Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašinašanas
Pilsonu tiesibas
Tieslietas un iekšlietas
Arlietas
Vide / Pateretaju aizsardziba
Transports /
Regionala politika
Lauksaimnieciba / Zivsaimnieciba
Ekonomika un finanšu politika
Sociala un darba politika / Veselibas aizsardziba
Iekšejais tirgus / Industrija / Energetika / Zinatne
Telekommunikacijas
Internets
Autortiesibas /
Informacijas sabiedriba
TV un filmu industrija
Energijas tirgus liberalizacija
Atjauniga energija
Zinatne
(6.bazes programma)
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE

> ELDR on Energy Liberalisation


Energetikas pakete Eiropai - energijas lietotaju briva izvele

Tapat ka izveloties partikas produktus lielveikala, ari paterejot energiju, nakotne Eiropas iedzivotaji vares izveleties, no ka to pirkt un par kadu cenu. Šobrid daudzas ES valstis elektribas piegades joma pastav monopols. Konkurences trukums izraisa augstas cenas, kas negativi ietekme gan ekonomiku, gan energijas pateretaju macinus. Jaunie ES noteikumi turpmak laus klientam izveleties savu elektribas un gazes piegadataju, ka ari veidu, kada tas saražotas. Stingrie noteikumi raditi, lai noverstu jebkadus turpmakos škeršlus tirgus konkurencei. Šo tiesibu aktu izstrades laika Eiropas Parlaments no savas puses nepiekapigi aizstaveja tieši energijas pateretaju intereses.

No 2007. gada 1. julija iedzivotaji vares brivi izveleties energoapgades uznemumus, kamer juridiskam personam tas bus atlauts jau no 2004. gada 1. julija. Lidz ar to iedzivotajiem brivas izveles iespejas bus velak, neka Parlaments to sakotneji velejas. 2003. gada 4. junija Parlaments piekrita šo terminu pagarinat, panakot kompromisu ar Ministru padome parstavetajam valdibam, lai jautajuma risinašana vispar virzitos uz priekšu.

Lidz šim Eiropas Savieniba speka esošie noteikumi nerada istus priekšnoteikumus konkurencei energetikas tirgu. Ipaši skaidri tas iezimejas tris jomas. Pirmkart, lietotaju iespejas izveleties energoapgades uznemumu ir ierobežotas, un vini ne vienmer var izškirties par izdevigako piedavajumu. Otrkart, atseviško dalibvalstu atškirigie konkurences priekšnoteikumi energetikas tirgu trauce godigai konkurencei visas Eiropas Savienibas limeni. Lidz ar to energetikas tirgu Eiropas iekšeja tirgus raditas priekšrocibas netiek pilniba izmantotas. Treškart, parrobežu elektribas tirdzniecibas attistiba ir apstajusies, jo nav pietiekami daudz parvades liniju vai ari parvades izmaksas nav ne saskanotas, ne precizi aprekinatas.

Energetikas tirgus bez škeršliem

Jaunas direktivas likvide škeršlus šaja tirgu. Parlaments gadaja par to, lai ipaša uzmaniba tiktu pieversta energijas lietotaju aizsardzibai. Deputati panaca, ka elektribas sanemeji jau ar reklamas prospektu un rekinu starpniecibu var precizi noteikt, kadu dalu no to sanemtas elektribas ražo kodolspekstacijas un kadu dalu iegust no regenerativajiem energoresursiem (piemeram, veja energija). Mainoties liguma noteikumiem, klienti bez sarežgitam formalitatem var izveleties citu piegadataju. Saskana ar deputatu velmi ligumi un rekini jasastada viegli saprotama valoda, lai potencialie energijas lietotaji varetu bez pulem salidzinat dažadu piegadataju cenas.

Lai klienti varetu sanemt elektribu ari no attalam spekstacijam, esošajiem energetikas uznemumiem par maksu jalauj konkurentiem izmantot to virszemes parvades linijas. Veicinot šadu konkurenci, energetikas uznemumos juridiski janoforme parvades funkcijas nodališana no energijas ražošanas un realizacijas. Tacu attieciba uz tikliem bieži pastav lidzšineja piegadataja monopols. Ari šis tiklu infrastrukturas viniem bus jalauj izmantot jaunajiem piegadatajiem, radot vienlidzigas tirgus iespejas. Par noteikumu ieverošanu rupejas dalibvalstis kopa ar Eiropas Komisiju.

Preteji deputatu prasibam stingraki noteikumi kodoliekartu ekspluatacijas partraukšanas fondu izmantošanai (saistiba ar Eiropas Atomenergijas kopienas dibinašanas ligumu) netika ieviesti. Tomer nakotne Eiropas Komisija velas sagatavot gada zinojumus par to, ka energetikas koncerni izmanto šo fondu lidzeklus. Tada veida Parlamentam ir iespeja izdarit spiedienu, ja koncerni tos izmanto nevis paredzetajiem uzdevumiem, bet gan, piemeram, citu projektu finansešanai, kas neatbilst šo fondu merkiem.

Pilniga konkurences nodrošinašana

Tomer konkurence nedrikst radit situaciju, ka kads energijas lietotajs vairs nevaretu izmantot energoapgades uznemumu pakalpojumus. Tapec Parlaments pienema lemumu par pasakumiem energoapgades nodrošinašanai. Katram klientam - tai skaita, piemeram, mazturigiem cilvekiem - ir nodrošinatas tiesibas but apgadatam ar energiju. Kada cita normativa akta, kurš vel atrodas apspriešanas stadija, deputati iestajas par dalibvalstu tiesibam nacionala limeni ari turpmak pašam regulet gazes rezervju uzkrašanu.

Lai konkurence neapstatos pie valstu robežam, japilnveido ari parvades liniju izbuve. Tapat deputati panaca lielakas iespejas regenerativo energoresursu, piemeram, veja energijas izmantošanai piejuras apvidos. Vini uzskata, ka visdažadako energijas avotu pastavešana garante nepartrauktu energijas plusmu.

Lai parak nenoslogotu nodoklu maksatajus, deputati panaca to, ka parvades tiklu izbuvi finanses galvenokart no uznemumu lidzekliem. Kopienas subsidijas pieškirs tikai dažos stingri kontroletos iznemuma gadijumos.



  
Zinotaji:
  
Elektriba: Claude Turmes (Greens/EFA, L)
Dabas gaze: Bernhard Rapkay (PES, D)
Elektriba, parrobežu apmaina, piekluve tiklam: Peter Michael Mombaur (EPP-ED, D)
Eiropas energetikas tikli: Nicholas Clegg (ELDR, UK)
Dabas gaze, apgades nodrošinašana: Peter Michael Mombaur (EPP-ED, D)
  
"Officialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Elektriba
Dabas gaze
Elektriba, parrobežu apmaina, piekluve tiklam
Eiropas energetikas tikli
Dabas gaze, apgades nodrošinašana

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004