Vadoties pēc Kioto protokola, Eiropas Parlaments atbalsta pētījumu par alternatīviem risinājumiem parastajiem enerģijas avotiem un vēlas veicināt atjaunojamo enerģiju, kas ražota, izmantojot vēja, saules vai biogāzes avotus. Ideja par racionālāku energoresursu politiku arvien vairāk izplatās sabiedrībā, bet dalībvalstis izvairās noteikt saistošus mērķus. Tomēr deputātiem ir izdevies pilnveidot paredzētās politikas saturu.
Pēc 50 gadiem fosilais kurināmais, nafta, dabas gāze sāks izsīkt. No otras puses, šodien šo enerģiju patēriņš ir būtisks CO2 rašanās un tā izraisītā siltumnīcas efekta cēlonis. Arī tagad Eiropa ir ieinteresēta attīstīt atjaunojamo enerģiju izmantošanu, jo vairāk tāpēc, ka to ražošana radīs simtiem tūkstošu darba vietu, un jauno tehnoloģiju attīstība sniegs galveno ieguldījumu mūsu konkurētspējā nākotnē. Tomēr, neskatoties uz visiem šiem argumentiem, šajā jautājumā deputātiem jāveicina dalībvalstu tālāka virzība.
1997. gadā Baltajā grāmatā "Enerģija nākotnei" Eiropas Komisija ir formulējusi galvenos mērķus, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas un elektrības ražošanu, izmantojot alternatīvus avotus. Parlaments kopš 1998. gada Eiropas Komisijai ir prasījis, lai tiktu iesniegta likumdošanas iniciatīva, kas sekmētu atjaunojamās enerģijas ražošanu.
Ziņojumā, kas pieņemts 2000. gada maijā, deputāti aizstāv likumdošanu, kas nodrošina līdzsvarotu alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu attiecībā pret tradicionālajiem avotiem. Novērtējot, ka Komisijas priekšlikumi nav pietiekami tālejoši, deputāti pieprasīja direktīvu, kas noteiktu prioritārus izmantošanas noteikumus elektrībai, kas ražota no neizsīkstošiem avotiem, un kas ar Kopienas un dalībvalstu kopīgu līdzdalību izveidotu finansiālu bāzi atjaunojamās enerģijas pētīšanai un patēriņam.
Mērķis 2010. gadam: 1/5 atjaunojamās elektroenerģijas
2000. gada maijā Komisija izteica priekšlikumu samazināt siltumnīcas efekta gāzes emisijas, palielinot neizsīkstošo enerģijas avotu (NEA) daļu bruto iekšzemes enerģijas patēriņā. Dalībvalstis tika aicinātas palielināt savu ieguldījumu, taču bez nopietnām saistībām.
Visas lēmuma pieņemšanas procedūras garumā Parlaments pieprasīja saistošus mērķus. Taču Padome bija pret to. Pēc tam abas iestādes meklēja kompromisu. Visbeidzot noteica, ka valstu mērķi attiecībā uz NEA saražotās elektrības patēriņu būs orientējoši un paliks dalībvalstu kompetencē. Taču tiem ir jāsaskan ar vispārējiem Kopienas orientējošiem mērķiem 2010. gadam, proti, 12% no bruto enerģijas patēriņa no NEA (t.i., 10 gadu laikā divkāršots apjoms) un 22,1% no saražotās elektrības. Līdz 2010. gadam šie mērķi nozīmē arī degvielas izmaksu ietaupījumu par 3 miljardu eiro gadā, CO2 emisiju samazināšanu par 400 miljoniem tonnu gadā, kā arī degvielas importa samazinājumu par 17,4%.
Līdz 2002. gada oktobrim katrai dalībvalstij bija jāpublicē pirmais ziņojums par savu valsts mērķu īstenošanu. Pamatojoties uz tiem, Komisija izstrādās vispārēju novērtējumu, kas būs pieejams 2004. gada oktobrī. Deputāti ir panākuši, ka gadījumā, ja dalībvalstis nebūs panākušas pietiekamu progresu savu mērķu sasniegšanā, Komisija iesniegs izskatīšanai saistošākus mērķus.
Veicināt "saprātīgo" enerģiju
2002. gada aprīlī Komisija piedāvāja ieviest programmu 2003.-2006. gadam, ar nosaukumu "Inteliģentā enerģija Eiropai", lai veicinātu pārdomātāku patēriņu un veicinātu ilgstošu attīstību. Runa ir par Kopienas finansiāla atbalsta piedāvāšanu (50% apmērā no maksimālajām izmaksām) konkrētiem projektiem un aktivitātēm. Enerģijas racionālāka un efektīvāka izmantošana nozīmē ievērojamu ekonomisku potenciālu, un saskaņā ar aplēsēm tā var sasniegt aptuveni 1/5 no gada kopējā patēriņa.
Parlaments centās rast kompromisu ar Padomi pirms procedūras beigu termiņa, lai varētu ātrāk uzsākt programmu. Padome ieviesa lielāko daļu Parlamenta labojumu, kas paredzēja iekļaut programmā kandidātvalstis un padarīt atklātāku dalībnieku atlasi. Arī attiecībā uz budžetu Parlaments un Padome vienojās par 200 miljonu eiro lielu summu.
Šo budžeto izmantos, lai finansētu vairākas īpašas programmas: energoresursu efektivitātes uzlabošanu celtniecības un rūpniecības nozarē (SAVE); jauno un neizsīkstošo enerģijas avotu veicināšanu centralizētai un decentralizētai ražošanai, kā arī to integrāciju pilsētvidē (ALTENER); degvielas dažādošanu un neizsīkstošo avotu degvielas un enerģijas efektivitātes pārvadē veicināšanu (STEER); atjaunojamās enerģijas un energoresursu efektivitātes veicināšanu jaunattīstības valstīs.
Padome turpretim nepieņēma lēmumu par Eiropas aģentūras saprātīgas enerģijas veicināšanai izveidi, ne arī par tādas darba grupas izveidi Komisijā, kas saskaņotu dažādus šīs programmas darba laukus ar citiem Kopienas politikas aspektiem.
|