| Lai attālāku novadu iedzīvotāji arī turpmāk varētu izmantot pasta pakalpojumus par pieņemamām cenām, deputāti ir ierobežojuši Eiropas Komisijas vērienīgos priekšlikumus par šīs nozares liberalizāciju. Parlaments panāca, ka liberalizācija notiks pakāpeniskāk un tā tiks pārraudzīta stingrāk nekā sākotnēji paredzēts. Tas ļaus panākt labāku līdzsvaru starp saimniecisko efektivitāti un sabiedrības vajadzībām.
Tiek lēsts, ka ik gadu visā Eiropas Savienībā pasts nodrošina ap 135 miljardu sūtījumu, kas veido apgrozījumu aptuveni 80 miljardu eiro vērtībā. Šobrīd galvenais ir saglabāt "vispārējos pakalpojumus", citiem vārdiem - nodrošināt sūtījumu savākšanu un piegādi par pieņemamām cenām jebkuram, arī visattālākajam adresātam, vienlaikus veicinot pasta pakalpojumu nozares konkurētspēju, lai tas noturētos mūsdienu komunikāciju sektora īpaši mainīgajā vidē.
Direktīvas projektā par pirmajiem liberalizācijas soļiem, Komisija ierosināja pakļaut konkurencei vairākus pasta pakalpojumus. Pilnībā iekšējā tirgus atvēršanas nosacījumus pasta nozarē ieviestu vēlāk. Parlaments tomēr pieļāva, ka arī šāds priekšlikums varētu būt parāk tālejošs un pārsteidzīgs. Tāpēc deputāti panāca būtiskus grozījumus direktīvas projektā. Sākumposmā liberalizācija norisināsies lēnāk nekā Komisija vēlējās, un Parlamentam būs noteicošā loma arī turpmākajos likumdošanas posmos.
Vienkāršo vēstuļu sūtījumi paliek "vispārējo pakalpojumu" kategorijā.
Direktīvas par pasta pakalpojumiem galaversija neattiecas uz tādu iekšējo vai ārzemju sūtījumu savākšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 50g. Šie sūtījumi veido tirgus lauvas tiesu. Tātad vienkāršās vēstules tāpat kā agrāk pieņems un piegādās vispārējo pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt - valsts pasts.
Parlaments arī uzstāja, lai nākamās augstākās kategorijas sūtījumi, kuri sver no 50 līdz 100 g, paliktu vispārējo pakalpojumu dienestu kompetencē uz ilgāku laika posmu (no 2003. līdz 2006.gadam) nekā Komisija to bija paredzējusi. Turklāt deputāti pierādīja, ka izejošo starptautisko sūtījumu liberalizācija ir pārāk radikāls solis, un uzstāja, lai dalībvalstīm būtu iespēja aizsargāt šo nozari, "ciktāl tas nepieciešams vispārējo pakalpojumu nodrošināšanai". Praksē tas ļauj pasta birojiem izmantot šā tirgus segmenta ienākumus, lai finansētu vispārējos pakalpojumus.
Pakāpenisks grafiks
Saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem, liberalizācija norisināsies šādos posmos:
- no 2003. gada - tādu sūtījumu piegāde, kuru svars pārsniedz 100 g vai kuru izmaksas pārsniedz vienkāršas vēstules cenu ne vairāk ka trīs reizes;
- no 2006. gada - tādu sūtījumu piegāde, kuru svars pārsniedz 50 g vai kuru izmaksas pārsniedz vienkāršas vēstules cenu ne vairāk kā divas reizes;
- no 2003. gada visi izejošie sūtījumi, izņemot gadījumus, kad kāda dalībvalsts uzskata, ka šā segmenta radītie ienākumi vajadzīgi vispārējo pakalpojumu finasēšanai.
Ilgākā termiņā Parlamentam izdevās arī atlikt Komisijas ieplānoto laiku nākamajam tirgus liberalizācijas posmam. Parlaments noraidīja Komisijas sākotnējos priekšlikumus 2005. gada beigās pieņemt lēmumu par brīvu pieeju pasta tirgum no 2007. gada 1. janvāra. Tagad direktīva uzdod Komisijai 2006. gadā pabeigt pētījumu par ietekmi, kuru uz katras dalībvalsts visparējiem pasta pakalpojumiem atstās atvērta Kopienas pasta tirgus ieviešana 2009. gadā. Pamatojoties uz šo pētījumu, Komisijai jāizstrādā jauns tiesību akta projekts, kuru jāiesniedz Parlamentam un Padomei. Tie apstiprinās iekšējā pasta tirgus pilnīgu ieviešanu 2009. gadā vai arī piedāvās citu grafiku.
Lai uzmanīgi sekotu notikumu attīstībai, Parlaments ir pieprasījis, lai Komisija tam reizi divos gados sniegtu pārskatu, un pirmais - par sektora attīstības gaitu, paredzēts 2004. gada beigās. Ņemot vērā, ka Parlaments varēs grozīt nākamos tiesību aktus, deputāti varēs panākt, lai pastnieks pie durvīm zvanītu arvien vismaz vienu, bet varbūt pat divas reizes dienā.
|
