Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
Telekommunikācijas
Internets
Autortiesības /
Informācijas sabiedrība
TV un filmu industrija
Enerģijas tirgus liberalizācija
Atjaunīgā enerģija
Zinātne
(6.bāzes programma)
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE

> Plenary Speech - 14/11/2001 - Fraisse - European research area
> Plenary Speech - 17/11/2003 - Caudron - European research
> Plenary Speech - 14/05/2002 - Αlyssandrakis - European research area
> Plenary Speech - 15/2/2001 - Fraisse - Research guidelines 2002-2006
> Plenary Speech - 4/10/2000 - Papayannakis - European research area
> Report 2nd reading - 25/4/2002 - Caudron - 6th RTD FwK Programme
> Report 1st reading - 26/10/2001 - Caudron - 6th RTD FwK Programme


€16,3 miljardu atbalsts zinātniskiem pētījumiem

Sestā Pētniecības pamatprogramma ir ES galvenais instruments zinātnisko pētījumu finansēšanai, un tās galvenais mērķis ir veidot kopējo Eiropas Pētniecības telpu, kura līdzvērtīga jēdzienam "kopējais tirgus" pētījumu jomā. Programma paredzēta četriem gadiem - no 2003. līdz 2006.gadam, un tās budžets ir gandrīz €16,3 miljardi. Eiropas Parlaments jau pašā sākumā visnotaļ atbalstīja šo programmu un veltīja visus spēkus tās veicināšanai ar likumdošanas palīdzību, kā arī pieprasīja novirzīt daļu no izdevumiem savām prioritātēm, ieskaitot pētījumus vēža slimību, AIDS, malārijas un tuberkulozes jomā.

Pašreiz zinātniskiem pētījumiem it īpaši nepieciešams nopietns atbalsts, jo ES galvenie konkurenti tehnoloģiju jomā nebūt neapstājas pie sasniegtā, bet gan kāpina savu darbību. Šobrīd Eiropa atpaliek no Savienotajām Valstīm un Japānas pētījumiem izlietotā finansējuma apjoma ziņā ne tikai proporcionāli iekšējam kopproduktam (1,8% salīdzinot ar 2,7% un 3,1% attiecīgi ASV un Japānā), bet arī pētnieku, reģistrēto patentu un augsto tehnoloģiju eksporta skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju.

Sestās pamatprogrammas pirmo projektu, kuru ieteica Eiropas Komisija, daļēji grozīja Parlamenta un Ministru Padomes koplēmuma procedūras laikā. Tomēr Parlaments bija ļoti ieinteresēts neatlikt programmas pieņemšanu un apstiprināja to 2002. gada 27. jūnijā, ļaujot to uzsākt 2003. gada 1. janvārī bez būtiskiem grozījumiem Komisijas piedāvātajā variantā struktūras, satura, budžeta vai darbības režīma jautājumos. Tās kopējais budžets četru gadu periodam ir €16.270 miljardi - tas ir par 17% vairāk nekā Piektajai pamatprogrammai un veido gandrīz 4% no Savienības kopējā budžeta.

Eiropā ir izveidojušās senas tradīcijas pētniecības un inovācijas jomā, bet tās galvenie centri ir izkaisīti pa visu kontinentu, un to darbība nav tik efektīva, jo nav izveidots vienots informācijas tīkls un to sadarbība nav nepieciešamajā līmenī. Sestā pamatprogramma cenšas risināt šo problēmu: €2,925 miljardi ir paredzēti Eiropas Pētniecības telpai, kura apzīmēta kā "kopējā tirgus ekvivalents pētījumu jomā". Programma paredz mērķtiecīgi koncentrēt resursus un koordinēt dalībvalstu pētījumus, nodrošinot vienota informācijas tīkla izveidi un projektu integrāciju tādās jomās kā pētnieku mobilitāte, pētniecības infrastruktūras un "zinātne un sabiedrība". Dalībvalstīm nav noteiktas nekādas kvotas programmas finansējuma piešķiršanai, programmā var piedalīties visas valsts un privātās iestādes un organizācijas, neatkarīgi no to lieluma.

Septiņas pamatjomas

No kopējā budžeta €13 miljardi ir piešķirti septiņām galvenajām jomām, kuras apstiprinājis Parlaments un par pētniecību atbildīgie ministri: genomika un biotehnoloģija veselības aizsardzībā, informācijas sabiedrības tehnoloģijas, nanotehnoloģijas un nanozinātnes, aviācija un kosmoss, pārtikas nekaitīgums, ilgtspējīga attīstība un ekonomikas un sociālās zinātnes.

Parlamentam bija izšķiroša loma šo jomu pilnveidošanā un definēšanā. Pirmkārt, deputāti panāca to, ka vismaz 15% no finansējuma paredz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Otrkārt, programmu konkretizēja un paplašināja atsevišķu pamatjomu darbības lauku.

Pirmajā no pamatjomām (genomika un biotehnoloģija veselības aizsardzībā) Parlaments papildināja fundamentālo pētījumu programmu, lai tie aptvertu visa veida organismus, jo šādā veidā varētu iegūt arī cilvēku veselības uzlabošanai izmantojamus rezultātus. Attiecībā uz genomikas izmantošanu medicīnā Parlaments arī uzsvēra, ka pētījumu programmās jāiekļauj plašāks slimību loks, it sevišķi vēzis, AIDS, malārija, tuberkuloze, cukura diabēts, nervu sistēmas saslimšanas, sirds un asinsvadu slimības, kā arī retas slimības. Turklāt deputāti pieprasīja, lai vēža pētījumi neaprobežojas tikai ar genomiku, bet koncentrējas uz tādu stratēģiju attīstību, kas orientētas uz pacientiem, sākot ar slimību profilaksi līdz diagnozei un ārstēšanai. Atbilstoši Parlamenta prasībām iekļaut programmā ilgtspējīgas enerģētiskās sistēmas, ilgtspējīgu sauszemes transportu, globālas izmaiņas un ekosistēmas restrukturēja arī sesto prioritāti (ilgtspējīga attīstība, globālas izmaiņas un ekosistēmas).

Ētiskie principi

Ētiskie jautājumi bija ļoti svarīgi visiem, kas iesaistīti programmas pieņemšanā, un viņu viedokļi par šo jautājumu krasi atšķīrās. Deputāti vispirms centās nepieļaut noteiktu pētījumu veidu finansēšanu no šīs programmas līdzekļiem, piemēram, tādus, kas saistīti ar cilvēku klonēšanu reproduktīviem mērķiem, embriju radīšanu pētnieciskiem mērķiem un pētījumus, kuri varētu izraisīt pārmantojamas ģenētiskas izmaiņas. Tomēr dalībvalstu domas dalījās, un beigās Parlaments un par pētniecību atbildīgie ministri vienojās par kompromisu, kurš izteikts vispārējā paziņojumā: "Visas pētnieciskās darbības, kuras veic saistībā ar Sesto pamatprogrammu, ir jāīsteno saskaņā ar ētikas pamatprincipiem."

Programmā var piedalīties Eiropas ekonomikas zonas valstis, Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstis, Kipra, Malta, Turcija, Šveice un Izraēla. Izraēla ir vienīgā valsts, kura neatrodas Eiropā, bet kura pilnībā iesaistījusies Eiropas pamatprogrammās, un paredzams, ka tā iemaksās budžetā €192 miljardus.

Kā darbojas Sestā pamatprogramma?

Finansē tikai tos projektus, kuros iesaistīti vairāki partneri no dažādām valstīm.

Finansējumu piešķir konkursa kārtībā novērtētiem projektu pieteikumiem, informāciju par izsludinātajiem konkursiem publicē Komisija.

Projektus novērtē vidēji pieci neatkarīgi eksperti.

Programmas finanšu līdzekļi nav paredzēti vispārējai pētniecības organizāciju un sabiedrību subsidēšanai. Tos var izmantot vienīgi konkrētiem uzdevumiem vai pētniecības projektiem.

Par šīs programmas izpildi atbild Komisija.

 



  
Zinotajs:
  
Sesta Petniecibas bazes programma: Gérard Caudron (GUE/NGL, F)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti
  
Sesta Petniecibas bazes programma

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004