Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Eiropas Parlamenta
struktūra un darbība
Kopējā lēmumu pieņemšanas
un citas procedūras
EP pilnvaras budžeta jomā
Budžeta kontrole
Demokrātiskā procesa uzraudzīšana
Eiropas politisko partiju
un deputātu statūti
Pagaidu un izmeklēšanas komitejas
Citas ES institūcijas
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


EP pilnvaras budžeta jomā

Kopš Eiropas Kopienu dibināšanas Eiropas Parlaments ir iestājies par to, lai tās budžets tiktu sastādīts ar lielu atbildības sajūtu un lai pilsoņu nauda tiktu izmantota pēc iespējas racionālāk. Laika gaitā Parlamenta budžeta pilnvaras ir pakāpeniski palielinājušās. Kopš astoņdesmito gadu beigām Eiropas Ministru padomes un Parlamenta asās diskusijas ir aizstājušas mierīgākas sarunas, ļaujot Parlamentam aktīvāk piedalīties Eiropas Savienības politisko lēmumu kontrolē. Saskaņā ar Konstitūcijas projektu EP pilnvaras budžeta jomā nākamajos gados vēl paplašināsies.

Līdz ar desmit jauno dalībvalstu iestāšanos ES budžeta apjoms pirmo reizi vēsturē pārsniegs simbolisko 100 miljardu eiro robežu. Šī summa ir pielīdzināma tādas valsts izdevumiem kā Dānija. Eiropas Parlaments patērē apmēram 1 % no ES budžeta. Tā darbības izmaksas ir tādas pašas kā Itālijas Deputātu palātai un vienādas ar trešdaļu no Parīzes pilsētas budžeta.

ES budžeta lielāko daļu finansē no trim galvenajiem resursiem: dalībvalstu tiešajām iemaksām proporcionāli nacionālajam kopproduktam (NKP), maksājumiem no PVN un muitas nodokļiem, ko iekasē uz Eiropas Savienības ārējām robežām.

Astoņdesmito gadu beigās tika ieviesta daudzgadu maksājumu shēma, kas nosaka maksimālo izdevumu apjomu katrā nozarē. Sākumā to ieviesa galvenokārt tāpēc, lai labāk kontrolētu atsevišķu izdevumu dinamiku vidējā termiņa skatījumā, jo īpaši lauksaimniecības nozarē. Šo shēmu, saskaņā ar Padomes, Parlamenta un Komisijas nolīgumu, sauc par "finanšu plānu". Piemēram, 2004. gada budžets ir daļa no 2000. - 2006. gadu vispārējā finanšu plāna, kuru koriģēja, lai varētu segt ar paplašināšanos saistītos izdevumus. Tātad, 2006. gadā būs jāvienojas par jaunu daudzgadu shēmu, lai plānotu nākamo gadu izdevumus. Principā abas budžeta lēmējinstitūcijas, Parlaments un Padome, pēdējos gados ir vienojušās nepārsniegt daudzgadu shēmā noteiktos maksimālo izdevumu apjomus.

Budžeta procedūra

Katru gadu Komisija ierosina provizorisko budžeta projektu, kas ir daļa no finanšu plāna. Izdevumus sadala pa Eiropas Savienības darbības nozarēm. Izšķir divas izdevumu kategorijas. "Obligātie" izdevumi izriet no Līgumiem un attiecas uz lauksaimniecības produktu cenu atbalstu (ELVGF Vadības nodaļa), atsevišķiem lauksaimniecības strukturālajiem izdevumiem (ELVGF Garantiju nodaļa), zivsaimniecības politiku vai atsevišķiem palīdzības pasākumiem jaunattīstības valstīm. Pateicoties labākai lauksaimniecības līdzekļu izmantošanai, pašlaik obligātie izdevumi veido mazāk nekā pusi vispārējā budžeta. Galīgo lēmumu par šo budžeta daļu pieņem Ministru padome.

Turpretim par "neobligātajiem izdevumiem" pēdējais vārds pieder Parlamentam, tādēļ to sadalē nereti atspoguļojas deputātu politiskās prioritātes. Šie izdevumi pašlaik veido 55 % no vispārējā budžeta un ietver sociālos un reģionālos fondus, enerģētiku, pētniecību, transportu, palīdzību jaunattīstības valstīm, vidi, izglītību un kultūru. Parlamentam ir ne tikai liela ietekme apropriāciju sadalē, bet tas arī apstiprina budžetu galīgajā variantā. Bez tam Parlaments patur tiesības to noraidīt kopumā. Eiropas Komisija ir atbildīga par apstiprinātā budžeta apsaimniekošanu, Parlamenta pastāvīgi sekojot, lai ES līdzekļu izmantošana dotu maksimālus rezultātus (skat.dok. Vai nodokļu maksātāju nauda ir izlietota pareizi?).

Palīdzība pilsoņiem

Parlaments ir sniedzis palīdzību pilsoņiem smagās krīzes situācijās, kuras pēdējo gadu laikā ir skārušas Eiropu. Spilgts piemērs ir 2002. gads, kad spēcīgi plūdi izpostīja veselus reģionus. Austrija, Čehija, Francija un Vācija lūdza finansiālu palīdzību un saņēma to no Solidaritātes fonda, kuru izveidoja speciāli šim gadījumam, lai varētu ātri reaģēt uz stihiskām nelaimēm. Pēc Parlamenta ierosinājuma šā fonda maksimālo finanšu apjomu palielināja līdz vienam miljardam eiro, t.i., divas reizes vairāk nekā to sākotnēji paredzēja Ministru padome. Solidaritātes fonda līdzekļi tika izmantoti arī novēršot 2003. gada karstuma viļņa postošās sekas.

Tāpat Parlaments ir pievērsis uzmanību problēmām, kas saistītas ar dzīvnieku slimībām un to ietekmi uz cilvēku veselību. Piemēram, 2001. gadā deputāti pieņēma lēmumu par asignējumu 971 miljonu eiro apmērā, lai segtu ar govju trakumsērgas krīzi saistītos izdevumus. Pēc šīs bēdīgās pieredzes Parlaments seko, lai katru gadu izstrādājot Savienības vispārējo budžetu, tiktu ņemti vērā pārtikas drošības apsvērumi.

Pārmaiņu priekšvakarā

Jau vairākus gadus Eiropas Parlaments vēlas veikt vērienīgu budžeta procedūras reformu, uzskatot, ka budžeta pieņemšanai jābalstās uz kopēju lēmumu pieņemšanas procedūru un jāatceļ dalījums obligātajos un neobligātajos izdevumos. Konventa "Par Eiropas nākotni" iesniegtais Konstitucionālais līgums sasaucas ar šīm divām prasībām. Tas paredz, ka nākotnē Parlaments un Ministru padome ES budžetu pieņemtu kopā atbilstoši jaunai budžeta kopējai lēmumu pieņemšanas procedūrai. Ja abas institūcijas nespēs vienoties, tad galavārds par izdevumiem kopumā piederēs EP.

Kad EP būs apstiprinājis daudzgadu finanšu shēmu, Padome to pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot pirmo reizi pēc Konstitūcijas stāšanās spēkā, kad Padome to vēl darīs ar vienprātīgu lēmumu.



  
Zinotaji:
  
2000. gada budžets (III sadala-Eiropas Komisija):Jean-Louis Bourlanges (EPP-ED, F)
2000. gada budžets (Citas sadalas): Kyösti Tapio Virrankoski (ELDR, FIN)
2001. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija): Jutta Haug (PES, D)
2001. gada budžets (Citas sadalas): Markus Ferber (EPP-ED, D)
2002. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija): Carlos Costa Neves (EPP-ED, P) - bijušais Eiropas Parlamenta deputats
2002. gada budžets (Citas sadalas): Kathalijne Maria Buitenweg (Greens/EFA, NL)
2003. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija): Göran Färm (PES, S)
2003. gada budžets (Citas sadalas): Per Stenmarck (EPP-ED, S)
2004. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija): Jan Mulder (ELDR, NL)
2004. gada budžets (Citas sadalas): Neena Gill (PES, UK)
  
Likumdošanas procesa parskats:
  
2000. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2000. gada budžets (Citas sadalas)
2001. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2001. gada budžets (Citas sadalas)
2002. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2002. gada budžets (Citas sadalas)
2003. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2003. gada budžets (Citas sadalas)
2004. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2004. gada budžets (Citas sadalas)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
2000. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2000. gada budžets (Citas sadalas)
2001. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2001. gada budžets (Citas sadalas)
2002. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2002. gada budžets (Citas sadalas)
2003. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)
2003. gada budžets (Citas sadalas)
2004. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija) - procedura vel nav pabeigta
2004. gada budžets (Citas sadalas) - procedura vel nav pabeigta

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004