Programma PEACEPLUS Ziemeļīrijai

Šajā faktu lapā ir izskaidrots ES pārrobežu programmas PEACEPLUS mērķis. Šis finansēšanas instruments atbalsta mieru un izlīgumu un sekmē sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti, kā arī sadarbību Ziemeļīrijā un Īrijas robežreģionā. Tajā ir aprakstīta programmas priekšvēsture, mērķi, finansējums un Parlamenta loma šā instrumenta stiprināšanā.

Juridiskais pamats

  • Interreg regulā (Regula (ES) 2021/1059) ir paredzēti īpaši noteikumi pārrobežu un transnacionālām programmām, kas ietver arī programmu PEACEPLUS;
  • Kopīgo noteikumu regulā (Regula (ES) 2021/1060) ir paredzēti kopīgi noteikumi vairākiem ES finansēšanas instrumentiem, kas attiecas arī uz PEACEPLUS īstenošanu.
  • Vispārīga informācija

    Ziemeļīrijas miera process ir saņēmis finansiālu atbalstu no ES kopš 1989. gada gan no ES reģionālās politikas līdzekļiem, gan kā ES ieguldījumu Starptautiskajā Īrijas fondā.

    Līdz šim programmai PEACE ir bijušas piecas versijas:

    • PEACE I (no 1995. līdz 1999. gadam);
    • PEACE II (no 2000. līdz 2006. gadam);
    • PEACE III (no 2007. līdz 2013. gadam);
    • PEACE IV (no 2014. līdz 2020. gadam);
    • pašreizējā PEACEPLUS (no 2021. līdz 2027. gadam).
    • Pirmo PEACE programmu (1995–1999) Komisija apstiprināja 1995. gadā. 1999. gadā Eiropadome nolēma, ka īpašā programma būtu jāturpina līdz 2004. gadam, un nodēvēja to par PEACE II. Vēlāk programma tika pagarināta līdz 2006. gadam. Šīm divām programmām sekoja PEACE III un PEACE IV, kas aptvēra attiecīgi 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu.

      2016. gada 23. jūnija referendumā vēlētāju vairākums (51,9 %) nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. 2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no ES. Laikā, kad Apvienotā Karaliste vēl bija ES, Ziemeļīrija saņēma daudz ES finansējuma, un Apvienotās Karalistes izstāšanās radīja bažas par nākotni daudzām nozarēm Ziemeļīrijā, kā arī par miera procesu un pārrobežu sadarbību pēc 2020. gada (Ziemeļīrija ir vienīgais Apvienotās Karalistes reģions, kuram ir sauszemes robeža ar ES dalībvalsti, un praksē tas nozīmē, ka tagad Īrijas salas iekšienē ir ES ārējā robeža).

      Sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumiem ļoti liela uzmanība tika pievērsta programmām PEACE IV un Interreg. Apņemšanās nodrošināt to turpināšanu līdz to beigām 2023. gadā tika iekļauta izstāšanās līgumā, ko noslēdza starp Apvienoto Karalisti un ES. Tāpēc nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” 2019. gada 25. martā tika pieņemta Regula (ES) 2019/491.

      Mērķi

      Programma PEACEPLUS ir ES pārrobežu programma miera, izlīguma un pārrobežu sadarbības stiprināšanai starp Īriju un Ziemeļīriju. Tajā apvienotas iepriekšējās Interreg un PEACE finansējuma sadaļas jaunā programmā 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

      Programma PEACEPLUS ir vērsta uz ieguldījumiem sešās galvenajās tematiskajās jomās:

      • miermīlīgu un plaukstošu kopienu veidošana;
      • socioekonomiskā atgūšanās un transformācija;
      • iespēju nodrošināšana un ieguldījumi mūsu jaunatnē;
      • veselīgas un iekļaujošas kopienas;
      • atbalsts ilgtspējīgai nākotnei ar labāku savienotību;
      • partnerības un sadarbības veidošana un iecementēšana.
      • Katrā tematiskajā jomā ir vairākas ieguldījumu pozīcijas, kas vērstas uz kādu specifisku jautājumu vai konkrētām organizācijām, piemēram, pašvaldībām vai vietējo kopienu grupām. Kopumā ir 22 investīciju jomas.

        Finansējums

        Laikā no 1995. līdz 2020. gadam ir bijušas četras programmas PEACE, kurām tika atvēlēti līdzekļi 1,6 miljardu EUR apmērā. Programmas PEACE I un PEACE II saņēma finansējumu no visiem struktūrfondiem, turpretim programmas PEACE III un PEACE IV tika finansētas tikai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

        2021.–2027. gada periodā ES finansē programmu PEACEPLUS ar 235 miljoniem EUR no ERAF līdzekļiem, kas atvēlēti Eiropas teritoriālajai sadarbībai. Kopā ar Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu un papildu valsts līdzfinansējumu no Īrijas un Ziemeļīrijas programma PEACEPLUS nodrošina ieguldījumus 1,1 miljarda EUR apmērā.

        Pārvaldība

        Teritorija, kas atbilst prasībām, lai to iekļautu programmā PEACEPLUS, aptver Ziemeļīriju un Īrijas pierobežas teritorijas (pierobežas teritorijās ietilpst Lautas, Monahanas, Kevanas, Lītrimas, Slaigo un Donegolas grāfistes).

        PEACEPLUS tiek pārvaldīta integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksa ir integrēta programmā kā ārējie piešķirtie ieņēmumi. Īpašā ES programmu struktūrvienība ir programmas PEACEPLUS vadošā iestāde un viena no sešām pārrobežu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Belfāstas nolīgumu.

        Sasniegumi

        PEACE ir sniegusi iespējas līdzdarboties un veidot dialogu, kā arī ļāvusi tuvināt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanai un uzņemties atbildību par kopienu attīstību (augšupēja pieeja). No programmas līdzekļiem ir finansēti ļoti dažādi projekti, tostarp projekti cietušo un izdzīvojušo personu atbalstam, jauniešiem, MVU, infrastruktūras un pilsētvides atjaunošanas projekti, kā arī projekti imigrantu un tādas vienotas sabiedrības atbalstam, kurai raksturīga etniskā daudzveidība.

        Svarīgi, ka tagad šīs programmas uzskata par piemēru miera veidošanas politikai, no kurām vajadzētu mācīties citiem reģioniem Eiropā un ārpus tās.

        Eiropas Parlamenta loma

        Parlaments vienmēr ir atbalstījis ES finansiālo ieguldījumu PEACE programmās. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās referenduma Eiropas Parlaments savā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības pauda bažas par Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām un uzsvēra nepieciešamību nosargāt starp Ziemeļīriju un Īriju panākto mieru.

        2018. gada 11. septembra rezolūcijā par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju Parlaments norādīja uz Komisijas priekšlikumu turpināt PEACE un Interreg programmas, kā arī Apvienotās Karalistes nostāju par kohēzijas politikas nākotni (2018. gada aprīlis), kurā Apvienotā Karaliste pauž vēlmi ar Ziemeļīrijas izpildvaru, Īrijas valdību un ES apsvērt, kas varētu būt PEACE IV potenciālais pēctecis. Parlaments pauda nostāju, ka būtu jāturpina ES atbalsts teritoriālajai sadarbībai, jo īpaši pārrobežu un starpkopienu projektiem, ņemot vērā sasniegumus, kas gūti īpašajās ES kohēzijas programmās Ziemeļīrijai, proti, PEACE un Interreg programmās, kas ir īpaši svarīgas reģiona stabilitātei.

        Parlaments kā viens no likumdevējiem attiecībā uz kohēzijas paketi (šajā sakarā jāpiemin Kopīgo noteikumu regula un regula par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Regula (ES) Nr. 1299/2013)) stingri atbalstīja PEACE programmas turpināšanu periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

        Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas departaments. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet Reģionālās attīstības komitejas tīmekļvietni.

         

        Kelly Schwarz / JOHANNA CHLÖÉ LYOR TIRINELLI