| 1996. un 1997. gadā Eiropas Parlaments izveidoja divas izmeklēšanas komitejas: vienu par Eiropas Kopienas tranzīta jautājumiem un otru, kas guva lielāku ievērību, "govju trakumsērgas" krīzes gadījumā. Šī sasaukuma laikā izmeklēšanas komitejas nav darbojušās vārda tiešā nozīmē, bet ir bijušas četras pagaidu komitejas. Bez šaubām, tās ir mazāk pamanāmas, taču ļauj deputātiem ieviest skaidrību par sabiedrībā bieži apspriestiem jautājumiem un formulēt lietderīgus un pamatotus priekšlikumus. Tika izveidotas pagaidu komitejas, kas izskatīja jautājumus saistībā ar "Echelon" (komunikāciju pārtveršanas sistēma), cilvēka ģenētiku, mutes un nagu sērgu un pēc "Prestige" un "Erika" avārijām - drošību uz jūras.
Izmeklēšanas un pagaidu komitejas ir deputātu rīcībā esošs kontroles un informācijas instruments, kas pievienojas pastāvīgajām Parlamenta komitejām un publiskām uzklausīšanām. Pēc ceturtās daļas deputātu pieprasījuma Parlaments var izveidot izmeklēšanas komiteju ar nosacījumu, ka šo prasību apstiprina Priekšsēdētāju konference (tas ir, politisko grupu vadītāji) un plenārsēde. Šīs komitejas rīcībā ir 12 mēneši izpētes veikšanai, bet termiņu var pagarināt divas reizes uz trim mēnešiem. Komiteja var izmeklēt tikai aizdomas par ES tiesību pārkāpumu vai pārvaldes kļūdām kādā Kopienas vai dalībvalsts iestādē. Izmeklēšana par "govju trakumsērgu" tādējādi attiecās uz veidu, kādā Eiropas Komisija, Ministru padome un Lielbritānijas valdība pārvaldīja šo cilvēka veselībai bīstamo krīzi. Tās rezultātā tika izteikti stingri ieteikumi un veikta Eiropas Komisijas iekšēja reforma, lai vairāk ievērotu patērētāju aizsardzību.
Savukārt pagaidu komitejas izveido uz 12 mēnešiem, bet to darbību var pagarināt bez ierobežojumiem. To izpētes objekts var sniegties pāri strikti noteiktiem Kopienu tiesību piemērošanas ietvariem. Lai mēģinātu iegūt vairāk informācijas par "Echelon" sistēmu, tika izveidota pagaidu un nevis izmeklēšanas komiteju. Tādējādi tās ietekme tālu pārsniedza ES tiesības, kas starp citu šajā jomā tikpat kā nepastāvēja. Izmeklēšanas komitejai būtu mazāka rīcības brīvība, jo to saskaņā ar esošajiem likumiem ierobežotu slepenības, valsts un sabiedriskās drošības apsvērumi.
"Echelon" pastāv, un pret to jānodrošinās
1999. gadā Parlamentu pārsteidza ziņojums, ko tas bija pasūtījis britu žurnālistam pētniekam Dunkanam Kempbelam. Ziņojums atklāj, ka pastāv pasaules mēroga telekomunikāciju pārtveršanas sistēma "Echelon", kuras darbība tālu pārsniedz klasisku izlūkošanu, proti, tā iesniedzas rūpnieciskajā spiegošanā un privāto telefonsarunu pārķeršanā. Ziņojums atklāj, ka šis tīkls aptver ASV, Lielbritāniju, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi un ka, pateicoties šai sistēmai, ASV izlūkdienesti palīdz amerikāņu firmām iegūt līgumus un apsteigt Eiropas konkurentus.
Parlaments nolēma izveidot pagaidu komiteju, lai pārbaudītu šo informāciju un apsvērtu veicamos pasākumus. Sākot ar 2000. gada jūliju, deputāti uzklausīja vairākus telekomunikāciju un datu aizsardzības ekspertus, izlūkdienestu darbiniekus, žurnālistus, juristus un dalībvalstu deputātus. Pagaidu komiteja iesniedza savus secinājumus 2001. gada septembrī rezolūcijas veidā, ko pieņēma plenārsēde. Eiropas Parlaments nonāca pie slēdziena, ka šis tīkls patiešām eksistē un ka tas pastāv, lai pārtvertu privātās un komerciālās komunikācijas.
Deputāti aicināja visas Eiropas dalībvalstis attīstīt Eiropas kodēšanas programmas un pievērst sabiedrības un uzņēmumu uzmanību savu datu aizsargāšanai. Viņi aicināja Eiropas Komisiju stiprināt tās drošības sistēmu un uzņēmumus - ciešāk sadarboties ar pretizlūkošanas dienestiem. Pēc Parlamenta ieteikuma Eiropas Savienībā tika izveidota aģentūra, kuras uzdevums ir gādāt par informācijas tīklu drošību.
Cilvēka ģenētika: delikāts jautājums
2000. gada decembrī Eiropas Parlaments izveidoja citu komiteju. Tās uzdevums ir izpētīt pēdējos sasniegumus cilvēka ģenētikā un citas jaunās medicīniskās tehnoloģijas, piemēram, klonēšanu vai pētījumus par mātes šūnām. Kopš pirmās klonētās aitas Dollijas piedzimšanas 1996. gadā zinātne un biotehnoloģija progresē milzu soļiem. 2000. gadā britu valdība nolemj atbalstīt terapeitisko klonēšanu. Šī zinātnes evolūcija izraisa ētiskas, juridiskas, ekonomiskas un sociālas dabas sekas, un tās vēl arvien nodarbina Parlamentu. Tas vēlas iegūt izsmeļošāku dokumentāciju par šiem jautājumiem, lai visatbilstošākajā veidā īstenotu savu politisko atbildību un formulētu ieteikumus.
Darbs tika uzsākts 2001. gada janvārī. Sešu mēnešu laikā viņi uzklausīja 11 ekspertus un sarīkoja apaļā galda diskusiju ar dalībvalstu deputātiem. Tā kā tēma ir delikāta un pretrunīga, beigu ziņojuma projektam iesniedza vairāk nekā 500 grozījumus. To beidzot pieņēma komitejā ar 18 balsīm par, 13 - pret, un atturējās 3 deputāti. Pagaidu komiteja noraidīja terapeitisko, kā arī reproduktīvo klonēšanu. Embrioniskās mātes šūnas, kas radītas "in vitro", nekādā ziņā nedrīkst izmantot citos nolūkos kā grūtniecības izraisīšanai, un pētījumus par cilvēku klonēšanu nedrīkst finansēt no Eiropas Savienības budžeta. Tāpat nevar būt ne runas par cilvēku embriju vai embriju mātes šūnu tirdzniecību. Pagaidu komiteja pieprasīja tiesisku regulējumu jebkuriem pētījumiem jaunajās medicīnas tehnoloģijās un piedāvāja vispārēju struktūru cilvēktiesību aizsardzībai. Tā ir pret dzīvu būtņu patentēšanu, bet atbalsta pētījumus par pieaugušo mātes šūnām.
Debates 2001. gada 29. novembra plenārsēdē bija ļoti pretrunīgas. Daudzie pretrunīgie grozījumi draudēja Parlamenta nostāju padarīt neskaidru. Vairākums politisko grupu uzskatīja, ka viņu nostāja nav pienācīgi atspoguļota rezolūcijas priekšlikumā, ko noslēgumā noraidīja ar lielu balsu vairākumu: 319 pret, 37 - par, 47 - atturas. Pagaidu komitejas darbs tomēr ir ļāvis Parlamentam iegūt nopietnu dokumentāciju par šiem kompleksajiem jautājumiem un piešķīris plašu publicitāti debatēm. Rezolūcijas noraidīšana netraucēja Parlamentu ieņemt noteiku nostāju par dažiem jautājumiem. 2000. gada septembra rezolūcija aizliedza jebkurus pētījumus cilvēku klonēšanā, un 2001. gada oktobrī Parlaments izteica savu viedokli pret dzīvu būtņu, to šūnu vai gēnu patentēšanu.
Kā cīnīties pret mutes un nagu sērgu?
2001. gada pavasarī Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un mazākā apjomā Francijā un Īrijā parādījās mutes un nagu sērgas perēkļi. Tika pieņemts lēmums lielos daudzumos izkaut lopus, un nevis tos vakcinēt. Vairākums britu lopkopju pretojas vakcinācijai, kas vēlāk neļautu viņu produkciju izmantot pārtikas ražošanā. Apvienotajā Karalistē vien tika nokauti 6,5 miljoni lopu. Epidēmijai ir ievērojamas ekonomiskās sekas, un tā radīja satraukumu sabiedrībā. Vai Kopienu tiesību akti bija tam gatavi? Vai tos pareizi piemēroja? Un kā izvairīties no citām krīzēm?
2002. gada janvārī Eiropas Parlaments nolēma izveidot pagaidu komiteju, lai atbildētu uz šiem jautājumiem un formulētu ieteikumus. Notika vairāku ierēdņu, dalībvalstu un Eiropas atbildīgo politiķu, zinātnieku un lauksaimniecības sektora pārstāvju uzklausīšana. Vairākas delegācijas devās uz vissmagāk skartajiem Apvienotās Karalistes un Nīderlandes reģioniem.
2002.gada decembrī pagaidu komiteja iesniedza sava darba rezultātus plenārsēdei, kas pieņēma rezolūciju. Lai izvairītos no lopu masveida izkaušanas, tā iesaka sākumā, kad atklāts epidēmijas perēklis, lietot vakcināciju. Bet, tā kā slimības izraisītāji celmi ir tik daudzveidīgi, profilakses vakcinēšana nav iespējama ar vienu vakcīnu.
Saskaņā ar Parlamenta secinājumiem un ieteikumiem Eiropas Komisija neilgi pēc tam piedāvāja jaunu direktīvu, lai aktualizētu mutes un nagu sērgas apkarošanas metodes. Tā iesaka steidzamu vakcināciju, kā to vēlas deputāti, tomēr tā nav obligāta. Vakcināciju lieto tikai tad, ja inficētos ganāmpulkus nevar iznīcināt 24 stundu laikā un infekcijas riskam pakļautos ganāmpulkus - 48 stundu laikā. Citā ziņojumā Parlaments atbalstīja šo Komisijas priekšlikumu un uzsvēra, ka, veicot pasākumus, jāņem vērā arī sociālais un psiholoģiskais klimats jaunu iespējamu krīžu laikā.
Pastiprināt kuģošanas drošību
Pēc "Erika" un "Prestige" katastrofām šī sasaukuma laikā tika izveidota ceturtā pagaidu komiteja. Tās mērķis bija izskatīt katastrofu norisi, izvērtēt to ekonomiskās un sociālās sekas, pārbaudīt Kopienas likumu piemērošanu un piedāvāt papildu pasākumus.
Pagaidu komitejas darbs ir aprakstīts speciālās piezīmēs, kas veltītas kuģošanas drošībai, attiecībā uz šo jomu ir ieviesti dažādi Kopienas tiesību akti, un to pieņemšanā Parlaments kā viens no likumdevējiem spēlēja nozīmīgu lomu.
|
