru. Komisijas īstenošanas pasākumus arī iesniedz Parlamentam, kuram ir pārraudzības pilnvaras. Parlamentā humānā palīdzība ietilpst Attīstības komitejas (DEVE) kompetencē, bet civilā aizsardzība – Vides, klimata un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) kompetencē.

      Turklāt Parlaments uzrauga humānās palīdzības sniegšanu un cenšas nodrošināt, ka budžeta noteikumus tuvina humānās palīdzības vajadzībām. Parlaments regulāri ir uzsvēris nepieciešamību palielināt humānajai palīdzībai paredzēto finansējumu un uzstājis, ka jānovērš pieaugošā neatbilstība starp humanitārajām vajadzībām pasaulē un pieejamo finansējumu, un vēl nesen – 2026. gada janvārī – pieņemot rezolūciju par humāno palīdzību polikrīzes laikā: nelokāma turēšanās pie mūsu principiem nolūkā efektīvāk un vērienīgāk reaģēt uz humanitārajām krīzēm.

      DEVE komiteja un Parlaments kopumā ir arī centies - ar atzinumiem un rezolūcijām, tostarp patstāvīgajiem ziņojumiem –, ietekmēt stratēģiskus Komisijas lēmumus un politikas ievirzes, piemēram, par ieguldījumu pasaules humānās palīdzības samitā, izglītību ārkārtas situācijās un reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu. Parlaments izskata Komisijas gada darba programmu un ECHO darbības stratēģiju. Gatavības un krīzes pārvarēšanas komisārs arī tiek regulāri uzaicināts piedalīties viedokļu apmaiņā ar DEVE komiteju. Eiropas konsenss par humāno palīdzību 2007. gadā tika pieņemts lielā mērā pateicoties Parlamenta ieņemtajai stingrajai nostājai. Parlaments aktīvi atbalsta arī citus politikas jautājumus, piemēram, izturētspēju, pārtikas nodrošinājumu, kā arī humānās palīdzības sasaisti ar pārtikas palīdzību.

      Lai stiprinātu Parlamenta uzraudzību humānās palīdzības jomā, DEVE komiteja kopš 2006. gada reizi divarpus gados ieceļ pastāvīgo referentu humānās palīdzības jautājumos. Pašreizējā referente ir Leire Pajín (S&D, Spānija). Viņas pilnvaras ietver humānās palīdzības budžeta interešu aizstāvēšanu, humānās palīdzības programmu uzraudzīšanu un ciešu kontaktu uzturēšanu ar humānās palīdzības kopienu.

      Šo faktu lapu sagatavoja Eiropas Parlamenta Ārpolitikas analīzes un atbalsta nodaļa. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Attīstības komitejas tīmekļvietni.

       

      Malte Frederik Hergaden