| Jebkuras demokratiskas iekartas pamata ir atklatiba un viegli pieejama valsts iestažu riciba esoša informacija. Citadi nav iespejams prasit atbildibu no valdibam un valsts parvaldes iestadem. Tapec 1999. gada Amsterdamas Liguma ir noteikts, ka jebkuram Eiropas Savienibas pilsonim ir tiesibas pieklut ES dokumentiem. Bet tik un ta Eiropas Parlamentam nacas krietni nopuleties, lai šo principu iemiesotu likuma.
Kad 2000. gada janvari deputati ieraudzija Eiropas Komisijas iesniegto likuma projektu par ES dokumentu publisko pieejamibu, vini bija loti vilušies. Lidz šim visas tris iestades, uz kuram šis likumprojekts attiecas, - Parlaments, Ministru Padome un Komisija - bija noteikusi katra savu sistemu, ka informet sabiedribu, un jaunais likumprojekts izskatijas ka solis atpakal.
Parak daudz iznemumu
Parlaments nolema, ka Komisijas ierosinatie iznemuma gadijumi, t. i., gadijumi, kad dokumenti nav publiski pieejami, ir ieverojami jasamazina. Parlaments seviški iebilda pret iznemumiem, kurus nepiemerojot, tikšot traucetas "iestades spejas nodrošinat efektivu darbu", ka ari pret daudzu iekšejo dokumentu nepubliskošanu. Deputati saprata, kapec Komisija nevelejas darit zinamu atklatibai kuru katru domu, lai cik spoža vai originala ta butu, ko amatpersonas politiku pienemšanas procesa varetu uzrakstit uz papira vai nosutit pa e-pastu. Tapec vini piekrita, ka Komisijai ir jadod zinama "telpa pardomam", ka šo principu velak nodeveja, tacu noraidija iespeju, ka varetu but visparejs saraksts, kurš attaisnotu gandriz ikviena dokumenta slepenibu.
Komisijas sakotnejo projektu Parlaments butiski grozija 2000. gada novembri. Nakamais posms bija šo likumdošanas aktu nosutit dalibvalstu valdibam, kad tas tiekas Ministru Padomes sanaksmes. Dalibvalstis bija seviški norupejušas, lai saglabatu augstu slepenibas pakapi dokumentiem, kuri attiecas uz arpolitiku un tieslietam. Tomer valdibu domas dalijas. Dažas valstis nebija savas likumdošanas par publiski pieejamu informaciju, turpreti citas atklatumam valsts parvaldes iestades bija senas tradicijas. Tapec Parlaments vareja likt lieta šis atškiribas, lai paplašinatu to dokumentu loku, kuri ir publiski pieejami.
Prasmigi vaditas sarunas
Apzinoties, ka valdibam ir dažadi uzskati šaja jautajuma, Parlaments sarunas izvelejas tadu poziciju, lai Padomes ietvaros dabutu sava puse pietiekami daudz dalibvalstu. Sarunu laika Parlaments cieši sadarbojas ar Zviedrijas valdibu, kura 2001. gada pirmaja pusgada bija ES Padomes prezidejoša valsts un kura izdarija lielu spiedienu uz citu dalibvalstu valdibam, lai panaktu vienošanos. Kad Parlaments bija panacis vienošanos ar Padomi, beidzot ari Komisija piekrita likuma teksta grozijumiem.
Un ta 2001. gada maija Regula par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu tika parakstita un ieguva likumigu speku. Tas nozime, ka ikviens sabiedribas loceklis tagad interneta var apskatities, kuri no šo iestažu dokumentiem ir publiski pieejami. Pateicoties Parlamenta pulem, ši regula attiecas ari uz tadam ES agenturam ka Eiropas Vides agentura, Eiropas Narkotiku un narkomanijas uzraudzibas centrs un Eiropas Medikamentu novertešanas agentura. Termins "dokumenti" attiecas ne tikai uz tiem, ko izdevušas šis iestades, bet ari uz tiem, kurus tas ir sanemušas no trešajam personam. Un to pasniegšanas veids var but uz papira, elektroniska forma, ka ari audio vai video ierakstos. Saraksta var ieklaut pat klasificetus dokumentus, ja vien tam piekrit to autors.
Pamatojums noraidijumam
Dokumentus var pieprasit caur internetu vai nosutot vestuli, un atbilde ir jasniedz 15 darba dienu laika. Ja pieeju dokumentam atsaka, tad japaskaidro iemesli. Pieteikuma iesniedzejs var lugt, lai iestade maina savu nostaju. Ja pieprasito dokumentu vel arvien neizsniedz, pieteikuma iesniedzejs var griezties tiesa vai iesniegt sudzibu Eiropas Savienibas vidutajam.
Pieeju informacijai var liegt tikai tad, ja tas atklašana kaite sabiedribas interesem tadas jomas ka valsts drošiba, aizsardziba un militarie jautajumi, starptautiskas attiecibas vai ES vai kadas dalibvalsts monetara un ekonomikas politika, vai ari ja tiek skarta personas privata dzive. Tapat, ja informacijas atklašana var kaitet personas vai uznemuma komercialajam interesem vai tiesvedibai, izmeklešanai vai revizijai, var liegt pieeju dokumentiem, ja vien iepazišanas ar tiem nav saistita ar seviškam sabiedribas interesem.
Pirmaja gada pec jauna likuma stašanas speka pieteikumu skaits pieauga vairak neka divas reizes.
|
