Enerģētikas politika: vispārējie principi
ES enerģētikas politikas pamatā ir dekarbonizācijas, konkurētspējas, piegādes drošības un ilgtspējas principi. Tās mērķi ir nodrošināt enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību ES, kā arī veicināt energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu, atjaunojamo energoresursu attīstību un energotīklu starpsavienojumus. ES enerģētikas politikas centrā ir dažādi pasākumi, kuru mērķis ir pabeigt Enerģētikas savienības veidošanu.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pants.
Īpaši noteikumi:
- Piegādes drošība: LESD 122. pants.
- Enerģētikas tīkli: LESD 170.–172. pants.
- Ogles: protokolā ir izskaidrotas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma darbības izbeigšanās (2002. gadā) finansiālās sekas.
- Kodolenerģija: Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgumu).
Citi noteikumi, kas attiecas uz enerģētikas politiku:
- Iekšējais enerģijas tirgus: LESD 114. pants.
- Ārpolitika enerģētikas jomā: LESD 216.–218. pants.
Mērķi
Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES enerģētikas politikas galvenie mērķi ir:
- nodrošināt enerģijas tirgus darbību;
- panākt energoapgādes drošību Savienībā;
- veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, kā arī
- veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.
LESD 194. pants dažas enerģētikas politikas jomas padara par kopīgu kompetenci, tādējādi iezīmējot virzību uz kopēju enerģētikas politiku. Tomēr dalībvalsts saglabā tiesības “paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru” (LESD 194. panta 2. punkts).
Sasniegumi
A. Vispārējais politiskais regulējums
Pašreizējās politikas programmas pamatā ir visaptveroša integrēta klimata un konkurētspējas politika, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam enerģētikas jomā sasniegt šādus mērķrādītājus:
- palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 42 % ar mērķi sasniegt 45 %;
- samazināt primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu par 11,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm;
Pašreizējais Eiropas tiesiskais regulējums enerģētikas jomā sākotnēji tika balstīts uz Eiropas enerģētikas stratēģiju un uz paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuri tiecās saskaņot visus klimata un enerģētikas mērķus. Vēlāk tas tika grozīts ar plānu REPowerEU plan, kura mērķis bija ātri un pilnībā izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
2025. gada februārī Komisija izsludināja tīras rūpniecības kursu, kam mobilizēja vairāk nekā 100 miljardus EUR, lai palielinātu konkurētspēju un paātrinātu atjaunīgās enerģijas ieviešanu un energosistēmas ilgtspēju, izmantojot atjauninātus investīciju noteikumus un vienkāršotus valsts atbalsta procesus.
Lētākas enerģijas rīcības plānā, kas ir daļa no tīras rūpniecības kursa, ir iekļauti pasākumi elektroenerģijas rēķinu un piegādes izmaksu samazināšanai visā ES. Tajā pausts aicinājums ES valstīm samazināt tīkla maksas un nodokļus, veicināt ilgtermiņa līgumu slēgšanu, paātrināt atļauju izsniegšanu projektiem un stiprināt tīkla infrastruktūru.
Pašreizējo enerģētikas satvaru veido vairāki noteikumi, kas aptver: atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana; energoefektivitāti; enerģētikas savienības pārvaldību; elektrotīklu starpsavienojumus; enerģijas tirgus modeļus, riskgatavību; energoapgādes drošību; Ēku energoefektivitātes direktīvu; enerģijas aplikšanu ar nodokļiem; Eiropas energoinfrastruktūru; energoregulatoru sadarbību; akumulatorus/baterijas; gaisa un jūras transporta iniciatīvas.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo enerģētikas jomas regulējumu ES dalībvalstīm ir jāizstrādā 10 gadiem paredzēti integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NECP) laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam, reizi divos gados jāiesniedz progresa ziņojums un jāizstrādā konsekventas nacionālās ilgtermiņa stratēģijas saskaņoto enerģētikas mērķu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.
B. Iekšējā enerģētikas tirgus izveides pabeigšana
Pilnībā integrēts un pienācīgi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus nodrošina pieņemamas enerģijas cenas, sniedz nepieciešamos cenu signālus ieguldījumiem zaļajā enerģijā, garantē energoapgādi un paver vislētāko ceļu uz klimatneitralitāti. Iekšējā enerģijas tirgus tiesību akti sākotnēji bija balstīti uz pārrobežu sadarbības un godīgu mazumtirdzniecības tirgu principiem. Vēlāk tiesību aktos galvenā uzmanība tika pievērsta riskgatavībai, koordinācijai, stimuliem patērētājiem, dekarbonizācijai un energoapgādes drošībai. Vairāk informācijas faktu lapā 2.1.9 par iekšējo enerģijas tirgu.
C. Ārējo attiecību enerģētikas jomā stiprināšana
Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums pakāpeniski pārtraukt Krievijas enerģijas importu, ES ārējo enerģētikas politiku virza mērķis dažādot tās energoapgādi. 2022. gada marta paziņojumā par REPowerEU tika ierosināts ievērojami un ātri samazināt ES fosilās gāzes izmantošanu vismaz par 155 miljardiem kubikmetru, kas atbilst apjomam, kurš tika importēts no Krievijas 2021. gadā. 2022. gada maijā saskaņā ar REPowerEU plānu ES sadarbojās ar starptautiskajiem partneriem, lai dažādotu piegādes, nodrošinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu un palielinātu gāzes piegādi pa jaunajiem cauruļvadiem. Tika izveidota ES Enerģijas iepirkumu platforma – brīvprātīgs koordinācijas mehānisms ES kopīgo gāzes un ūdeņraža iepirkumu atbalstam – un publicēta ES ārējā stratēģija enerģētikas jomā, kas atbalsta Ukrainu, Moldovu, un citas valstis. Šā brīža ES enerģētikas politikas stratēģija, kas izklāstīta kopīgajā paziņojumā par ES globālo redzējumu klimata un enerģētikas jomā, paredz paātrināt tīru un ilgtspējīgu pārkārtošanos globālajā tirgū, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un piekļuvi izejvielām.
D. Energoapgādes drošības uzlabošana
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par ES galveno enerģētikas prioritāti kļuva energoapgādes drošība. Pašreizējā enerģētiskās drošības politika ietver koordinācijas pasākumus un noteikumus, kuru mērķis ir novērst negadījumus atkrastes iekārtās un energoapgādes traucējumus un reaģētu uz tiem, un noteikumus par naftas un gāzes ārkārtas krājumiem, tostarp izpētes un ieguves licencēm.
Uz ES Eiropas infrastruktūras politiku attiecas Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) regulas (3.5.1). TEN-E Regulā par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm, kas pieņemta 2022. gada jūnijā, ir noteikti prioritārie koridori dažādos ģeogrāfiskajos reģionos elektroenerģijai, atkrastes energotīkliem un ūdeņraža infrastruktūrai. Tā nosaka ES kopīgo interešu projektus ES valstīs un savstarpējo interešu projektus, kas savieno ES ar trešām valstīm, un paredz izbeigt atbalstu jauniem dabasgāzes un naftas projektiem un ieviest visiem projektiem obligātus ilgtspējas kritērijus. TEN politiku finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam (3.5.2).
E. Energoefektivitāte
ES energoefektiviātes politikas stūrakmens ir jaunā Energoefektivitātes direktīva, ar kuru tika noteikts mērķis samazināt primārās (indikatīvās) enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa par 11,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm. Tas atbilst attiecīgi ne vairāk kā 992,5 tonnām (indikatīvi) un 763 tonnām naftas ekvivalenta. Direktīva balstās uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas uzliek ES valstīm pienākumu nodrošināt, ka plānošanā, politikā un lēmumos par investīcijām tiek apsvērti energoefektivitātes risinājumi (2.3.8).
F. Atjaunīgā enerģija
ES atjaunīgās enerģijas politikas stūrakmens ir Atjaunojamo energoresursu direktīva, ar kuru tika noteikts saistošs 42,5 % mērķrādītājs atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram ES enerģijas galapatēriņā, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai vēlāk sasniegtu 45 %. Direktīva veicina atjaunīgās enerģijas (saules, vēja, okeānā iegūtas enerģijas, hidroenerģijas, no biomasas iegūtas enerģijas, biodegvielu un ģeotermālās enerģijas) izmantošanu ar valstu atbalstu un ES finansēšanas shēmām, jo enerģijas tirgi vieni paši nevar nodrošināt vēlamo atjaunīgo energoresursu izmantošanas līmeni ES (2.3.9).
G. Pētniecības, attīstības un demonstrējumu projekti
Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ietvarprogramma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tā ir ES galvenais instruments, ar ko atbalstīt pētniecību enerģijas nozarē, un tās budžets ir 95,5 miljardi EUR (2018. gada cenās) (2.3.6).
Eiropas stratēģiskajā energotehnoloģiju plānā ir noteiktas 10 tehnoloģijas (tostarp akumulatori, fotoelementi, atkrastes vējš u. c.) un pētniecības un inovācijas darbības, kas aptver visu zaļās enerģijas inovācijas ķēdi.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments vienmēr ir paudis spēcīgu atbalstu kopējai enerģētikas politikai, risinot dekarbonizācijas, konkurētspējas, drošības un ilgtspējas jautājumus. Tas ir vairākkārt aicinājis ES dalībvalstis uz vienotību, apņēmību, savstarpēju sadarbību un solidaritāti, saskaroties ar esošajām un turpmākajām problēmām iekšējā tirgū, kā arī aicinājis visas ES valstis uzņemties politiskās saistības.
Jaunākajās Parlamenta rezolūcijās , kas skar enerģētiku, ir pieaugusi visu ES enerģētikas politikas pamatā esošo klimata un vides mērķu nozīme un vērienīgums.
2025. gada 19. jūnija rezolūcijā par tīras rūpniecības kursu Parlaments uzsvēra nepieciešamību veicināt energoinfrastruktūras izveidi un pabeigt enerģētikas savienības veidošanu. Tas aicināja dalībvalstis, pārvades sistēmu operatorus un Komisiju veicināt pārrobežu elektroenerģijas apmaiņu un censties sasniegt pašreizējo 15 % starpsavienojumu mērķrādītāju.
2025. gada 19. jūnija rezolūcija par elektrotīkliem: ES energosistēmas centrālais elements Parlaments uzsvēra, ka elektrotīkli ir ļoti svarīgi, lai ES spētu līdz 2050. gadam kļūt par konkurētspējīgu 0 emisiju ekonomiku, un aicināja dalībvalstis pētīt, optimizēt, modernizēt un pilnībā pabeigt savu elektrotīklu, tostarp pārvades un sadales tīklu, jaudu.
2025. gada 8. jūlija rezolūcijā par energoapgādes drošību ES Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi pakāpeniski izbeigt Krievijas fosilā kurināmā importu, veidot gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumus caur Centrāleiropu un Dienvidaustrumeiropu pa ziemeļu-dienvidu asi, dažādot sašķidrinātās dabasgāzes termināļus un izvērst cauruļvadus. Tas uzsvēra arī, ka ir vajadzīgi kopīgi centieni jauno energotehnoloģiju jomā un papildu publiskais un privātais finansējums.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vietnē.
Kristin BECKER / Matteo Ciucci