Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
Telekommunikācijas
Internets
Autortiesības /
Informācijas sabiedrība
TV un filmu industrija
Enerģijas tirgus liberalizācija
Atjaunīgā enerģija
Zinātne
(6.bāzes programma)
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE

> Plenary Speech - 1/7/2002 - Fraisse - Cinematographic and audiovisual works
> Plenary Speech - 5/9/2000 - Fraisse - Community audiovisual policy


Deputātu centieni glābt ES audiovizuālo nozari

Audiovizuālajā nozarē Eiropas Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā viens miljons cilvēku. Šī nozare ir svarīga ne tikai ekonomiski, bet tai ir arī būtiska sociālā un kultūras nozīme, jo gandrīz visās ģimenēs Eiropā ir televizori. Lai atsvērtu amerikāņu filmu dominanci un aizstāvētu mediju plurālismu un kultūras daudzveidību, Eiropas Parlaments ir nolēmis atbalstīt ES audivizuālo nozari. “MEDIA” programmas ir šīs politikas realizēšanas galvenais instruments.

Kad eiropietis dodas uz kino, 70% gadījumu viņš skatās amerikāņu filmu. Vietējās filmas un Eiropas filmas sastāda tikai 30% no visa repertuāra, un pastāv risks, ka šis nevienlīdzīgais sadalījums var palielināties, kad Eiropas Savienībai pievienosies jaunās dalībvalstis. Māstrihtas Līgumā, kas stājās spēkā 1993. gadā, ir noteikts, ka Eiropas Kopienai ir jāveicina dalībvalstu sadarbība un vajadzības gadījumā jāatbalsta un jāpapildina to darbība tādās jomās kā māksla, literatūra un audiovizuālie darbi.

2002. gadā Eiropas Savienībā tika uzņemtas 625 filmas, 2001. gadā - 628, un tas ir daudz, tomēr mazāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur 2001. gadā tika uzņemtas 739 filmas. Francija ES uzņemto filmu skaita ziņā atrodas pirmajā vietā - 2002. gadā tika uzņemtas 163 filmas, tai seko Itālija (96 filmas), Spānija (80 filmas) un Apvienotā Karaliste (64 filmas). No jaunajām dalībvalstīm visvairāk filmu uzņem Polija (29 filmas 2001. g.), kurai seko Ungārija (22 filmas) un Čehija (16 filmas).

Neskatoties uz šo aktīvo radošo darbību, Eiropas kino ir grūti eksportēt, arī uz dalībvalstīm, un tāpēc tas ir jāatbalsta. Pašlaik deviņdesmit procentus no Eiropas filmām, kas nonāk ārpus valsts, kurā tās ir uzņemtas, eksportē ar Kopienas programmas “MEDIA Plus” atbalstu. Pirmā programma “MEDIA I”, kuras ilgums bija četri gadi, tika sākta 1991. gadā, un tai sekoja “MEDIA II” laika posmam no 1996. līdz 2000. gadam. Uz laika posmu no 2001. līdz 2005. gadam attiecas programmas “MEDIA Plus” un “MEDIA Training”, kuru mērķi jau ir noteikti precīzāk un kurām ir piešķirti nedaudz vairāk līdzekļu. “MEDIA Plus” galvenokārt ir domāta Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspējas uzlabošanai Eiropas un starptautiskajos tirgos, kā arī Eiropas audiovizuālā mantojuma saglabāšanai. “MEDIA Training” mērķis ir atbalstīt audiovizuālās nozares pārstāvjus viņu profesionālo spēju attīstīšanā.

“MEDIA” programmu finansējuma palielināšana

Parlaments atbalsta šīs programmas, un tas ir vairākkārt iesaistījies, mēģinot tām panākt lielāku budžeta finansējumu. Tādejādi 2000. gadā Parlaments pieprasīja, lai “MEDIA Plus” programmai no 2001. līdz 2005. gadam piešķirtu nevis 350 miljonus eiro, kā to bija nolēmusi Padome, bet gan 480 miljonus eiro. Taču tajā laikā Parlamentam bija tikai konsultatīva loma, un Padome šo pieprasījumu neņēma vērā. Tāpat Padome nepiekrita arī Parlamenta prasībai palielināt “MEDIA Training” programmas finansējumu no 50 līdz 70 miljoniem eiro, lai gan Parlamentam bija koplēmuma pilnvaras attiecībā uz šo programmas aspektu.

Pavisam nesen Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu pagarināt šīs divas programmas līdz 2006. gada 31. decembrim, neveicot tajās strukturālas izmaiņas. Kopš Nicas Līguma spēkā stāšanās 2003. gadā Parlamentam šajā jomā ir koplēmuma pilnvaras, un tā viedoklim ir lielāka ietekme. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosinātajiem budžeta pielāgojumiem turpmāk “MEDIA Plus” kopējais finansējums būs 435,6 miljoni eiro (sākotnēji laika posmam no 2001. līdz 2005. gadam bija paredzēti 350 miljoni) un “MEDIA Training” finansējums - 57,4 miljoni eiro (sākotnēji paredzēti 50 miljoni). Parlaments ir ierosinājis palielināt “MEDIA Plus” finansējumu par 18 miljoniem eiro un “MEDIA Training” finansējumu - par papildu 2 miljoniem eiro, ņemot vērā paplašināšanos. Tālāk ir jārīkojas Padomei.

Mūsu kino - konkurētspējīgāks

2001. gadā pieņemtajā patstāvīgajā ziņojumā par labāku Eiropas filmu apriti iekšējā tirgū un kandidātvalstīs deputāti papildus “MEDIA” programmām pieprasīja plaša mēroga daudzgadu Kopienas plānu, lai padarītu Eiropas kino industriju konkurētspējīgāku. Viņi aicināja Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu atbalstīt pārnacionālas Eiropas filmu izplatīšanas struktūras ar iniciatīvas “i2i Audiovisual” palīdzību. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt digitālo apraidi attiecībā uz filmēšanu, izplatīšanu un demonstrēšanu. Tā paredz vairāk ieguldīt izglītībā un apmācībā, nevis filmu produkcijas kapitālā. Eiropas Parlaments ir arī ieteicis dalībvalstīs ar struktūrfondu starpniecību ieguldīt kino zāļu modernizēšanā un būvniecībā ekonomiski mazāk labvēlīgajos reģionos.

Komisija šajā sakarā ir aicināta ņemt vērā abus mērķus - uzlabot Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju un saglabāt kultūras daudzveidību. Šis jautājums visbeidzot parādījās Parlamenta rezolūcijā attiecībā uz PTO vispārējo nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību, ko pieņēma 2003. gadā, kā arī Konstitūcijas projektā, kurā bija saglabāta vienprātības klauzula (“kultūras izņēmums”) attiecībā uz visiem lēmumiem, kas skar kultūras pakalpojumu starptautisko tirdzniecību.

Plurālisma nodrošināšana

Kopš 1989. gada direktīva “Televīzija bez robežām” reglamentē radio un televīzijas pakalpojumu brīvu apriti Kopienā, un tās mērķis ir sekmēt kultūras un valodu daudzveidību, kā arī stiprināt Eiropas audiovizuālo nozari. Ņemot vērā iespējamo šīs direktīvas pārskatīšanu, ko sākotnēji bija paredzēts veikt 2002. gadā, Eiropas Parlaments jau 2001. gadā paziņoja savu nostāju - deputāti uzskatīja, ka televīzijas kanāliem noteikta daļa no raidlaika jāvelta Eiropas filmu popularizēšanai un daļa no apgrozījuma jāiegulda kino industrijā. Parlaments arī vēlējās, lai direktīvas darbības jomā iekļautu arī jaunos audiovizuālos pakalpojumus, piemēram, izplatīšanu ar interneta starpniecību, elektroniskos programmu ceļvežus un jautājumus saistībā ar intelektuālo īpašumu.

Taču direktīvas pārskatīšana joprojām kavējas. Deputāti bija neapmierināti ar šo kavēšanos un satraukti par pieaugošo nozares koncentrāciju, un 2003. gadā viņi pieņēma jaunu ziņojumu. Tajā viņi izteica pārliecību, ka plurālisms ir būtiska garantija demokrātijai un kultūras daudzveidībai. Turklāt viņi pieprasīja reglamentēt televīzijas mediju īpašumtiesības, lai nodrošinātu informācijas un kultūras plurālismu.



  
  
  
Reports
  
  
Zinotaji:
  
Audiovizuala nozare - profesionalas izglitibas programma “MEDIA Training” 2001. - 2005. gadam: Ruth Hieronymi (EPP-ED, D)
Audiovizuala nozare - profesionalas izglitibas programma “MEDIA Training” 2001. - 2005. gadam: Gianni Vattimo (PES, I)
Audiovizuala nozare - darbu radišana, izplatišana un veicinašana un “MEDIA Plus” 2001. - 2005. gadam: Ruth Hieronymi (EPP-ED, D)
Audiovizuala nozare - darbu radišana, izplatišana un veicinašana un “MEDIA Plus” 2006: Walter Veltroni (PES, I)
Televizija bez robežam - 3. zinojums: Ruth Hieronymi (EPP-ED, D)
Televizija bez robežam - 4. zinojums: Roy Perry (EPP-ED, UK)
  
  
  
OEIL
  
  
JOCE
  
  
“Oficialais Vestnesis” - galigie tiesibu akti:
  
Audiovizuala nozare - profesionalas izglitibas programma “MEDIA Training” 2001. - 2005. gadam
Audiovizuala nozare - profesionalas izglitibas programma “MEDIA Training” 2001. - 2005. Gadam (Eiropas Parlamenta pienemtais teksts)
Audiovizuala nozare - darbu radišana, izplatišana un veicinašana un “MEDIA Plus” 2001. - 2005. gadam
Audiovizuala nozare - darbu radišana, izplatišana un veicinašana un “MEDIA Plus” 2006 (Eiropas Parlamenta pienemtais teksts)
Televizija bez robežam -3. zinojums (Eiropas Parlamenta pienemtais teksts)
Televizija bez robežam -4. zinojums (Eiropas Parlamenta pienemtais teksts)

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004