Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
Telekommunikācijas
Internets
Autortiesības /
Informācijas sabiedrība
TV un filmu industrija
Enerģijas tirgus liberalizācija
Atjaunīgā enerģija
Zinātne
(6.bāzes programma)
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Kā Eiropa noturēs vadošās pozīcijas interneta attīstībā

Interneta lietošanas straujais pieaugums dažos pēdējos gados ir mudinājis Eiropas Savienību pieņemt daudzus tiesību aktus, cerot palielināt ieguvumus no šīs jaunās tehnoloģijas, bet vienlaikus pasargāt sabiedrību un uzņēmējdarbību no tās nevēlamajiem blakusproduktiem. Eiropas Parlaments ir aktīvi piedalījies šo tiesību aktu izstrādē, it īpaši ieviešot jauna pirmā līmeņa domēna .eu nosaukumu un samazinot surogātpastu, nostiprinot datu aizsardzību un palielinot budžetu globālā tīmekļa drošības uzlabošanas programmai.

Kopš interneta adresēšanas sākuma pirmā līmeņa domēnu (TLD) pamatā ir burti, piemēram, .int, .com, .net un .org. Ir reģistrēti apmēram 20 miljoni adrešu ar šādiem saīsinājumiem, taču pēdējos gados ir izteikta prasība veicināt domēna nosaukumu .eu, lai sekmētu Eiropas identitātes veidošanos un atspoguļotu ES kā juridisku teritoriju. Jauna ES regula nodrošināja domēna izveidi, tāpēc Eiropas Savienības uzņēmumi un fiziskas personas var to izvēlēties un lietot savām tīmekļa vietnēm un e-pasta adresēm. Jaunais domēns neaizstāj esošos domēnus, piemēram, .fr, .de un .co.uk, taču tas ir piedāvāts kā alternatīva. Tomēr noteiktā laikā domēnam .eu jākļūst tikpat plaši lietotam kā .com vai .org.

Regula par .eu TLD izveidi paredzēja reģistru domēna pārvaldībai. Pēc tam tika izraudzīta organizācija šā uzdevuma izpildei - Eiropas Domēnu nosaukumu reģistrs EURID, kas ir neatkarīga bezpeļņas struktūrvienība, kura pilnvaro uzņēmumus veikt reģistrāciju. Jebkuram ES pastāvīgajam iedzīvotājam vai jebkurai organizācijai, kas darbojas ES, ir tiesības reģistrēt .eu domēnu nosaukumus. Reģistrācija būs iespējama, sākot no 2004. gada otrās puses, taču tai jānotiek pakāpeniski, lai dotu iespēju reģistrēties pirmtiesību īpašniekiem. Eiropas Komisija izstrādās noteikumus par spekulatīvas vai nelikumīgas reģistrācijas apkarošanu, intelektuālā īpašuma tiesībām un valodu jautājumiem.

Parlamenta galvenais ieguldījums šajos tiesību aktos bija reģistra izveides sīka apraksta izstrāde un pārliecināšanās, ka tas darbojas godīgi, caurskatāmi un neatkarīgi. Parlaments arī uzsvēra, ka domstarpību gadījumā reģistram vai nu bez maksas, vai arī pamatojoties uz iemaksām jānodrošina starpniecības un arbitrāžas dienests. Visbeidzot, pakļaujoties Eiropas Parlamenta deputātu spiedienam, .eu domēnā reģistrētie tiešsaistes tirgotāji vēlāk parakstīs rīcības kodeksu un ārpustiesas domstarpību izšķiršanas shēmu, līdz ar to patērētāji gūs uzticību .eu zonai.

Surogātpasta apturēšana un iepirkšanās atvieglošana internetā

Parlaments ietekmēja arī direktīvu par datu un privātās dzīves aizsardzību elektroniskajās komunikācijās.

Attiecībā uz datu aizsardzību Eiropas Parlamenta deputāti ir sekmīgi uzstājuši, ka, lai gan dalībvalstīm jāļauj atkāpties no datu aizsardzības noteikumiem, lai izmeklētu krimināllietas vai aizsargātu valsts vai sabiedrības drošību, tas ir pieļaujams tikai tad, ja attiecīgie pasākumi demokrātiskā sabiedrībā ir “nepieciešami, atbilstoši un samērīgi”. Ja dalībvalstis vēlas aizsargāt datus - un saskaņā ar direktīvu to var darīt tikai noteiktu laikposmu -, šo valstu tiesību aktiem jāatbilst galvenajiem ES tiesību principiem, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Pievēršoties surogātpasta problēmai, sākotnēji deputātu viedokļi dalījās par to, kā apkarot “nevēlamas elektroniskās komunikācijas” tiešās tirdzniecības nolūkā (ieskaitot surogātpastu, reklāmas faksus un automātiskos atbildētājus). Daži EP deputāti atbalstīja atļaušanas sistēmu, kas prasa, lai patērētāji dotu iepriekšēju piekrišanu, pirms uzņēmumi vai organizācijas var nosūtīt tiem šādus ziņojumus. Citi par labāku atzina atteikšanās sistēmu, kas sākotnēji atļautu nosūtīt ziņojumus kā piedāvājumu, un tad patērētājiem būtu tiesības pieprasīt viņu vārdu svītrošanu no adresātu saraksta. Vēl citi uzskatīja, ka jautājums jāatstāj katras dalībvalsts ziņā.

Beidzot pēc kvēlām debatēm Eiropas Parlamenta deputāti pilnībā atbalstīja atļaušanas sistēmu visu veidu elektroniskajiem ziņojumiem. Tomēr viņi pievienoja papildinājumu, nosakot - ja uzņēmums vai fiziska persona, pārdodot produktu, no patērētājiem iegūst elektronisku kontaktinformāciju, viņi var šo informāciju izmantot līdzīgu savu produktu tiešai tirdzniecībai. Tomēr tas darāms ar noteikumu, ka patērētājiem tiek skaidri norādīts, ka viņi var viegli un bez maksas no tiem atteikties.

Atsevišķā direktīvā, kuras mērķis ir likvidēt barjeras e-komercijai Eiropas Savienībā un noteikt likumdošanas standartus par iepirkšanos internetā, Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, ka dalībvalstīm jāpārliecinās, vai pakalpojumu sniedzēji, kas pārraida nevēlamus komerciālus ziņojumus, regulāri apskata atteikšanās reģistru, kurš pastāv katrā dalībvalstī.

Globālā tīmekļa drošības uzlabošana

Surogātpasta sūtīšana un tīkla vietņu uzlaušana, nemaz nerunājot par šo darbību radīto apgrūtinājumu, ir problēmas, kas patlaban interneta lietotājiem sagādā lielākos izdevumus. Elektroniskā spiegošana vai vīrusu izplatīšana uzņēmumu vai organizāciju tīklos var nodarīt pat postījumus. Lai palīdzētu atrisināt šo jautājumu, Eiropas Savienība ir radījusi programmu Modinis. Tās mērķis ir uzraudzīt rīcības plānu e-Eiropa 2005, kas veidots kā Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa. Programma, kuras īstenošanas laiks ir no 2003. līdz 2005. gadam, paredzēta, lai palīdzētu izplatīt dalībvalstu labāko pieredzi, analizētu ekonomiskās un sociālās pārmaiņas informācijas sabiedrībā.

Parlaments sākotnēji atbalstīja Komisijas priekšlikumu par 25 miljonu eiro budžeta piešķiršanu šai programmai, taču Ministru padome prasīja to samazināt līdz 20 miljoniem. Tad Eiropas Parlamenta deputāti piekrita kompromisam - 21 miljonam, kas būtu pietiekami programmas mērķu sasniegšanai.



  
Zinotaji:
  
.eu pirma limena domena ieviešana: Colette Flesch (ELDR, L)
Vairakgadu programma e-Eiropas uzraudzibai (MODINIS): Imelda Mary Read (PES, UK)
Personas datu apstrade un privatas dzives aizsardziba elektronisko komunikaciju nozare: Marco Cappato (IND ,I)
Informacijas sabiedribas pakalpojumu juridiskie aspekti: Ana Palacio Vallelersundi (EPP-ED, E) - vairs nav Eiropas parlamenta deputate
  
“Oficialais Vestnesis” - galigie tiesibu akti:
  
.eu pirma limena domena ieviešana
Vairakgadu programma e-Eiropas uzraudzibai (MODINIS)
Personas datu apstrade un privatas dzives aizsardziba elektronisko komunikaciju nozare
Informacijas sabiedribas pakalpojumu juridiskie aspekti

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004