Klusā okeāna reģions
Šajā faktu lapā ir izskaidrotas ES attiecības, partnerības un nolīgumi ar 17 valstīm un trim ES asociētajām aizjūras zemēm un teritorijām Klusā okeāna reģionā. Tajā ir sīki izklāstītas partnerības starp ES un Austrāliju, ES un Jaunzēlandi, kā arī starp ES un 15 valstīm, ko ES apzīmē kā Klusā okeāna salu valstis. Turklāt tajā ir skaidrots, kā Eiropas Parlaments bija iesaistīts Samoa nolīguma izstrādē un kā tas īsteno starpparlamentāro sadarbību ar Klusā okeāna reģiona valstīm.
Juridiskais pamats
- Līgums par Eiropas Savienību: V sadaļa (ES ārējā darbība);
- Līgums par Eiropas Savienības darbību: Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) I–III un V sadaļa (kopējā tirdzniecības politika, attīstības sadarbība un humānā palīdzība, starptautiskie nolīgumi);
- ES un Austrālijas pamatnolīgums;
- ES un Jaunzēlandes partnerattiecību nolīgums par attiecībām un sadarbību (PARC);
- Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm, no otras puses (Samoa nolīgums).
- Fidži, Papua-Jaungvineja, Zālamana Salas un Austrumtimora, kas kopā veido vairāk nekā 90 % no reģiona sauszemes platības un iedzīvotāju skaita;
- 11 Klusā okeāna valstis, kuras kopā ar Zālamana salām ANO ir atzinusi par Klusā okeāna mazo salu jaunattīstības valstīm: Kuka Salas, Kiribati, Mikronēzija, Nauru, Niue, Palau, Māršala Salas, Samoa, Tonga, Tuvalu un Vanuatu.
- rezolūcija par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada (2016. gada 4. oktobris);
- rezolūcija par gaidāmajām sarunām par jauno partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu (2018. gada 14. jūnijs);
- rezolūcija par notiekošajām sarunām par jauno partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm (2019. gada 28. novembris).
ES un Klusā okeāna reģions
ES un Klusā okeāna reģionam ir ilgstošas attiecības, tos vieno kopīgas vērtības un ciešas ekonomiskās un tirdzniecības saites. ES reģionā ir izveidojusi partnerattiecības ar Austrāliju, Jaunzēlandi, 15 Klusā okeāna salu valstīm un reģiona trim ES asociētajām aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).
ES, Austrālija un Jaunzēlande ir līdzīgi domājošas partneres ar kopīgām vērtībām un interesēm. ES ar abām šīm valstīm ir izveidojusi ciešas valdības un privātā sektora attiecības, kas skar plašu jautājumu klāstu, piemēram, klimata pārmaiņas un katastrofu riska mazināšanu, uz noteikumiem pamatotu pasaules tirdzniecību, drošību un attīstību, tehnoloģiju pētniecību un cilvēktiesības.
ES attiecības ar Klusā okeāna salām tradicionāli ir balstījušās uz attīstības sadarbību, kas izriet no ES partnerattiecībām ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) dalībvalstīm. Tomēr pēdējo gadu laikā šīs attiecības ir paplašinātas, iekļaujot arī tādas jomas kā vide, laba pārvaldība, enerģētika, klimata pārmaiņas, zivsaimniecība un cilvēktiesības.
A. Austrālija un Jaunzēlande
1. Austrālija
ES un Austrālijai ir salīdzinoši sen, kopš 20. gadsimta 60. gadiem, iedibinātas partnerattiecības. Tās balstās uz 2017. gadā noslēgto ES un Austrālijas pamatnolīgumu, kas koncentrējas uz politisko dialogu, drošības jautājumiem, starptautisko sadarbību, ekonomiku un tirdzniecību, tieslietām, kultūru un izglītību, enerģētiku un vidi. Šis nolīgums stājās spēkā 2022. gada oktobrī.
Austrālija ir nozīmīga ES tirdzniecības partnere. ES 2022. gadā bija Austrālijas trešā lielākā divpusējās tirdzniecības partnere preču tirdzniecībā, kuras apjoms kopsummā sasniedza 56,4 miljardus EUR. Austrālija ir ES astoņpadsmitā lielākā tirdzniecības partnere, un ES galvenās eksporta kategorijas ir tehnika un ķimikālijas. Austrālija uz ES galvenokārt eksportē izrakteņus, izejvielas un rūpniecības preces.
ES un Austrālija kopš 2018. gada rīko sarunas par visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN), kas sekmētu abu pušu tirdzniecības sakarus. Sarunu piecpadsmitā kārta notika 2023. gada aprīlī Briselē, tomēr puses nespēja panākt vienošanos, jo īpaši par lauksaimniecības produktiem. Sarunas par brīvo tirdzniecību atsākās 2023. gada 31. augustā ar telekonferenci starp Austrālijas tirdzniecības ministru Don Farrell un ES tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski.
Austrālijas un ES līderu sanāksme norisinājās 2022. gada novembrī, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, mainīgajām stratēģiskajām perspektīvām Indijas un Klusā okeāna reģionā, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un noteikumos balstītas daudzpusējas kārtības veicināšanai, klimata pārmaiņām, videi un bioloģiskajai daudzveidībai, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, cilvēktiesībām un darba tiesībām, enerģētikai, digitālajai pārveidei un citiem abas puses interesējošiem jautājumiem.
ES 2024. gadā apstiprināja augsta līmeņa politisko un ekonomisko sadarbību gan ar Austrāliju, gan Jaunzēlandi. Ar katru valsti ES regulāri rīko sanāksmes ministru un parlamentu līmenī, kurās apspriež drošības problēmas un kopīgu rīcību tādās jomās kā cīņa pret klimata pārmaiņām un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība. Tomēr bija vajadzīgs zināms laiks, lai atsāktu sarunas par ES un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumu. 2024. gada 1. aprīlī Eiropas enerģētikas komisāre Kadri Simsone Sidnejā tikās ar Austrālijas klimata pārmaiņu un enerģētikas ministru Chris Bowen un resursu ministri un Ziemeļaustrālijas ministri Madeleine King. 2024. gada 8. aprīlī komisāre K. Simsone vēlreiz tikās ar ministri M. King Kanberā, un 2024. gada 28. maijā ES un Austrālijas ministri (Madeleine King un Don Farrell) parakstīja saprašanās memorandu par stratēģiskiem materiāliem. Tieša parlamentārā sadarbība atsākās drīz pēc 2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un 2024. gada 2. decembrī Briselē notika ES un Austrālijas 43. starpparlamentārā sanāksme, kurai 2025. gada 27. oktobrī sekoja 44. starpparlamentārā sanāksme Kanberā.
2026. gada martā ES un Austrālija pabeidza sarunas par BTN. Ar nolīgumu tiks atcelti vairāk nekā 99 % tarifu ES eksportam uz Austrāliju, ietaupot līdz 1 miljardam EUR ikgadējos nodokļos ES eksportētājiem. Paredzams, ka ES gada eksports nākamajā desmitgadē palielināsies par 33 %, un sagaidāms, ka līdz 2030. gadam IKP palielināsies par 4 miljardiem EUR. Nolīgums arī uzlabos ES piekļuvi kritiski svarīgiem izrakteņiem. Turklāt tiks nodrošinātas ES preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), aizsargājot 396 alkohola, lauksaimniecības un pārtikas produktus. Tomēr Austrālija ir panākusi zināmu elastību attiecībā uz dažām ĢIN, paredzot pakāpeniskas atcelšanas periodu.
BTN aizsargā jutīgus ES lauksaimniecības tirgus, un ES patur tiesības noteikt aizsardzības pasākumus, lai novērstu pārsātinātību. Svarīgs BTN elements ir arī Austrālijas un ES investīcijas ilgtspējā. Tas ietver saistošu apņemšanos sasniegt Parīzes nolīguma klimata mērķus un saglabāt biodaudzveidību, ilgtspējīgu zveju un mežsaimniecību. Turklāt BTN liberalizēs tirdzniecību un investīcijas precēs un pakalpojumos, kas mazina klimata pārmaiņas, atceļot tarifus atjaunīgajai enerģijai un energoefektīviem produktiem.
Saistībā ar BTN Austrālija un ES arī oficiāli sāka sarunas par Austrālijas pievienošanos programmai “Apvārsnis Eiropa” – ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogramma, kas nodrošina finansējumu 93,5 miljardu EUR apmērā. Tas uzlabos Austrālijas un ES sadarbību pētniecības un izglītības jomā. Austrālija jau aktīvi piedalās programmā, un Austrālijas pētnieki un organizācijas sniedz ieguldījumu vairāk nekā 200 pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektos attiecībā uz kritiski svarīgiem izejmateriāliem, digitālo inovāciju, veselību un tīru enerģiju. Pilnīgs programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētās valsts statuss ļautu Austrālijas pētniekiem piekļūt ES finansējuma iespējām.
2. Jaunzēlande
ES un Jaunzēlandes attiecības pašlaik nosaka 2016. gada oktobrī parakstītais ES un Jaunzēlandes partnerattiecību nolīgums par attiecībām un sadarbību (PARC), kas stājās spēkā 2022. gada jūlijā. Tas veicina divpusējo sadarbību, stiprinot politisko dialogu un uzlabojot sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jomā un daudzās citās jomās – no inovācijas, izglītības un kultūras līdz migrācijai, terorisma apkarošanai, cīņai pret organizēto noziedzību un kibernoziedzību un tiesu iestāžu sadarbībai.
Pirmā Apvienotās komitejas sanāksme pēc PARC stāšanās spēkā notika 2023. gada februārī un otrā – 2024. gada 27. maijā Briselē. Tās koncentrējās uz ārpolitiku, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un Ķīnas paplašināšanos, kā arī drošību, tirdzniecību, pētniecību un inovāciju, ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesībām un tieslietām. Līderi atzinīgi novērtēja sarunu pabeigšanu par ES un Jaunzēlandes BTN, Jaunzēlandes iesaistīšanos pētniecības programmā “Apvārsnis Eiropa” un to, ka ir parakstīts nolīgums par personas datu apmaiņu.
ES un Jaunzēlande cieši sadarbojas tirdzniecības politikas jomā gan divpusēji, gan PTO ietvaros kā uz noteikumiem balstīta tirdzniecības sistēma. 2024. gadā ES bija Jaunzēlandes ceturtā lielākā tirdzniecības partnere, veidojot 6,6 % no Jaunzēlandes kopējā eksporta un 12,5 % no tās importa. Jaunzēlande un ES starptautiskā stratēģiskā lauksaimniecības dialoga ietvaros vienojās padziļināt sadarbību klimata pārmaiņu jomā, tostarp izmantojot augsta līmeņa dialogu par klimatu un lauksaimniecību. Divpusējās parlamentārās attiecības turpina attīstīties, un minētās kopīgās saistības tika apspriestas arī ES un Jaunzēlandes 28. starpparlamentārajā sanāksmē, kas notika 2024. gada 17. oktobrī Briselē, un ES un Jaunzēlandes 29. starpparlamentārajā sanāksmē, kas notika 2025. gada 21.–23. jūlijā Velingtonā.
B. Klusā okeāna salu valstis
15 Klusā okeāna salu valstis, ar kurām ES ir partnerība, ir šādas:
15 Klusā okeāna salu valstu (PIC) kopējā platība ir 528 000 km², un tās ir daļa no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS). ES attiecībās ar PIC galvenā uzmanība tiek veltīta attīstības sadarbībai, okeānu pārvaldībai un klimata pārmaiņām.
ES stratēģija attiecībā uz PIC ir izklāstīta 2012. gada kopīgajā paziņojumā “Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā” un to 2021. gadā atjaunināja ar ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tolaik stratēģijas izveides pamatā bija Kotonū nolīgums ar OACPS valstīm. 2023. gada novembrī ES un OACPS oficiāli parakstīja jaunu partnerības nolīgumu – Samoa nolīgumu. Jaunā nolīguma galvenie elementi ir sadarbība tirdzniecības un investīciju jomā, attīstība un reģionalizācija. Tas ietver daudzas jomas, piemēram, ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, cilvēktiesības, mieru un drošību, ar mērķi veicināt reģionālo integrāciju. Nolīgumu provizoriski sāka piemērot 2024. gada 1. janvārī. Tas ir jaunais tiesiskais regulējums, kas turpmākos 20 gadus reglamentēs politiskās, ekonomiskās un sadarbības attiecības starp ES un OACPS dalībvalstīm.
C. ES asociētās aizjūras zemes un teritorijas
Pastāv trīspadsmit ES asociētās aizjūras zemes un teritorijas (AZT), kas atrodas dažādās pasaules daļās. Tās nav neatkarīgas valstis, bet dažādā mērā ir atkarīgas no trim ES dalībvalstīm, ar kurām tām ir īpašas saiknes – Dānijas, Francijas un Nīderlandes. Trīs ES asociētās AZT, kuras visas ir saistītas ar Franciju, atrodas Klusā okeāna reģionā: Jaunkaledonija, Francijas Polinēzija, kā arī Volisa un Futuna.
D. Samoa nolīgums
Samoa nolīgums balstās uz kopēju pamatu, kurā ir izklāstītas abas puses vienojošās vērtības un principi. Turklāt, lai veicinātu reģionālo integrāciju, tajā ir iekļauti trīs konkrēti reģionālie protokoli Āfrikai, Karību jūras reģionam un Klusā okeāna reģionam. Reģionālie protokoli ļauj izveidot autonomas struktūras, kas neatkarīgi veidos attiecības ar ES un trijiem iesaistītajiem reģioniem (skatīt 5.6.6). Nolīgums ir arī paredzēta spēcīga parlamentārā dimensija – OACPS un ES pastāvīga Apvienotā parlamentārā asambleja īstenos skaidru padomdevēja funkciju. Turklāt, lai atspoguļotu jaunā nolīguma spēcīgo reģionālo dimensiju, tajā ir arī iekļautas trīs reģionālās parlamentārās asamblejas, kuras darbosies neatkarīgi un kurām būs arī skaidra padomdevēja funkcija.
Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz Samoa nolīguma attīstību tika pausta trijās rezolūcijās:
Šajās rezolūcijās Eiropas Parlaments atzinīgi vērtēja ierosināto vispārējo struktūru turpmākai sadarbībai starp OACPS un ES un atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt partnerattiecību parlamentāro dimensiju. ES ir OACPS reģiona piektā lielākā tirdzniecības partnere ar kopējo tirdzniecības apjomu 3,8 miljardu EUR vērtībā (2024. gads). Parlaments ratificēja ES un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) 2011. gada janvārī un Papua-Jaungvineja – 2011. gada maijā. Fidži valdība nolīgumu sāka piemērot 2014. gada jūlijā. Samoa pievienojās nolīgumam un sāka to piemērot 2018. gada decembrī. Zālamana Salas arī pievienojās nolīgumam un sāka to piemērot 2020. gada maijā. Eiropas Parlaments 2024. gada decembrī apstiprināja Tongas, Niues un Tuvalu pievienošanos EPN.
ES ir trešā lielākā attīstības palīdzības sniedzēja OACPS valstīm pēc Austrālijas un Japānas. ES attīstības palīdzība Klusā okeāna reģionam (ieskaitot palīdzību, kas sniegta Klusā okeāna AZT) 2021.–2027. gadā ir aptuveni 750 miljoni EUR.
Saskaņā ar ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam ES sadarbība un attīstības sadarbība ar partnervalstīm tiek lielākoties finansēta ar ES kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam (“Eiropas pasaulē”), kas stājās spēkā 2021. gadā. Tajā cita starpā ir iekļauts Eiropas Attīstības fonds (EAF), kurš pirms tam atradās ārpus ES budžeta. EAF iekļaušana ES budžetā pastiprina Eiropas Parlamenta kontroles pilnvaras un palīdz kopumā nostiprināt ES ārējās palīdzības sabiedrisko leģitimitāti un politisko redzamību.
Klusā okeāna neatkarīgās salu valstis saskaras ar lielām problēmām attīstības un klimata jomā. Klimata pārmaiņu jautājumā ES un Klusā okeāna mazo salu jaunattīstības valstis 2015. gadā ANO 21. klimata pārmaiņu konferencē (COP 21) atbalstīja Parīzes nolīguma noslēgšanu. Šīs konferences 23. sesija (COP 23), kuru vadīja Fidži, norisinājās Vācijas pilsētā Bonnā 2017. gada 6.–17. novembrī.
Klusā okeāna salu forums (PIF) – 18 locekļu politiska grupa – ir starpnieks ES sarunās par finansējumu attīstībai un tirdzniecību. Šo grupu veido: Austrālija, Kuka Salas, Mikronēzija, Fidži, Kiribati, Nauru, Jaunzēlande, Niue, Palau, Papua-Jaungvineja, Māršala Salas, Samoa, Zālamana Salas, Tonga, Tuvalu, Vanuatu, Jaunkaledonija un Francijas Polinēzija.
Klusā okeāna valstu Parlamentārā asambleja (PIPA) tika izveidota, 2025. gada augustā parakstot Natadola deklarāciju. Tā ir Klusā okeāna salu parlamentu un likumdevēju asambleju reģionāla apvienība, kas veicina kontaktus un dialogu starp parlamentiem, kā arī sekmē sadarbību un pieredzes un zināšanu apmaiņu starp tās locekļiem. PIPA galvenā mītne atrodas Tahiti, kur 2026. gada septembrī notiks pirmā Ģenerālā asambleja.
Eiropas Parlamenta loma
Eiropas Parlamenta attiecības ar Austrālijas parlamentu un Jaunzēlandes parlamentu pastāv kopš 1979. gada, kad tika izveidota Eiropas Parlamenta Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi (DANZ). Kopš tā laika DANZ ir piedalījusies regulārās starpparlamentārās sanāksmēs ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentiem, lai sekmētu attiecības ar abām šīm valstīm un apspriestu tādus kopīgu interešu jautājumus kā lauksaimniecība, enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, attīstība un ekonomiskā sadarbība, zinātne un tehnoloģija, tirdzniecība, pasaules un reģionālās drošības veicināšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā, terorisma apkarošana un cilvēktiesības. ES un Austrālijas 42. starpparlamentārā sanāksme norisinājās 2022. gada decembrī Briselē. ES un Jaunzēlandes 27. starpparlamentārā sanāksme norisinājās 2023. gada februārī Velingtonā un Kraistčērčā.
Attiecībās ar pārējām Klusā okeāna reģiona valstīm Parlamentu pārstāv Eiropas Parlamenta Delegācija Klusā okeāna valstu un ES Parlamentārajā asamblejā, kurā ir vienlīdzīgs skaits ES un Klusā okeāna valstu pārstāvju. Galvenais delegācijas uzdevums ir sagatavot Klusā okeāna valstu un ES Parlamentārās asamblejas sanāksmes, izvērtēt Eiropas Parlamenta darbības un sekot to attīstībai, rīkot sanāksmes ar augsta līmeņa Klusā okeāna valstu amatpersonām un apspriest svarīgus jautājumus par Samoa nolīguma īstenošanu. OACPS un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas pirmā sesija (kurā piedalījās arī Āfrikas un Karību jūras reģiona valstu pārstāvji) notika 2024. gada 21. februārī Luandā ar saukli “Jauns sākums OACPS un ES attiecībās: ceļā uz cilvēku vadītu partnerību”. Līdztekus šai sanāksmei notika Klusā okeāna valstu un ES Parlamentārās asamblejas dibināšanas sanāksme.
Šo faktu lapu sagatavo Eiropas Parlamenta sekretariāti, kas aptver delegācijas attiecībām ar Klusā okeāna salām, Austrāliju un Jaunzēlandi. Lai iegūtu plašāku informāciju, apmeklējiet Eiropas Parlamenta delegācijas Klusā okeāna valstu un ES Parlamentārajā asamblejā un Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi tīmekļa vietnes.
Jonas KRAFT / Niccolò RINALDI