|
Lai gan Eiropas Centrālā Banka, pieņemot lēmumus monetārajā politikā, darbojas neatkarīgi no dalībvalstu un Kopienas iestādēm, tā tomēr it demokrātiski atbildīga un saskaņā ar EK Līgumu tai jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Ministru Padomei. Reizi gadā ECB prezidents uzstājas plenārsēdē, bet Eiropas Parlamenta Monetārajā komitejā - vairākas reizes gadā. Parlamentam ir konsultatīva loma ECB Valdes locekļu iecelšanā.
Eiropas Centrālo Banku pārvalda divas galvenās instances - Padome un Valde, un abas vada ECB prezidents (sk. ierāmējumu). Saskaņā ar EK Līguma 113. pantu ECB prezidents iesniedz bankas gada pārskatu Parlamenta plenārsēdē, parasti tas notiek jūlijā, un tad deputātiem ir iespēja izteikties par ECB monetāro politiku. Debašu nobeigumā Parlaments pieņem rezolūciju, kurā līdz šim vienmēr ir izteikts stingrs atbalsts bankas neatkarībai un tās monetārajai politikai. Parlaments atbalstīja arī ECB aicinājumus dalībvalstīm neatlaidīgi turpināt strukturālās reformas ekonomikā. Tomēr pret bankas politiku informācijas jomā deputāti izturējās daudz kritiskāk un bieži norādīja, ka tai jābūt pārskatāmākai. Banka pieņēma dažus Parlamenta priekšlikumus, piemēram, publicēt ekonometriskos modeļus, lai gan vēl arvien noraidoši izturas pret citiem ieteikumiem. Parlaments jau sen prasa publicēt katras Padomes sēdes protokola kopsavilkumus, iekļaujot gan tās puses nostāju, kas priekšlikumu atbalstījusi, gan tās, kas noraidījusi. Parlaments arī aicināja lēmumus pieņemt nevis konsensuāli, bet balsojot, lai banka varētu operatīvāk reaģēt uz ekonomikas attīstību.
ECB demokrātiska pārraudzība ietver arī regulārus "monetāros dialogus" starp Parlamenta Ekonomikas un monetāro komiteju un bankas prezidentu vai viceprezidentu. Saskaņā ar Līgumu Valdes locekļus "drīkst" uzklausīt Parlamenta komiteju sanāksmēs, un ECB pirmais prezidents Vims Duizenbergs (Wim Duisenberg) piekrita ierasties Ekonomikas un monetārajā komitejā četras reizes gadā. Jaunais prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) ir apsolījis šo tradīciju turpināt. Visu politisko grupu deputāti ļoti nopietni izturas pret iespēju izjautāt ECB prezidentu par bankas lomu, vaicāt viņam par inflāciju, ekonomisko situāciju, procentu likmju politiku, strukturālajām reformām, Stabilitātes paktu un daudziem citiem jautājumiem. Šo sanāksmju stenogrammas ir publicētas internetā.
ECB statūti un Valdes locekļu iecelšana
Pirms jebkādu grozījumu izdarīšanas Eiropas Centrālās bankas statūtos ir nepieciešama apspriešanās ar Parlamentu. 2003. gada martā deputāti kritizēja priekšlikumu grozīt balsošanas procedūru ECB Padomē, kas ļautu Padomei labāk darboties, ja eirozona paplašināsies. Parlaments gribēja saglabāt noteikumus, kas paredzēja neierobežotas balsošanas tiesības visiem eirozonas valstu centrālo banku vadītājiem, kuri kopā ar Valdi lemtu par politisku lēmumu pieņemšanu vidējā termiņā. Taču finanšu ministri tomēr neatlaidās un pieņēma jauno sistēmu, saskaņā ar kuru eirozonas valstis balso rotācijas kārtībā un balsošanā nepiedalās visu centrālo banku vadītāji.
Ar Parlamentu jāapspriežas arī par visu ECB Valdes locekļu, kā arī prezidenta iecelšanu. Šī sasaukuma laikā deputāti apstiprināja Žana Kloda Trišē iecelšanu bankas vadībā uz astoņiem gadiem. Ž.K.Trišē ieņem šo posteni kopš 2003. gada 1. novembra pēc V.Duizenberga demisijas. Deputāti arī apstiprināja jaunā ECB viceprezidenta, Lukasa Papadimosa (Lucas Papademos) iecelšanu 2002. gadā un Valdes locekles Ģertrūdes Tumpelas-Gugerelas (Gertrude Tumpel-Gugerell) iecelšanu 2003. gadā. Pirms Parlaments plenārsēdē balso par kandidātu iecelšanu, viņiem jāatbild uz rakstiski iesniegtiem jautājumiem, kurus sagatavojusi Ekonomikas un monetārā komiteja. Kandidātiem arī jāpiedalās izjautāšanā Eiropas Parlamentā, un komitejas sanāksmes ietvaros deputātiem ir iespēja novērtēt viņu kompetences atbilstību paredzamajam darbam un viņu gatavību sadarboties ar Parlamentu. Lai gan šajos gadījumos Parlamenta viedoklis nav juridiski saistošs, ES valstu valdības nerīkotos politiski tālredzīgi, ja ieceltu tādu Valdes locekli, kura kandidatūru ir noraidījis viss Parlaments.
ECB pārvaldes instances
ECB ir divas pārvaldes instances. Padome, kurā ietilpst Valde un eirozonas valstu centrālo banku vadītāji, lemj par eirozonas vispārējo monetāro politiku un nosaka procentu likmes. Valde, kuras sešus locekļus ieceļ eirozonas valstu vai valdību vadītāji, īsteno monetāro politiku saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm.
|
