Šajā faktu lapā ir izskaidrots, kā Eiropas Savienība lauksaimniekiem nodrošina piemaksas – tā saucamos “tiešos maksājumus” –, kas darbojas kā drošības tīkls un uzlabo lauku saimniecību ienesīgumu. Tajā ir izklāstītas arī dažādās maksājumu shēmas un tas, kā tās darbojas praksē, un sniegts plānoto izdevumu par tiešajiem maksājumiem sadalījums, kas ir noteikts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajos plānos.

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (38.–44. pants) (3.2.1).

KLP reglamentē tiesību aktu kopums. To starpā:

  • KLP stratēģisko plānu regula (Regula (ES) 2021/2115) (3.2.4);
  • Regula par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Regula (ES) 2021/2116) (3.2.5);
  • Regula par labiem lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartiem, klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmām, KLP stratēģisko plānu grozījumiem, KLP stratēģisko plānu pārskatīšanu un atbrīvošanu no kontroles un sodiem (Regula (ES) 2024/1468);
  • Regula, ar ko groza noteikumus par nosacījumu sistēmu, tiešo maksājumu intervenču veidiem, intervenču veidiem konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervenču veidiem un gada snieguma ziņojumiem un noteikumus par maksājumu apturēšanu, ikgadējo snieguma noskaidrošanu, kontrolēm un sodiem (Regula (ES) 2025/2649).
  • KLP politiskie pasākumi lauksaimnieku atbalstam

    KLP atbalsta lauksaimniekus, veicot virkni politisko pasākumu:

    • Tiešos maksājumus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), un tie ir noteikti KLP stratēģisko plānu regulā. Tie ir uzskatāmi par drošības tīklu lauksaimniekiem, kuru ienākumi ir zemāki par vidējiem ienākumiem salīdzinājumā ar pārējo ekonomiku, kā arī lauksaimniekiem, kuri cieš no nestabiliem tirgiem, ekstremāliem laikapstākļiem, kaitēkļiem un slimībām vai vājas spējas aizstāvēt savas intereses pārtikas ķēdē;
    • Tirgus pasākumus (3.2.6) arī finansē no ELGF, un tie ir izklāstīti Tirgu kopīgās organizācijas regulā (Regula (ES) Nr. 1308/2013). To mērķis ir atbalstīt un stabilizēt lauksaimniecības tirgus. Dažas dalībvalstis ES lauksaimniekus atbalsta nepastarpināti, piemēram, atvieglojot viņu dalību ražotāju grupās vai kvalitātes shēmās, tādējādi stiprinot viņu lomu piegādes ķēdē;
    • Lauku attīstības pasākumus (3.2.8) finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un valstu fondiem, un tie ir izklāstīti KLP stratēģisko plānu regulā. To mērķis ir veicināt lauku apvidu ekonomiskos, sociālos un vidiskos rādītājus. Tie ietver arī atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, piemēram, agrovides pasākumus, lauku saimniecību ieguldījumu finansēšanu, riska pārvaldības instrumentus un finanšu instrumentus.
    • Pārskats

      Tiešo maksājumu shēmas reglamentē KLP stratēģisko plānu regulas 20.–41. pantā. Dažas shēmas ir obligātas, savukārt citas dalībvalstis var savos KLP stratēģiskajos plānos iekļaut brīvprātīgi.

      • Ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalsts (Regulas (ES) 2021/2115 21.–28. pants) ir ikgadējs maksājums par hektāru, kuram ir atvēlēta puse no tiešo maksājumu budžeta. Dalībvalstis var nolemt maksāt vienotu summu par hektāru, diferencēt maksājumu atbilstoši dažādiem sociālekonomiskajiem vai agronomiskajiem nosacījumiem vai maksāt summu, pamatojoties uz maksājumtiesībām, kas ir piemērotas saskaņā ar iepriekšējo KLP. Izmantojot maksājumtiesības, dalībvalstīm turpmākajos gados pakāpeniski jāsamazina atšķirība starp to vērtībām, kas ir process, kurš ir pazīstams kā “tuvināšana”. Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, kas nepārsniedz 3000 EUR gadā, var piešķirt kā vienreizēju maksājumu vai par hektāru (maksimālais apjoms 3000 EUR aizstāj iepriekšējo ierobežojumu 1250 EUR apmērā pēc 2025. gada grozījumiem KLP stratēģisko plānu regulā). Šādi maksājumi, kas lauksaimniekiem ir fakultatīvi, aizstāj visus citus tiešo maksājumu veidus, izņemot tos, kurus piešķir ekoshēmām, ja dalībvalstis attiecīgi nolemj savos KLP stratēģiskajos plānos.
      • Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (Regulas (ES) 2021/2115 29. pants) ir ikgadējs papildu maksājums par pirmajiem lauksaimniecības zemes hektāriem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt ienākumu pamatatbalstu. Summu par hektāru un to hektāru skaitu uz vienu lauksaimnieku, par kuru ir pieejams pārdalošais ienākumu atbalsts, nosaka dalībvalstis. Šīs shēmas mērķis ir pārdalīt tiešos maksājumus no lielākām uz mazākām vai vidējām saimniecībām. Lai atbalstītu mazās lauku saimniecības, vismaz 10 % no katras dalībvalsts tiešo maksājumu budžeta ir jāatvēl šai shēmai, ja vien pārdale netiek panākta ar citiem līdzekļiem.
      • Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem (Regulas (ES) 2021/2115 30. pants) ir ikgadējs tādiem gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts papildu maksājums, kuri ir tiesīgi saņemt ienākumu pamatatbalstu. Summu par hektāru un to hektāru skaitu uz vienu lauksaimnieku, par kuru ir pieejams pārdalošais ienākumu atbalsts, nosaka dalībvalstis. Tās nosaka arī maksimālo vecumu – no 35 līdz 40 gadiem – un apmācību un prasmes, kas potenciālajiem atbalsta saņēmējiem ir nepieciešamas.
      • Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas (ekoshēmas) (Regulas (ES) 2021/2115 31. pants) palīdz lauksaimniekiem, kuri apņemas īstenot klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Šāda prakse, kurai ir jāpārsniedz tiesību aktu prasības, ir uzskaitīta KLP stratēģiskajos plānos. Ekoshēmām piešķirtais ikgadējais maksājums par hektāru var būt maksājums papildus ienākumu pamatatbalstam vai maksājums, kas ir paredzēts, lai kompensētu uzņemto saistību rezultātā radušās izmaksas vai negūtos ienākumus. Vismaz 25 % no valsts tiešo maksājumu budžeta ir jāatvēl šai shēmai, kas lauksaimniekiem ir brīvprātīga.
      • Saistītais ienākumu atbalsts (32.–35. pants) Regula (ES) 2021/2115: lai gan agrāk KLP ienākumu atbalsts bija saistīts ar konkrētiem produktiem (vai piesaistīts tiem), secīgās reformas šo saikni ir pakāpeniski atcēlušas – mūsdienās aprobežojas ar nelielu tiešo maksājumu daļu. Saistītā atbalsta uzdevums ir risināt grūtības nozarēs, ražošanas veidos vai konkrētos lauksaimniecības veidos, kas ir svarīgi sociālekonomisku vai vides apsvērumu dēļ. Atbalstu veido ikgadējs maksājums par hektāru vai dzīvnieku, kura piešķiršanas mērķis ir uzlabot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Pie nozarēm, kurām KLP stratēģiskie plāni var būt veltīti, bez īpaša pamatojuma var pieskaitīt proteīnaugus , jo šāds solis palīdzētu samazināt ES atkarību no importa šajā nozarē un slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanu.
      • Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (Regulas (ES) 2021/2115 36.–41. pants) ir saistītā tiešā maksājuma shēma, no kuras piešķir maksājumus par kokvilnas hektāru platībās, kurās ir atļauta kokvilnas ražošana: Bulgārijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē.
      • Kā tiešie maksājumi darbojas praksē?

        Katru gadu vairāk nekā seši miljoni atbalstiesīgo saņem tiešos maksājumus. Tos piešķir aktīviem lauksaimniekiem – privātpersonām vai uzņēmumiem, kuri īsteno vismaz minimālu lauksaimniecisko darbību (t. i., lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības zemes uzturēšanu lauksaimniecībai piemērotā stāvoklī). KLP stratēģiskajos plānos ir definēti aktīvie lauksaimnieki, izmantojot objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, tostarp negatīvu sarakstu, kurā noteiktus subjektus no aktīvo lauksaimnieku loka izslēdz.

        Ar KLP stratēģisko plānu starpniecību sniegtais atbalsts galvenokārt izpaužas kā maksājumi, kuru pamatā ir platība. Savukārt attiecībā uz dažām shēmām tā pamatā ir atbalstīto dzīvnieku skaits. Definīcijas, kas ir saistītas ar lauksaimnieku tiesībām pretendēt uz KLP atbalstu, un platībām, kuras ir tiesīgas saņemt KLP atbalstu, ir noteiktas ES līmenī, lai nodrošinātu politikas vienādību. Salīdzinājumā ar iepriekšējo KLP periodu šīs definīcijas ES tiesību aktos nav tik detalizētas. Pateicoties šim apstāklim, dalībvalstīm ir rīcības brīvība sīkāk precizēt noteikumus valsts līmenī, lai tos varētu pielāgot to vajadzībām un labāk novirzīt atbalstu.

        Visas dalībvalstis ir noteikušas tiešo maksājumu saņemšanas minimālās prasības. Lielākā dalībvalstu daļa nosaka gan platību, gan finansiālo robežvērtību – intervālā starp 0,3 un 4 ha un attiecīgi starp 100 EUR un 500 EUR. Lielākās daļas dalībvalstu robežvērtības ir palikušas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

        Lauksaimniekiem, kuri vēlas pieprasīt tiešos maksājumus, katru gadu tiem ir jāpiesakās un ir jāievēro vairāki noteikumi. Papildus likumā noteiktajām pārvaldības prasībām, kas ir obligātas, lai veiktu lauksaimniecisko darbību, lauksaimniekiem, kuri saņem KLP maksājumus, piemēro nosacījumu sistēmu, t. i., viņiem ir jāuztur zeme labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Kopējā lauksaimniecības politikā 2023.–2027. gada laikposmam ir paredzēti uzlaboti nosacījumi ar “zaļākām” prasībām salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tomēr 2024. un 2025. gadā izdarītie grozījumi nolūkā vienkāršot KLP noteikumus ir padarījuši dažas no uzlabotajām nosacījumu sistēmas prasībām elastīgākas (3.2.4). Ar 2023.–2027. gada KLP pirmo reizi ievieš arī sociālos nosacījumus, tiešos maksājumus padarot atkarīgus no dažiem sociālajiem un ar nodarbinātību saistītajiem pamatprincipiem.

        Komisija un valstu iestādes tiešos maksājumus veic, īstenojot dalītu pārvaldību. Komisijas uzraudzībā valstu maksājumu aģentūras ir atbildīgas par tiešo maksājumu administrēšanu un tādu uzdevumu veikšanu kā atbalsta pieteikumu apstrāde, maksājumu veikšana un konkrētu pārbaužu veikšana (3.2.5).

        Svarīgākā finansiālā informācija

        Ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts (BISS), kas ir ikgadējs, platībatkarīgs, atsaistīts maksājums, ko finansē tikai no ES budžeta, joprojām ir vissvarīgākais ES lauksaimnieku ienākumu atbalsta KLP instruments. KLP stratēģiskajos plānos šim instrumentam paredzētie izdevumi vidēji veido 51 % no kopējā ELGF budžeta jeb 31 % no kopējiem KLP publiskajiem izdevumiem (3.2.2).

        <strong></strong><strong>Kopējo publisko plānoto tiešo maksājumu izdevumu sadalījums, kas ir visu 28 KLP stratēģisko plānu īstenošanas pamatā (2023.–2027. gads)</strong>

        Intervences veids ES ieguldījums (EUR miljardi) % kā daļa no kopējiem tiešajiem maksājumiem
        BISS – ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts (21.–28. pants) 96,69 51,12 %
        CIS – saistītais ienākumu atbalsts (32.–35. pants) 23,03 12,18 %
        CIS-YF – papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem (30. pants) 3,4 1,80 %
        CRISS – ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (29. pants) 20,09 10,62 %
        Ekoshēma – klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas (31. pants) 44,71 23,64 %
        Kokvilna – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (36.–41. pants) 1,23 0,65 %
        Kopējie tiešie maksājumi, ELGF 189,15 100%

        Avots: Eiropas Komisija, Apstiprinātie 28 KLP stratēģiskie plāni (2023.–2027. gads), Kopsavilkuma pārskats, 2023. gada jūnijs.

        Eiropas Parlamenta loma

        2018. gada maijā Parlaments pieņēma rezolūciju par pārtikas un lauksaimniecības nākotni, kurā izklāstītas KLP prioritātes pēc 2020. gada. Tajā ir prasīts saglabāt vai palielināt KLP budžetu, lai risinātu pašreizējās un jaunās problēmas. Parlaments atbalstīja mērķtiecīgāku atbalstu, jo īpaši mazām un vidējām lauku saimniecībām un gados jauniem lauksaimniekiem domāto atbalstu, tostarp lielāku atbalstu sākotnējiem hektāriem un samazinātus (maksimālos) maksājumus lielākām lauku saimniecībām. Tas uzsvēra, ka finansējums būtu jāpiešķir īsteniem lauksaimniekiem un taisnīgāk jāsadala starp ES valstīm, un lielākai konverģencei ir vajadzīgs lielāks budžets. Vēl tas vērsa uzmanību uz to, ka ir vajadzīgi konsekventi izvērtēšanas standarti un stingra pārraudzība, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu īstenošanu visā Eiropas Savienībā.

        Komisija 2018. gada 1. jūnijā ierosināja jaunu KLP normatīvo bāzi. Tā ietvēra KLP stratēģisko plānu regulu, saskaņā ar kuru katra dalībvalsts izklāstītu, kā tā plāno īstenot KLP pasākumus, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Ar minēto priekšlikumu tika ieviests jauns īstenošanas modelis, vienlaikus atkārtoti apstiprinot tiešo maksājumu centrālo lomu ES lauksaimnieku atbalstīšanā.

        Sarunu par KLP reformu paketi laikā Parlaments centās uzņemties ievērojamu lomu – aptvert visu izskatāmo jautājumu loku. Parlamenta pasūtītajā pētījumā par KLP reformu procesu pēc 2020. gada no iestāžu sadarbības viedokļa ir norādīts, ka, uzņemoties ES principu un KLP budžeta uzrauga lomu, Parlaments centās saglabāt ierosināto tiesību aktu dažādu daļu ES raksturu un kopiskumu, lai izvairītos no KLP “renacionalizācijas”. Turklāt dažos gadījumos tas uzņēmās vadošo lomu kā politikas iniciators, par ko liecina tā centieni atvēlēt lielu daļu tiešo maksājumu budžeta jaunajām ekoshēmām, vai jaunajā KLP stratēģisko plānu regulās tas sekmīgi ieviesa sociālos nosacījumus.

        Sarunās par 2024. un 2025. gada grozījumiem Parlaments atbalstīja lielāku elastību attiecībā uz vides prasībām, vieglāku piekļuvi krīzes maksājumiem lauksaimniekiem, lielāku ikgadējo finansiālo atbalstu mazām un vidējām lauku saimniecībām un papildu atbalstu mazo lauku saimniecību uzņēmējdarbības attīstībai.

        Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas tīmekļa vietni.

         

        Sarah Madeleine Régine Pierrette Costes / Rachele Rossi