Budžeta izpilde
Šajā faktu lapā ir izskaidrota ES budžeta izpilde, tostarp pārvaldības noteikumi un principi, dažādās izpildes metodes un uzraudzības un kontroles sistēmas, kas paredzētas pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanai. Tajā ir izklāstīta arī Eiropas Parlamenta loma koplēmumā par gada budžeta pieņemšanu, izpildes pārraudzībā un Komisijas pārskatatbildības nodrošināšanā, izmantojot ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290., 291., 317., 318., 319., 321., 322. un 323. pants, kā arī Euratom līguma 179. pants;
- Finanšu regula, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam;
- 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums (Iestāžu nolīgums) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.
- saimnieciskums, proti, labākā cena,
- lietderība, proti, labākā attiecība starp resursu izmantošanu un mērķu sasniegšanu,
- efektivitāte, proti, mērķu sasniegšana.
- tieši ar tās struktūrvienību vai izpildaģentūru palīdzību (“tiešā pārvaldība”),
- deleģējot dalībvalstīm (“dalītā pārvaldība”),
- netieši, budžeta izpildes uzdevumus uzticot citām vienībām un personām, piemēram, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām (“netiešā pārvaldība”).
- Parlaments ir viena no divām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, kas pieņem lēmumus par gada budžetu, un tam ir tādas pašas tiesības kā Padomei;
- Parlaments ir vienīgā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde, līdz ar to tas pārbauda budžeta izpildi.
Mērķi
Vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka publiskie līdzekļi tiek izlietoti pareizi, saskaņā ar atbilstības principiem, ar orientāciju uz sniegumu un ievērojot Eiropas Savienības vērtības. Konkrētāk, tas nozīmē: 1) atbilstību Finanšu regulai un Līgumiem; 2) pareizu finanšu pārvaldību (saimnieciskums, lietderība, efektivitāte); 3) ES finanšu interešu aizsardzību; 4) pārskatatbildību Parlamenta un pilsoņu priekšā.
Procedūras
A. Izpildes noteikumi
Komisija atbild par budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm, bet budžeta izpildes politisko kontroli veic Eiropas Parlaments.
Budžeta izpildes pamatā ir šādas divas galvenās darbības: saistības, kam seko maksājumi. Saistību apropriācijas ir līdzekļi, kas paredzēti projektiem, kurus ES piekrīt finansēt. Maksājumu apropriācijas ir faktiskie līdzekļi, kas izmaksāti par kārtējām un iepriekšējām saistībām.
Budžeta izpilde tiek veikta daudzgadu finanšu shēmā (DFS) (1.4.3) apstiprināto apropriāciju robežās un saskaņā ar Līgumiem un Finanšu regulas noteikumiem. Finanšu regulas darbības joma ir horizontāla – to piemēro visām izdevumu un ieņēmumu jomām. Vēl citi budžeta izpildei piemērojami noteikumi ir atrodami attiecīgo nozari reglamentējošajos tiesību aktos, kas attiecas uz konkrētām ES politikas jomām.
Pareiza finanšu pārvaldība ir galvenais pamatprincips[1], kuru definē šādi trīs principi:
Saskaņā ar šiem principiem izpilde ir orientēta uz sniegumu.
Turklāt ir jānodrošina ES vērtību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošana, kā arī ES finanšu interešu aizsardzība (vairāk par ES ieņēmumiem 1.4.1).
B. Izpildes metodes
Komisija budžetu var izpildīt šādi[2]:
Praksē aptuveni 70 % budžeta līdzekļu izlieto, īstenojot dalīto pārvaldību (dalībvalstīm sadalot līdzekļus un pārvaldot izdevumus), aptuveni 20 % – Komisijai vai tās izpildaģentūrām īstenojot tiešo pārvaldību, un atlikušos 10 % – īstenojot netiešo pārvaldību[3].
Pārējās ES iestādes ir atbildīgas par savu budžeta iedaļu izpildi (vairāk par ES izdevumiem 1.4.2).
C. Kā izpilde tiek uzraudzīta?
Visām izpildes metodēm tiek piemērota iekšējā kontrole. Budžeta izpildes iekšējā kontrolē novērtē, vai tiek ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi. Vēl viens būtisks aspekts ir saistīts ar pārkāpumu, tostarp krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubulta finansējuma, nepieļaušanu, atklāšanu un novēršanu[4]. Budžeta izpilde notiek atbilstoši ES tiesību aktiem, ko piemēro publiskā iepirkuma līgumiem (piegāde, darbi un pakalpojumi) (2.1.10).
Komisijas grāmatvedības noteikumu pamatā ir Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti, ko izstrādājusi Starptautiskā Grāmatvežu federācija. Turpinās arī darbs pie ES publiskā sektora grāmatvedības standartu izstrādes, lai saskaņotu publiskā sektora grāmatvedību ES.
Finanšu pārredzamības sistēma sniedz informāciju par Komisijas tieši pārvaldīto līdzekļu saņēmējiem. Katra dalībvalsts ir atbildīga par to datu publicēšanu, kuri attiecas uz tās dalītās pārvaldības režīmā pārvaldīto ES līdzekļu saņēmējiem. Turklāt agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) aizsargā ES finanšu intereses, dodot iespēju agrīnā stadijā atklāt neuzticamas personas un vienības, kas iesniedz pieteikumus ES līdzekļu saņemšanai vai ir uzņēmušās juridiskas saistības ar Komisiju vai citām iestādēm. EDES paredz neuzticamu personu vai vienību izslēgšanu no procedūrām un finansiālu sodu piemērošanu tām.
Eiropas Revīzijas palāta (1.3.12) pārbauda budžeta izpildi, jo tās uzdevums ir revidēt visus ar ES budžetu saistītos darījumus. Nepareizas budžeta izpildes gadījumos dalībvalstis tiek sodītas: šādus ES budžeta ieņēmumu zaudējumus kompensē pieprasījums atmaksāt līdzekļus, kurus valstu valdības piešķīrušas nepamatoti.
Eiropas Parlamenta loma
Eiropas Parlamentam ir būtiska loma ES institucionālā līdzsvara nodrošināšanā. Attiecībā uz budžeta pilnvarām:
Parlaments var arī ietekmēt budžeta izpildi, izmantojot savus likumdošanas pasākumus un ar likumdošanu nesaistītus pasākumus, piemēram, ar ziņojumu un rezolūciju palīdzību vai vienkārši uzdodot Komisijai mutiskus vai rakstiskus jautājumus.
A. Budžeta procedūra
Parlaments kopā ar Padomi nosaka ES gada budžetu (plašāka informācija par budžeta procedūru 1.2.5), t. i., līdzekļu piešķiršanu saskaņā ar DFS noteiktajiem parametriem. Budžeta sarunu laikā Parlaments var ierosināt līdzekļus iekļaut rezervē, ja tam ir radušās šaubas, īpaši tad, ja ir šaubas par izdevumu pamatojumu vai Komisijas spēju tos īstenot. Šādu līdzekļu izmantošana tiek apturēta, līdz ir izpildīts iepriekš noteiktu nosacījumu kopums.
Pēc pieņemšanas budžetu joprojām var grozīt tā izpildes laikā, izmantojot budžeta grozījumu projektus un pārvietojumus uz lēmumu pamata, ja Parlaments un Padome tos apstiprina. Tomēr izpildes laikā Komisija uzņemas vadošo lomu, pieņemot darba programmas un finansēšanas lēmumus, kā arī veicot autonomus pārvietojumus (t. i., pārvietojumus, kas nav jāapstiprina Parlamentam un Padomei), ja to atļauj tiesību akti, tostarp Finanšu regula[5].
Ar budžetu saistītais Iestāžu nolīgums paredz Komisijas, Padomes un Parlamenta sadarbību budžeta jomā. Budžeta izpildes novērtēšanas nolūkā tiek rīkotas regulāras iestāžu sanāksmes, jo īpaši pievēršoties maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu ES programmu netraucētu īstenošanu un visu finansiālo saistību izpildi[6].
B. Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra
Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra (vairāk par budžeta kontroli 1.4.5) dod iespēju Parlamentam ex post novērtēt ES izdevumus, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu, kurā izvērtēta ES izdevumu un ieņēmumu ticamība, likumība un pareizība.
Budžeta izpildes apstiprināšana ir Parlamenta lēmums, kas atspoguļo tā secinājumus par to, kā Komisija un citas ES iestādes un struktūras ir veikušas ES budžeta izpildes uzdevumu. Parlaments var arī pieņemt rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu, lai izklāstītu prasības un ieteikumus attiecībā uz izpildi, pieprasot, piemēram, procedūras izmaiņas.
Šis budžeta izpildes parlamentārās uzraudzības process palīdz nodrošināt atbilstību attiecīgajām tiesiskā un normatīvā regulējuma prasībām un pareizas finanšu pārvaldības principa pienācīgu ievērošanu.
Jaunākajos finansēšanas instrumentos, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānismā, kas nodrošina dalībvalstīm dotācijas un aizdevumus, atbalstot atgūšanos pēc pandēmijas un strukturālas reformas, Komisija arvien vairāk attālinās no tradicionālās izmaksu atlīdzināšanas pieejas, tā vietā pārejot uz maksājumu sasaisti ar atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi. Parlaments 2025. gada 18. jūnija rezolūcijā par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu uzsvēra nepieciešamību novērst nepilnības finanšu kontrolē un brīdināja, ka datu trūkums traucē spēju pārbaudīt atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam, apgrūtinot kontroli, pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību.
Ar Komisijas priekšlikumu par DFS laikposmam pēc 2027. gada tiek ieviestas būtiskas izmaiņas īstenošanas mehānismos, pārejot uz sniegumā balstītu izpildi, lielāku elastību un iepriekš neizplānotu izdevumu lielāku īpatsvaru, lai varētu ātri reaģēt uz krīzēm. Nozīmīgas izmaiņas ir pieejas “viens valsts plāns katrai dalībvalstij” ieviešana Komisijas priekšlikumā par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu 2028.–2034. gadam, iedvesmojoties no Atveseļošanas un noturības mehānisma modeļa, kopā ar ierosināto snieguma satvara regulu, ar ko izveido vienkāršotu un vienotu satvaru ES budžeta snieguma uzraudzībai. Valsts un reģionu partnerības plāni apvienotu vairākas dalītās pārvaldības programmas, tostarp kohēzijas, lauksaimniecības un migrācijas jomā.
Parlaments 2025. gada 7. maija rezolūcijā par pārstrādātu ilgtermiņa budžetu Savienībai mainīgā pasaulē uzsvēra, ka valsts plānu pieeju “nevar piemērot dalītas pārvaldības izdevumiem pēc 2027. gada”, un uzsvēra, ka dalītās pārvaldības izdevumu struktūrai nākamajā DFS ir pilnībā jāaizsargā Parlamenta kā likumdevēja un budžeta lēmējiestādes loma, kā arī jānodrošina reģionālo un vietējo pašvaldību iesaiste.
Šo faktu lapu sagatavo Eiropas Parlamenta Budžeta lietu ģenerāldirektorāta Budžeta atbalsta nodaļa. Plašāka informācija par šo tematu ir atrodama Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnēs.
Anda-Diana GHIRAN-MERVEILLE