Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
Telekommunikācijas
Internets
Autortiesības /
Informācijas sabiedrība
TV un filmu industrija
Enerģijas tirgus liberalizācija
Atjaunīgā enerģija
Zinātne
(6.bāzes programma)
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Telekomunikācijas - jauni noteikumi digitālajā laikmetā

Jaunajiem ES tiesību aktiem, kas paredz palielināt konkurenci telekomunikāciju tirgū, būtu jāpanāk zemākas cenas un lielākas lietotāju izvēles iespējas šajā nozarē. Tiesību akti radīs vienādus konkurences nosacījumus visā Eiropā, vienkāršojot noteikumus jauno uzņēmumu vieglākai ienākšanai tirgū, tādējādi vēršoties pret netaisnīgām bijušo valsts monopolu priekšrocībām. Pateicoties Eiropas Parlamentam, tiesību aktos iekļauti pasākumi, lai aizsargātu kultūras daudzveidību, ņemtu vērā invalīdu vajadzības un samazinātu jaunās telekomunikāciju infrastruktūras ietekmi uz vidi.

Jaunais elektronisko komunikācijas tīklu un pakalpojumu tiesiskais pamats Eiropā attiecas uz visiem komunikāciju zemes un satelītu tīkliem - publiskā telefonija, internets, kabeļtelevīzija, mobilie sakari un zemes apraide. Tā mērķis ir panākt, lai pašreizējie ES tiesību akti telekomunikāciju jomā atbilstu tālejošam tehnoloģiskajam progresam, kas pēdējā laikā ir noticis šajās nozarēs. Tiesību akti nav piesaistīti nevienai tehnoloģijai, visus pārraides tīklus klasificējot pēc vienādiem kritērijiem un izveidojot ES reglamentu kadru, kas veicina konkurenci un ļauj Eiropai apsteigt tās galvenos tirdzniecības partnerus. Meklējot iespējas, kā atteikties no birokrātiskām procedūrām, kas traucē pieeju vietējiem tirgiem, tiesību akti pilnveido tirgus dalībniekiem paredzētos noteikumus un padara tos vienotus visā ES. Visa tiesību aktu pakete (piecas direktīvas un viena regula) ir aprakstīta turpmāk, izņemot direktīvu par datu privātumu, kas ir apskatīta informatīvajā lapā par internetu.

Vienots tiesiskais regulējums

Pirmā direktīva veido visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Tā galvenajos vilcienos izklāsta regulatoru izveides mērķus un darbības principus, kā arī pamatnostādnes ierobežoto resursu, tādu kā radiofrekvenču spektrs, pārvaldībai. Lai gan Eiropas Parlaments šo direktīvu apstiprināja, tas uzsvēra, ka valstu regulatīvām iestādēm būtu arī jāveicina kultūru un valodu daudzveidība, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālisms. Turklāt, pateicoties Parlamentam, tagad jaunā regulējuma politikas uzdevumi ietver īpašu mērķi, proti, lai visiem lietotājiem, ieskaitot invalīdus, būtu lieliskas izvēles iespējas attiecībā uz pakalpojumu saturu, cenu un kvalitāti.

Eiropas Parlamenta deputāti uzstāja, ka digitālās televīzijas interaktīviem pakalpojumiem jābūt vairāk savietojamiem jeb “savstarpēji izmantojamiem". Viņi aicināja visus jaunpienācējus tirgū lietot vienotu standarta tehnoloģiju ("Multimedia Home Platform"). Tomēr par nozari atbildīgie ministri Padomē uzskatīja, ka standartizācijas jāvada nozarei, un tai jābūt brīvprātīgai. Starp šiem diviem viedokļiem tika atrasts kompromiss. Dalībvalstīm būs vienīgi “jārosina”, lai digitālo televīziju platformu lietotu šādus standartus. Savukārt Komisija pēc gada pārbaudīs situāciju, lai pēc publiskas apspriedes iespējams ieviestu obligātu standartu.

Licenču piešķiršana

Lai veicinātu jaunu elektronisko komunikāciju attīstību un ļautu pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem gūt labumu no apjomradītajiem ietaupījumiem vienotā Eiropas tirgū, barjeras, kas regulē pieeju tirgum, jāsamazina līdz minimumam. Tādēļ otrā direktīva cenšas standartizēt kārtību, kādā elektronisko komunikāciju pakalpojumu un tīklu sniedzējiem tiek piešķirtas licences, aizstājot līdz šim stipri atšķirīgos valstu noteikumus visā ES teritorijā.

Parlaments vēlējās veicināt jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, tomēr vienlaicīgi uzstājot, ka valdībām jāpiedāvā kompensācija esošajiem operatoriem, ja to tiesības uzstādīt jaunas tehnoloģijas tiek ierobežotas. EP deputāti arī prasīja, lai informāciju par tiesībām, nosacījumiem, procedūrām, nodevām un maksājumiem publicē visos valdības līmeņos.

Piekļuve tīklam

Veids, kā dalībvalstis regulē piekļuvi elektroniskajiem komunikāciju tīkliem un to savstarpējo izmantojamību, arī ir ļoti svarīgs. Tādēļ nākošās direktīvas mērķis ir standartizēt valstu regulēšanas metodes, lai veicinātu stabilu konkurenci un elektronisko komunikāciju pakalpojumu savstarpējo izmantojamību. Lai tirgu padarītu efektīvāku, Parlaments vēlējās nodrošināt lielāku cenu veidošanas pārredzamību. Tādēļ tas uzstāja, ka Komisijai jāuzrauga un jāpublisko informācija par to, kas ietilpst pakalpojuma cenā, kuru maksā tiešie lietotāji. EP deputāti bija arī nobažījušies par to, ka jaunā infrastruktūra, piemeram, mobilo sakaru torņi, varētu kaitēt apkārtējai videi vai ainavai. Pateicoties Parlamentam, tagad valstu valdībām ir jāveic šo problēmu mazinoši pasākumi.

Universālā pakalpojuma garantēšana

Vēl viena direktīva cenšas nodrošināt, lai augstas kvalitātes pakalpojumi ir pieejami publikai visā Eiropas Savienībā pat gadījumos, kad vietējais tirgus neapmierina lietotāju vajadzības. Šajā sakarā Parlaments uzstāja, ka valdībām jāveic pasākumi, lai garantētu fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu pieejamību invalīdiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām. Tāpat EP deputāti vēlreiz uzsvēra cenu pārredzamības nepieciešamību. Viņiem izdevās panākt, lai lietotāji saņemtu pilnīgu informāciju un varētu izvēlēties starp dažādiem piedāvājumiem.

Lētāka piekļuve internetam

Visbeidzot EP deputāti pieņēma regulu, kas ir samazinājusi interneta izmantošanas izdevumus, atverot vietējos tirgus lielākai konkurenci un tehnoloģiskiem jauninājumiem. Šie tiesību akti pazīstami ar dīvaino nosaukumu “lokālās cilpas atraisīšana”.

“Lokālā cilpa” ir elektroinstalāciju gala posms telekomunikāciju tīklā, kas lietotāju savieno ar tīklu. Tā parasti ir vietējās telekomunikāciju sabiedrības īpašums, kura bieži ir vai ir bijusi monopoluzņēmums. Ja lokālā cilpa nav pieejama jaunienācējiem tirgū, tad nav iespējams palielināt konkurenci un sekmēt jauninājumus. Lokāla cilpa bija viens no liberalizētā telekomunikāciju tirgus segmentiem, kurā bija vismazākā konkurence, bet pašreizējā "atraisīšana" jeb liberalizācija veicina konkurenci, ka arī stimulē e-tirdzniecības un e-biznesa izaugsmi Eiropā.

Parlaments uzstāja, ka regulā būtu jāiekļauj saraksts ar obligāto informāciju, kas esošajiem operatoriem jāsniedz jaunienācējiem tirgū. Lai novērstu bijušo monopoluzņēmumu vilcināšanos, EP deputāti prasīja izmaksāt jaunienācējiem kompensāciju, ja esošie operatori nepakļaujas šim noteikumam. Likumdošanas process, pieņemot šo regulu, notika ātri, un tā stājās spēkā 2001. gada 1. janvārī, tādā veidā ļaujot lietotājiem ātrāk gūt labumu, ko dod lielāka konkurence un zemākas cenas. Pārējie šīs paketes tiesību akti stājās spēkā 2003. gada 24. jūlijā.

Trešās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģija

Papildus šai tiesību aktu paketei, EP deputāti 2003. gada februārī pieņēma rezolūciju, kas aicināja visā Eiropas Savienībā ieviest kopīgu infrastruktūru, lai paātrinātu trešās paaudzes mobilo sakaru tīklu un pakalpojumu ieviešanu.

ES ir vadošā loma mobilo sakaru tehnoloģijā. Jaunākā tehnoloģija, saukta par “trešās paaudzes tehnoloģiju”, ir bezvadu nozares apzīmējums starptautisko standartu un tehnoloģiju apkopojumam, kuru mērķis ir uzlabot mobilo bezvadu tīklu efektivitāti. Tā piedāvā uzlabot pašreizējās izmantošanas iespējas, tai skaitā ātrāku informācijas nosūtīšanu un jaudas palielināšanu attiecībā uz balss un datu pārraidi.

Parlaments par galveno prioritāti uzskata kopīgas tīklu infrastruktūras veidošanu, lai trešās paaudzes tīklus un pakalpojumus varētu ieviest ātrāk un lētāk. EP deputāti vēlas, lai Komisija izstrādā pamatnostādnes šajā jautājumā, bet viņi uzsver, ka papildu tiesību akti nav vajadzīgi, jo ir svarīgi ļaut tirgum pašam brīvi darboties. Tāpat Parlaments uzskata, ka nav pamata bažām attiecībā uz draudiem veselībai, jo mobilo iekārtu elektromagnētiskā lauka iedarbības līmenis ES dalībvalstīs ir ievērojami zemāks par Pasaules veselības organizācijas noteiktajām normām.



  
Zinotaji:
  
Vienots tiesiskais regulejums elektronisko komunikaciju tikliem un pakalpojumiem: Reino Paasilinna (PES, FIN)
Elektronisko komunikaciju tiklu un pakalpojumu licencešana: Angelika Niebler (EPP-ED, D)
Piekluve elektroniskajiem komunikaciju tikliem un to sadarbiba, ka ari ar to saistitas iespejas: Renato Brunetta (EPP-ED, I)
Universalais pakalpojums un lietotaju tiesibas attieciba uz elektroniskajiem komunikaciju tikliem un pakalpojumiem: Malcolm Harbour (EPP-ED, UK)
Atverta piekluve lokalajai cilpai: Nicholas Clegg (ELDR, UK)
Trešas paaudzes tehnologija: Danielle Auroi (Greens/EFA, F)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Vienots tiesiskais regulejums elektronisko komunikaciju tikliem un pakalpojumiem
Elektronisko komunikaciju tiklu un pakalpojumu licencešana
Piekluve elektroniskajiem komunikaciju tikliem un to sadarbiba, ka ari ar to saistitas iespejas
Universalais pakalpojums un lietotaju tiesibas attieciba uz elektroniskajiem komunikaciju tikliem un pakalpojumiem
Atverta piekluve lokalajai cilpai
Trešas paaudzes tehnologija

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004