Solidaritātes fonds

Šajā faktu lapā ir izskaidrots Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kas ir galvenais ES instruments finansiāla atbalsta sniegšanai dalībvalstīm vai pievienošanās sarunvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā. Tajā ir aprakstīti fonda mērķi, budžets un īstenošana. Noslēgumā ir sniegts pārskats par Eiropas Parlamenta lomu šā instrumenta veidošanā un stiprināšanā.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. panta 3. punkts un 212. panta 3. punkts, kas veido ES solidaritātes pasākumu juridisko pamatu.
  • 2002. gada regula, ar ko izveido Solidaritātes fondu (Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002).
  • 2014. gada regula, ar ko groza Solidaritātes fondu (Regula (ES) Nr. 661/2014, ar kuru atjaunina Padomes Regulu Nr. 2012/2002). Ar to ir vienkāršoti noteikumi, uzlabots fonda reaģēšanas laiks, precizēti atbilstības kritēriji un pievērsta lielāka uzmanība katastrofu novēršanai un riska pārvaldībai.
  • 2020. gada regula, ar ko Solidaritātes fondu attiecina arī uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām (Regula (ES) 2020/461), reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.
  • Mērķi

    Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir ES galvenais instruments, ar kuru palīdzēt dalībvalstīm un ES kandidātvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm atgūties no lielām dabas katastrofām vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijām.

    Tas sniedz finansiālu palīdzību atjaunošanas vajadzībām pēc plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, vētrām un sausuma. Kopš 2020. gada tas attiecas arī uz tādām nozīmīgām veselības krīzēm kā Covid-19 pandēmija. Tā kā klimata pārmaiņas palielina ekstrēmu laikapstākļu notikumu biežumu un smagumu, fonds kā Eiropas solidaritātes galvenā izpausme iegūst aizvien lielāku nozīmi, savukārt ātra reaģēšana krīzes situācijās joprojām ir rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos uzdevums.

    Solidaritātes fonds tika izveidots 2002. gadā, lai reaģētu uz lielajiem plūdiem, kas 2002. gada vasarā piemeklēja Centrāleiropu.

    Budžets

    Solidaritātes fonds ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 130 gadījumos (saistībā ar dabas katastrofām un intervences pasākumiem, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām). Līdz šim atbalstu no Solidaritātes fonda ir saņēmušas 24 dalībvalstis (kā arī Apvienotā Karaliste pirms tās izstāšanās no ES) un četras pievienošanās sarunvalstis (Albānija, Melnkalne, Serbija un Turcija). Kopumā ir izmaksāti vairāk nekā 8,6 miljardi EUR.

    Kopš 2021. gada Solidaritātes fonds un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos tiek finansēti kā viens instruments, ko dēvē par rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR). Maksimālais SEAR gada budžets ir 1,2 miljardi EUR (2018. gada cenās).

    2024. gada februārī tika pārskatīta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, un SEAR maksimālais gada budžets tika palielināts par 1,5 miljardiem EUR, lai uzlabotu ES spēju pārvarēt krīzes un ārkārtas situācijas.

    2024. gada decembrī tika pieņemta Reģionālā ārkārtas atbalsta rekonstrukcijai (RESTORE) regula (Regula (ES) 2024/3236). Tā sniedza papildu palīdzību 2024. un 2025. gadā notikušo dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm, ļaujot dalībvalstīm pārplānot līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+). Kopējie resursi, kas pieejami pārplānošanai saskaņā ar RESTORE regulu, nedrīkstēja pārsniegt 10 % no ERAF un ESF+ sākotnējā kopējā valsts piešķīruma. Šī regula darīja pieejamus resursus bojātās infrastruktūras remontam, pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai un sociālajam un veselības aprūpes atbalstam.

    Īstenošana

    Solidaritātes instruments sniedz palīdzību kā dotāciju, kas papildina saņēmējvalsts publiskos izdevumus un ir paredzēta tādu būtisku ārkārtas un atjaunošanas pasākumu finansēšanai, ar kuriem likvidē principā neapdrošināmus postījumus.

    Atbalsttiesīgas steidzamas darbības cita starpā ir šādas:

    • enerģētikas, dzeramā ūdens, notekūdeņu novadīšanas, telesakaru, transporta, veselības aprūpes un izglītības infrastruktūras un iekārtu tūlītēja atjaunošana darba kārtībā;
    • pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai nodrošinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;
    • tūlītēja preventīvās infrastruktūras nostiprināšana un kultūras mantojuma aizsardzība;
    • katastrofas skarto zonu sakopšana, tostarp dabas zonu sakopšana; kā arī
    • ātri sniegta palīdzība, tostarp medicīniska palīdzība, iedzīvotājiem, kurus skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija, un apdraudēto iedzīvotāju aizsardzība.
    • A. Finansiālā atbalsta saņemšanas procedūra

      ES var piešķirt finansiālu atbalstu jebkurai ES dalībvalstij vai kandidātvalstij, kas pēc lielas dabas katastrofas to pieprasa. Pieteikuma iesniegšanas process ir šāds:

      • skartajai valstij jāiesniedz pieteikums 12 nedēļu laikā pēc katastrofas;
      • pēc tam Komisija izvērtē pieteikumu un ierosina finansiālā atbalsta summu;
      • dotācijas piešķiršanas procedūra un tai sekojošā budžeta procedūra (Parlamenta un Padomes apstiprinājums) var ilgt vairākus mēnešus;
      • tiklīdz budžeta līdzekļi ir darīti pieejami, Komisija noslēdz nolīgumu ar saņēmējvalsti un izmaksā dotāciju.
      • Kopš 2014. gada reformas dalībvalstis var pieprasīt avansa maksājumus. Tādā gadījumā Komisija var nolemt tās piešķirt, ja ir pieejami pietiekami resursi. Maksimālais apmērs ir 25 % no paredzamās Solidaritātes fonda finansiālā atbalsta kopējās summas un nedrīkst pārsniegt 100 miljonus EUR.

        B. Valstu atbildība par dotāciju izmantošanu

        • Dotācija ir jāizlieto 18 mēnešu laikā no tās piešķiršanas dienas.
        • Visas neizmantotās dotācijas daļas ir jāatmaksā.
        • Sešus mēnešus pēc minētā 18 mēnešu termiņa beigām ir jāiesniedz Komisijai ziņojums par izlietojumu. Šajā dokumentā ir jāietver:
          • detalizēta informācija par izdevumiem, kas atbilduši fonda finansējuma saņemšanas prasībām, kā arī par visu citu saņemto finansējumu, tostarp apdrošināšanas maksājumiem un kompensācijām no trešām personām;
          • informācija par veiktajiem vai ierosinātajiem novēršanas pasākumiem, tostarp Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana šajā nolūkā;
          • informācija par pieredzi, kas gūta saistībā ar katastrofu vai ārkārtas situāciju;
          • informācija par attiecīgo Savienības tiesību aktu par katastrofu risku novēršanu un pārvaldību īstenošanas stadiju;
          • jebkāda cita būtiska informācija par veiktajiem novēršanas un ietekmes mazināšanas pasākumiem.
          • Pasākumus nedrīkst finansēt divreiz, un saņēmējvalstij ir jānodrošina, ka Solidaritātes fonda segtās izmaksas nesedz citi ES finanšu instrumenti (īpaši kohēzijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politika).
          • Eiropas Parlamenta loma

            Parlaments 2013. gada rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu uzsvēra Solidaritātes fonda kā galvenā instrumenta, kas ES ļauj reaģēt uz nopietnām katastrofām, nozīmību. Vienlaikus tas kritizēja nepieņemami ilgo laiku, kas vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību cietušajiem reģioniem vai dalībvalstīm, un aicināja šādas kavēšanās mazināt, vienkāršojot procedūras un dodot iespēju veikt avansa maksājumus. Šīs izmaiņas tika iekļautas jaunajā tiesību akta priekšlikumā, kuru sagatavoja 2013. gada jūlijā. Komisijas priekšlikumā tika iekļauti arī citi Parlamenta ierosinājumi, piemēram, aicinājums skaidrāk un precīzāk definēt katastrofu jēdzienu un intervences darbības jomu.

            Parlaments 2016. gada rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izvērtējumu uzsvēra, “cik svarīga bija 2014. gada pārskatīšana, kurā izdevās pārvarēt bloķēšanu Padomē un beidzot atsaukties Parlamenta atkārtotiem aicinājumiem uzlabot palīdzības reaģētspēju un efektivitāti, lai nodrošinātu ātru un pārredzamu reakciju, palīdzot dabas katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem”.

            Savā 2021. gada rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšanu Parlaments saistībā ar turpmāko reformu aicināja Komisiju:

            • turpināt darbu dalībvalstu pieteikšanās procedūras vienkāršošanai un paātrināšanai, lai nodrošinātu ātrāku reakciju uz katastrofām un ārkārtas situācijām;
            • efektīvāk reaģēt uz reģionāla mēroga katastrofām;
            • izvērtēt sausuma periodu īpašo ietekmi un pievērst tiem uzmanību nākamajā regulā;
            • iespēju robežās pievērst uzmanību reģioniem, kas ir visneaizsargātākie pret lielām vai reģionālām dabas katastrofām vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, jo īpaši tālākiem reģioniem, salām, kalnu reģioniem un reģioniem ar augstu seismisko vai vulkānisko aktivitāti vai iespējamību saskarties ar turpmākām sabiedrības veselības krīzēm;
            • stiprināt un vienkāršot sinerģiju starp Solidaritātes fondu un kohēzijas politikas fondiem, kā arī Savienības civilās aizsardzības mehānismu (instrumentu, kura mērķis ir stiprināt sadarbību civilās aizsardzības jomā starp dalībvalstīm un 10 tādu valstu grupu, kas nav ES dalībvalstis, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām);
            • vairāk ņemt vērā jaunākos riska novēršanas principus, nosakot projektus, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, un iekļaut regulā principu “atjaunot uzlabojot”;
            • noteikt par pienākumu saņēmējvalstīm informēt iedzīvotājus par ES finansiālo atbalstu.
            • Parlaments uzskata, ka turpmāk var nākties no jauna izvērtēt Solidaritātes fonda budžetu, lai nodrošinātu, ka tas ir pietiekami liels, lai efektīvi reaģētu uz lielām un reģionālām dabas katastrofām un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām.

              Nepieciešamība reformēt Solidaritātes fondu tika atspoguļota arī 2022. gada rezolūcijā par ES salām un kohēzijas politiku. Parlaments aicina labāk reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras ES salas, un uzsver nepieciešamību uzlabot Solidaritātes fondu, lai to pielāgotu tādiem apdraudējumiem kā dabas katastrofas vai klimata pārmaiņu sekas.

              Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Reģionālās attīstības komitejas tīmekļa vietni.

               

              Kelly Schwarz / JOHANNA CHLÖÉ LYOR TIRINELLI