Kapitāla brīva aprite

Šajā faktu lapā izskaidrots, kas ir kapitāla brīva aprite – viena no četrām Eiropas Savienības vienotā tirgus pamatbrīvībām. Tā ir viena no jaunākajām, turklāt arī viena no plašākajām brīvībām, jo attiecas arī uz ārpussavienības valstīm. Šajā faktu lapā izklāstīti kapitāla brīvas aprites mērķi un aprakstīta pašreiz spēkā esošā sistēma un izmaiņas, kas notikušas, lai to īstenotu. Noslēgumā pastāstīts, kāda ir Eiropas Parlamenta loma šīs pamatbrīvības pilnveidē.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 63. pantā ir aizliegti kapitāla aprites ierobežojumi ES valstu vidū un starp ES valstīm un citām valstīm.
  • Līguma par ES darbību 64. pantā norādīti daži ierobežojumi, kas skar ārpussavienības valstis.
  • Līguma par ES darbību 65. pantā ir uzskaitīti daži izņēmumi, tostarp attiecībā uz nodokļiem, prudenciālo uzraudzību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību.
  • Līguma par ES darbību 66. pantā ir atļauti pagaidu aizsardzības pasākumi ārkārtas apstākļos.
  • Kas ir kapitāla aprite?

    Tā kā Līgumā par ES darbību skaidras definīcijas nav, Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi, ka šī termina definēšanai var izmantot nomenklatūru, kas sniegta 1988. gada Kapitāla direktīvas pielikumā. Saskaņā ar šīm definīcijām pārrobežu kapitāla aprite cita starpā ir:

    • tiešie ārvalstu ieguldījumi;
    • ieguldījumi nekustamajā īpašumā vai nekustamā īpašuma iegāde;
    • ieguldījumi vērtspapīros (piemēram, akcijās, obligācijās, vekseļos, kopieguldījumu fondos);
    • aizdevumu un kredīta piešķiršana;
    • citi darījumi ar finanšu iestādēm, tostarp darījumi ar personīgo kapitālu, piemēram, pūri, mantojumi, dāvinājumi u. c.
    • Kāpēc Eiropas Savienībā ir kapitāla brīva aprite?

      Ar kapitāla brīvu apriti Eiropas Savienībā galvenokārt iecerēts:

      • atcelt visus ierobežojumus attiecībā uz kapitāla apriti ES valstu vidū, kā arī starp ES valstīm un citām valstīm, izņemot noteiktus gadījumus (skat. sadaļas “Sasniegumi” B daļu);
      • nodrošināt, ka maksājumus saistībā ar šādu kapitāla apriti var veikt bez ierobežojumiem, lai privātpersonas un uzņēmumi varētu izmantot, ieguldīt un/vai ietaupīt naudu vai finanšu aktīvus jebkurā ES valstī un citviet pasaulē.
      • Kapitāla brīva aprite ir vienotā tirgus pamats un papildina pārējās trīs pamatbrīvības (brīva personu pārvietošanās, brīva preču aprite un brīva pakalpojumu aprite).

        Privātpersonas līdz ar to var:

        • atvērt bankas kontus ārvalstīs;
        • pirkt ārvalstu uzņēmumu akcijas;
        • ieguldīt tur, kur peļņa ir visizdevīgākā;
        • iegādāties nekustamo īpašumu citā valstī.
        • Uzņēmumi līdz ar to var:

          • jebkurā ES valstī ieguldīt uzņēmumos un tos iegādāties;
          • piesaistīt līdzekļus visrentablākajos tirgos.
          • Nodrošināt kapitāla brīvu apriti bija nepieciešams, lai izveidotu ekonomisko un monetāro savienību un ieviestu eiro. Ļaujot kapitālam brīvi pārvietoties pāri tās robežām, ES veicina eiro kā starptautiskas valūtas izmantošanu.

            Sasniegumi: vēsture un pašreizējā sistēma

            A. Pirmie centieni (pirms vienotā tirgus) un virzība uz brīvu kapitāla apriti

            Ar pirmajām divām kapitāla direktīvām, ko pieņēma 1960. gadā un 1962. gadā, tika atcelti ierobežojumi attiecībā uz dažiem tādiem komerciālā un privātā kapitāla aprites veidiem kā nekustamā īpašuma iegāde, īstermiņa vai vidēja termiņa tirdzniecības darījumu kreditēšana un biržā tirgoto vērtspapīru pirkšana biržā. Dažas ES valstis (piemēram, Vācija un Beniluksa valstis) spēra soli tālāk un ieviesa vienpusējus valsts pasākumus, tādējādi atceļot praktiski visus ierobežojumus kapitāla apritei.

            Šīs pirmās direktīvas tika atceltas un grozītas, līdz 1988. gadā tika pieņemta Kapitāla direktīva par galīgo nomenklatūru attiecībā uz kapitāla aprites veidiem, kuri gūst labumu no šīs brīvības. 1993. gadā ar Māstrihtas līgumu kapitāla brīva aprite tika apstiprināta kā Līgumos aizsargāta pamatbrīvība. Atlikušie šķēršļi kapitāla brīvai apritei bija jālikvidē vēlākais līdz 1994. gadam, un tas kļuva par priekšnoteikumu, lai uzsāktu trešo un pēdējo posmu ceļā uz vienotās valūtas – eiro – ieviešanu, kas notika 1999. gadā. Kopumā kapitāla aprite visos gadījumos notiek brīvi, izņemot dažus ierobežojumus attiecībā uz ārpussavienības valstīm, uz kurām attiecas Līguma par ES darbību 64. pants.

            B. Pašreizējā sistēma, kas reglamentē brīvu kapitāla apriti

            1. Tiesiskais regulējums pret kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem

            Eiropas Komisija ir atbildīga par to, lai tiktu izpildīti ES noteikumi par brīvu kapitāla apriti. Šim nolūkam Komisija uzrauga kapitāla plūsmas un nodrošina, ka ES valstis noteikumus piemēro pienācīgi. Tā katru gadu publicē ziņojumus un pētījumus par kapitāla plūsmām Savienībā un citviet pasaulē.

            Līguma par ES darbību 63. pantā ir aizliegti visi kapitāla aprites un maksājumu ierobežojumi ES valstu vidū, kā arī starp ES valstīm un citām valstīm. Eiropas Savienības Tiesas pienākums ir interpretēt noteikumus, kas attiecas uz brīvu kapitāla apriti, un šajā jomā ir izveidojusies plaša judikatūra. Gadījumos, kad ES valstis nepamatoti ierobežo kapitāla brīvu apriti, tām piemēro Līguma par ES darbību 258.–260. pantā norādītās pārkāpumu procedūras.

            2. Izņēmumi un pamatoti ierobežojumi

            Saskaņā ar Līguma par ES darbību 64. pantu izņēmumi lielā mērā attiecas tikai uz kapitāla apriti, kas saistīta ar ārpussavienības valstīm. ES valstīm ir iespēja saglabāt ierobežojumus tiešajiem ieguldījumiem un citiem darījumiem ar ārpussavienības valstīm. Turklāt ES valstu valdības ar vienprātīgu balsojumu ES Padomē un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu var ierobežot kapitāla apriti ar ārpussavienības valstīm.

            Līguma par ES darbību 65. pantā ir norādīti vienīgie pamatotie ierobežojumi kapitāla apritei kopumā, tostarp apritei Eiropas Savienībā. Tie ir šādi:

            • pasākumi, kuru mērķis ir novērst attiecīgās valsts tiesību aktu un regulējuma pārkāpumus (galvenokārt nodokļu iekasēšanas un finanšu pakalpojumu prudenciālās uzraudzības jomā);
            • procedūras kapitāla aprites deklarēšanai administratīviem vai statistikas nolūkiem;
            • pasākumi, kurus veic sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumu dēļ.
            • Ierobežojumi tika piemēroti, piemēram, Eiropas parādsaistību krīzes laikā, kad Kipra (2013. gadā) un Grieķija (2015. gadā) bija spiestas ieviest kapitāla kontroles pasākumus, lai nepieļautu pārmērīgu kapitāla aizplūšanu.

              Saskaņā ar Līguma par ES darbību 66. pantu Eiropas Savienība izņēmuma kārtā un ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem var ierobežot kapitāla apriti uz ārpussavienības valstīm vai no tām, ja tas var radīt nopietnas grūtības ekonomikas un monetārajai savienībai.

              Saskaņā ar Līguma par ES darbību 144. pantu maksājumu bilances palīdzības programmu ietvaros ir atļauti pasākumi, kas paredzēti maksājumu bilances aizsardzībai, ja sarežģījumi apdraud vienotā tirgus darbību vai ja rodas pēkšņa krīze. Tomēr šo drošības klauzulu var piemērot tikai tās ES valstis, kuras nav eirozonā (proti, valstis, kuras vēl nav ieviesušas eiro kā savu valūtu).

              Līguma par ES darbību 75. un 215. pantā ir paredzētas finanšu sankcijas, ko izmanto, lai novērstu un apkarotu terorismu vai pamatojoties uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Kapitāla brīva aprite ir ierobežota saistībā ar ekonomiskajām sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

              C. Pretpiespiešanas instruments

              2023. gada 27. decembrī stājās spēkā Pretpiespiešanas instruments. Tas izstrādāts, lai palīdzētu Eiropas Savienībai atturēt citas valstis no ekonomiskās piespiešanas un reaģēt uz to, ja ārpussavienības valsts cenšas piespiest ES vai tās dalībvalsti pieņemt kādu politisku lēmumu, un šo spiedienu izdara, piemērojot vai draudot piemērot pret ES vai kādu ES valsti pasākumus, kas ietekmētu tirdzniecību vai ieguldījumus. Pretpiespiešanas instrumentā paredzēti dažādi iespējami pretpasākumi, piemēram:

              • tarifu piemērošana;
              • ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem;
              • ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un publiskajam iepirkumam.
              • D. ES valstu divpusējo ieguldījumu līgumu izbeigšana

                Komisija strādā arī pie tā, lai pārtrauktu esošos ES valstu divpusējos ieguldījumu līgumus, no kuriem daudzi noslēgti vēl pirms pēdējās ES paplašināšanās kārtas. Komisija uzskata, ka šie starp ES valstīm noslēgtie līgumi liek šķēršļus vienotajam tirgum, jo tie gan pārklājas ar ES regulējumu, gan ir pretrunā tam. Piemēram, arbitrāžas sistēmas, ko izmanto divpusējos ieguldījumu līgumos, neparedz valstu tiesu un ES Tiesas iesaisti, līdz ar to ir neiespējami nodrošināt ES tiesību aktu piemērošanu. Divpusējie ieguldījumu līgumi var arī būt iemesls tam, ka pret investoriem ES valstīs, ar kurām šādi līgumi noslēgti, ir labvēlīgāka attieksme. 2020. gada maijā 23 ES valstis parakstīja Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

                Eiropas Parlamenta loma

                Parlaments ir aktīvi atbalstījis centienus veicināt brīvu kapitāla apriti. Tomēr tas uzskata, ka kapitāla apritei Eiropas Savienībā vajadzētu būt vieglākai nekā starp ES un citām valstīm, piemēram, lai nodrošinātu, ka ES ietaupījumi prioritāri veicina ES ieguldījumus. Parlaments ir arī norādījis, ka kapitāla brīva aprite būtu jāatbalsta ar finanšu pakalpojumu (tostarp banku un apdrošināšanas pakalpojumu, kā skaidri noteikts Līguma par ES darbību 58. panta 2. punktā) pakāpenisku liberalizāciju un nodokļu tiesību aktu saskaņošanu, lai pabeigtu (finanšu) pakalpojumu vienotā tirgus izveidi.

                2025. gada septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par racionālu ES iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu spēcīgāka vienotā tirgus veidošanai. Tas ir vairākkārt norādījis uz Starptautiskā Valūtas fonda analīzi par ES noturību, kurā atlikušie tirdzniecības šķēršļi Eiropas Savienībā ir pielīdzināti tarifiem starp ES valstīm. Attiecībā uz precēm šķēršļu apmērs var būt pielīdzināms 44 % augstam tarifam. Attiecībā uz pakalpojumiem tarifa ekvivalents ir vēl augstāks, proti, 110 %, kas nozīmē, ka šķēršļi pārrobežu pakalpojumiem vairāk nekā divas reizes pārsniedz šo pakalpojumu sniegšanas cenu.

                Parlaments atbalstīja kapitāla tirgu savienības izveidi un ne tikai piedalās likumdošanas procesā, bet arī regulāri mudina veikt turpmākus pasākumus, lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības izveidi. Piemēram, 2015. gadā tas pieņēma rezolūciju par kapitāla tirgu savienības izveidi, kurā uzsvērta nepieciešamība dalībnieku vidū panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai uzlabotu to, kā Eiropas Savienībā tiek sadalīts kapitāls. Rezolūcijā aicināts novērst pašreizējos šķēršļus pārrobežu finansējumam, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un atvēlēt lielāku lomu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei uzraudzības konverģences uzlabošanā. 2020. gada oktobrī Parlaments pieņēma rezolūciju par kapitāla tirgu savienības turpmāko veidošanu. Tajā Parlaments aicina uzlabot kapitāla tirgus finansējuma pieejamību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un palielināt fizisko personu ieguldīšanas iespējas. 2024. gada septembrī bijušais Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Mario Dragi publicēja svarīgu ziņojumu par Eiropas konkurētspēju. Parlaments savu nostāju apstiprināja ar 2025. gada septembra rezolūciju par investīciju un reformu finansējuma veicināšanu Eiropas konkurētspējas uzlabošanai un kapitāla tirgu savienības izveidei.

                Šo faktu lapu ir sagatavojusi Eiropas Parlamenta Ekonomikas pārvaldības un EMS kontroles nodaļa (EGOV). Plašāka informācija ir atrodama Ekonomikas un monetārās komitejas tīmekļvietnē.

                 

                Harald Wilhelm STIEBER / Mentor MEHMEDI