Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās
Šajā faktu lapā ir izskaidrots, ka ES tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir balstīta uz tiesas spriedumu un nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu un šī sadarbība ietver dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu vairākās jomās. Lisabonas līgums paredz konkrētāku krimināltiesību telpas izveides pamatu, vienlaikus Eiropas Parlamentam paredzot arī jaunas pilnvaras.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. līdz 86. pants.
- Komisija dala savas iniciatīvas tiesības ar dalībvalstīm ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis pārstāv ceturto daļu no Padomes locekļiem (LESD 76. pants).
- Ar Parlamentu apspriežas tikai par īpašiem pasākumiem attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kurus Padome pēc tam vienprātīgi pieņem. Ja Padomē nav vienprātības, deviņām vai vairāk dalībvalstīm tomēr ir iespējama kopdarbība uz paplašinātas sadarbības pamata.
- Direktīva par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES);
- Direktīva par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (2012. gada 22. maija Direktīva 2012/13/ES);
- Direktīva par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/48/ES);
- Direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (2016. gada 9. marta Direktīva (ES) 2016/343);
- Direktīva par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/800);
- Direktīva par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/1919);
- Regula par tiesvedības nodošanu krimināllietās (2024. gada 27. novembra Regula (ES) 2024/3011).
- Direktīva par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/681);
- Direktīva par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541);
- Regula par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (2021. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2021/784);
- Regula attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI (2023. gada 4. oktobra Regula (ES) 2023/2131).
- Direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (Kibernoziedzības direktīva) (2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES);
- Direktīva par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES);
- Direktīva par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/57/ES);
- Direktīva par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (2014. gada 15. maija Direktīva 2014/62/ES);
- Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371);
- Direktīva, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/843);
- Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (2018. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2018/1673);
- Regula par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1805);
- Direktīva par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI (2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/713);
- Direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (2024. gada 24. aprīļa Direktīva (ES) 2024/1260);
- Regula par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (2024. gada 31. maija Regula (ES) 2024/1624).
- Direktīva par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/41/ES);
- Regula par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1726);
- Regula par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās (2018. gada 28. novembra Regula (ES) 2018/1862);
- Regula, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) 2019/816); šī regula ir saistīta ar direktīvu attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/884);
- Regula, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā (2019. gada 20. maija Regula (ES) 2019/818);
- Direktīva par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (2023. gada 10. maija Direktīva (ES) 2023/977);
- Regula par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1543);
- Direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (2023. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2023/1544).
- Direktīva par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/36/ES);
- Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES);
- Direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu (2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/99/ES);
- Direktīva, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus (2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/29/ES);
- Direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2024. gada 14. maija Direktīva (ES) 2024/1385);
- Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (2024. gada 13. jūnija Direktīva (ES) 2024/1712).
Mērķi
Pakāpeniska robežkontroles atcelšana ES ir ievērojami atvieglojusi ES iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, taču tā ir atvieglojusi arī kriminālnoziedznieku darbību pārnacionālā līmenī. Lai pārvarētu pārrobežu noziedzības problēmu, brīvības, drošības un tiesiskuma telpa ietver arī pasākumus, ar kuriem sekmē dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Priekšnoteikums ir savstarpējās atzīšanas princips. Ir noteikti īpaši pasākumi, ar kuriem apkaro pārnacionālo noziedzību un terorismu un nodrošina to, ka cietušo, aizdomās turēto un apcietināto personu tiesības aizsargā visā ES.
Sasniegumi
A. Svarīgākie ES akti par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās
1. Pieņemšanas procedūras
LESD ir noteikts, ka lielākā daļa pasākumu sakarā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un tie tiek pakļauti izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Tomēr, pat neaplūkojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpas specifiskās iezīmes (nepiedalīšanās klauzulas attiecībā uz Īriju un Dāniju (LESD 21. un 22. protokols) un valstu parlamentu privileģēto lomu (1. un 2. protokols)), tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un policijas iestāžu sadarbība nav pilnībā iekļauta ES institucionālajā struktūrā un saglabā vairākas sākotnējās iezīmes no laika pirms Lisabonas līguma pieņemšanas.
2. Galvenie tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru
a. Kopējie minimālie standarti kriminālprocesam:
b. Cīņa pret terorismu:
c. Cīņa pret korupciju, kibernoziedzību, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu:
d. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un ES aģentūrām:
e. Cietušo aizsardzība:
B. Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un citās saistītās struktūras
1. Eiropas Savienības Krimināllietu tiesu sadarbības aģentūra (Eurojust)
Eurojust stimulē un uzlabo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju, kā arī sadarbību starp dalībvalstu iestādēm. Jo īpaši tā atvieglo starptautisku savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildi un izdošanas pieprasījumu īstenošanu. Eurojust atbalsta dalībvalstu iestādes jebkādā veidā, lai padarītu efektīvāku to izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par pārrobežu noziegumiem.
Eurojust pēc dalībvalsts pieprasījuma var palīdzēt tai izmeklēšanā un kriminālvajāšanā attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un trešo valsti, ja Eurojust un trešā valsts ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vai ja ir pierādīta būtiska interese.
Eurojust nodarbojas ar tādiem pašiem noziegumu un nodarījumu veidiem, kuri ietilpst arī Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) kompetencē, piemēram, terorisms, narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, viltošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziegumi, noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu vai sabiedriskiem labumiem, tostarp krāpšana un korupcija, noziedzīgi nodarījumi, kas skar ES finanšu intereses, noziegumi pret vidi un dalība noziedzīgā organizācijā. Pēc dalībvalsts lūguma Eurojust var arī palīdzēt citu veidu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
Pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada februārī, kopš 2022. gada marta Ukrainā darbojas Eurojust atbalstīta kopīga ES izmeklēšanas grupa (KIG). 2023. gada 14. aprīlī septiņi KIG locekļi vienojās izmeklēt ne tikai iespējamus kara noziegumus, bet arī Ukrainā pastrādātus genocīda noziegumus. Starptautiskais centrs kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA), kas ir Eurojust integrēts tiesu iestāžu centrs, nodrošina apmaiņu ar pierādījumiem un kopīgu kriminālvajāšanas stratēģiju. Eurojust nodrošina arī starptautisko pamatdatu bāzi noziegumu pierādījumu jomā, lai atbalstītu KIG darbu un citas starptautisku noziegumu izmeklēšanas. Eurojust 2024. gada 2. aprīlī piedalījās starptautiskajā konferencē “Tiesiskuma atjaunošana Ukrainai”, kas notika Hāgā, lai izvērtētu progresu, kas panākts noziegumu izmeklēšanā, likumpārkāpēju kriminālvajāšanā un starptautisko centienu koordinēšanā. 2025. gada 2. oktobrī Eurojust rīkoja sanāksmi ar Eiropas Padomi, lai iepazīstinātu ar ICPA veikto sagatavošanas darbu saistībā ar gaidāmo Īpašo pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu.
Eurojust 2024. gada septembrī rīkoja oficiālu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla organizētās noziedzības jomā (EJOCN) izveidi, kas darbojas kā specializētu zināšanu centrs tiesu iestāžu atbalstam organizētās noziedzības apkarošanā.
Komisija 2022. gada aprīlī publicēja priekšlikumu paplašināt Eurojust pilnvaras. Parlaments un Padome dažas nedēļas vēlāk panāca vienošanos par pārskatītajām pilnvarām, kas tagad ļaus Eurojust saglabāt, analizēt, glabāt pierādījumus par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci un apmainīties ar tiem ar dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm un Starptautisko Krimināltiesu. Jaunā direktīva ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2022. gada 31. maijā un stājās spēkā nākamajā dienā.
Iepriekšējais Eurojust tiesiskais regulējums (2008. gada 16. decembra Padomes Lēmums 2009/426/TI par Eurojust stiprināšanu) stājās spēkā 2009. gada 4. jūnijā. 2019. gada 12. decembrī sāka piemērot Regulu (ES) 2018/1727. Spēkā esošais Eurojust juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 30. maija Regula (ES) 2022/838, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Ik gadu Eurojust publicē darbības pārskatu. 2025. gada 15. maijā Eurojust publicēja tā sagatavoto 2024. gada ziņojumu. Eurojust 2024. gada darba centrā bija ES tiesu iestāžu reaģēšana uz karu Ukrainā un sadarbības padziļināšana ar trešajām valstīm. Eurojust un Eiropols 2025. gada janvārī publicēja ziņojumu “Common challenges in cybercrime” (“Kopīgas problēmas kibernoziedzības jomā”).
Eurojust mītne atrodas Hāgā (Nīderlandē).
2. Eiropas Prokuratūra (EPPO)
Padomes Regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939), ir spēkā kopš 2017. gada 20. novembra. Parlaments ar savu 2017. gada 5. oktobra nostāju deva piekrišanu Padomes regulas priekšlikumam.
EPPO būs neatkarīga iestāde, kas būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību attiecībā uz noziegumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpšana, korupcija vai pārrobežu krāpšana PVN jomā, un kuru apjoms pārsniedz 10 miljonus EUR. Turpmāk noziegumu uzskaitījumu varētu paplašināt, iekļaujot, piemēram, terorismu.
2019. gadā Parlaments un Padome, kopīgi par to vienojoties, ir iecēluši pirmo Eiropas ģenerālprokurori Laura Codruţa Kövesi uz septiņu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams.
Līdz šim 24 dalībvalstis ir pievienojušās EPPO, savukārt atlikušās dalībvalstis, kas šajā organizācijā nepiedalās, var pievienoties tai jebkurā laikā. EPPO centrālais birojs atrodas Luksemburgā, turpat strādās arī ģenerālprokurors un prokuroru kolēģija, ko veidos visu iesaistīto dalībvalstu pārstāvji. Viņi vada deleģēto prokuroru ikdienas kriminālizmeklēšanas darbības.
EPPO sāka darbību 2021. gada 1. jūnijā un jau veic daudzas izmeklēšanas. Darbs turpinās arī vairākās jomās, tostarp valstu tiesu sistēmu pielāgošana EPPO noteikumiem, Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana un darbinieku pieņemšana darbā.
2025. gada 19. martā EPPO iesniedza savu 2024. gada ziņojumu Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai. EPPO lietvedībā 2024. gada beigās kopumā bija 2666 aktīvas izmeklēšanas (par 38 % vairāk nekā iepriekšējā gadā), un tiek lēsts, ka kaitējums ES budžetam ir 24,8 miljardi EUR (par 22,5 % vairāk nekā 2023. gadā). Vairāk nekā puse no aplēstajiem zaudējumiem (13,15 miljardi EUR) ir saistīti ar pārrobežu krāpšanu PVN jomā, gandrīz sistemātiski iesaistoties noziedzīgām organizācijām, kas rada lielu risku iekšējai drošībai.
Eiropas Parlamenta loma
Parlamentam ir bijusi būtiska loma ES tiesību aktu izstrādē tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, padarot cīņu pret noziedzību un korupciju par politisku prioritāti. Tas strādājis pie tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Padomi. Parastā likumdošanas procedūra attiecas uz gandrīz visām ES krimināltiesību jomām ar dažiem izņēmumiem, tostarp, jo īpaši, piekrišanas procedūru EPPO izveidei.
Galvenais instruments tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās starp dalībvalstīm ir Eurojust. Eurojust reformas gaitā Parlaments aktīvi iestājās par plašāku parlamentāro uzraudzību un datu aizsardzības noteikumu pilnveidošanu.
Parlaments 2020.gada 1. decembrī (izmantojot attālinātu dalību Covid-19 dēļ) organizēja pirmo starpparlamentāro komiteju sanāksmi (ICM) par Eurojust darbību novērtēšanu. ICM tika veltīta Eurojust darbību pirmajam novērtējumam, ko veica Eiropas Parlaments un valstu parlamenti saskaņā ar LESD 85. pantu un Regulu (ES) 2018/1727. Otrā ICM sanāksme par Eurojust darbību izvērtēšanu tika organizēta 2022. gada 1. februārī, bet savukārt trešā notika 2022. gada 30. novembrī, bet ceturtā – 2023. gada 7. novembrī Briselē. Piektā ICM notika 2024. gada 2. decembrī, un sestā ICM notika 2025. gada 20. novembrī.
Parlaments 2021. gada 20. janvārī pieņēma rezolūciju par Eiropas apcietināšanas ordera un nodošanas procedūru starp dalībvalstīm īstenošanu (un apstiprināja arī īstenošanas ziņojumu par Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI, kas pieņemts pirms Lisabonas līguma). Šajā rezolūcijā Parlaments ir izvērtējis rezultātus vienkāršotajai pārrobežu nodošanas procedūrai tiesas ceļā, kas 2004. gadā aizstāja garās ES izdošanas procedūras, pamatojoties uz tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu.
Parlaments 2021. gada 6. oktobrī pieņēma rezolūciju par mākslīgo intelektu krimināltiesībās un policijas un tiesu iestāžu īstenoto mākslīgā intelekta izmantošanu krimināllietās. Parlaments 2024. gada 13. martā pieņēma nostāju par priekšlikumu regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta (MI) akts, pieņemts 2024. gada 13. jūnijā).
Nesen Parlaments sagatavoja ziņojumus un rezolūcijas par šādiem jautājumiem: vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, korupcijas apkarošanu, cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un šajos noziegumos cietušo aizsardzību, krimināllietu nodošanu, cietušo tiesībām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana, konfiskāciju un aktīvu atgūšanu, naida runu tiešsaistē, materiālu atklāšanu un izņemšanu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, kibernoziedzību, tiesu sistēmas digitalizāciju, sadarbību tiesībaizsardzības jomā, terorismu un vardarbīgu radikalizāciju un agresīvu spiegprogrammatūru.
Parlaments 2024. gada 12. martā pieņēma nostāju par jaunu direktīvu, kas vērsta pret ES sankciju pārkāpumiem. Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija 2022. gada decembrī ierosināja šo direktīvu, kas pieņemta 2024. gada 24. aprīlī. Šajā tiesību aktā ir noteikta noziedzīgu nodarījumu definīcija un sodi par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, vienlaikus nosakot kriminālatbildību par sankciju apiešanu.
Turpinās darbs pie politikas virzienu izstrādes tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, īpašu uzmanību pievēršot ES mēroga draudu un noziedzības efektīvākai apkarošanai. Parlaments ir pieņēmis konkrētus pasākumus, lai apkarotu terorismu, starptautisko noziedzību, korupciju, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un aizsargātu cietušo, aizdomās turēto un apcietināto tiesības visā ES. Ir pieņemti arī vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.
Augsta līmeņa foruma par ES krimināltiesību nākotni trešā plenārsēde notika 2025. gada 1. un 2. oktobrī Briselē.
Parlaments izskatīs gaidāmos Komisijas 2026. gada darba programmā minētos tiesību aktu priekšlikumus par Eurojust nākotni un noteikumus par cīņu pret organizēto noziedzību un balsos par tiem.
Šo faktu lapu sagatavojis Eiropas Parlamenta Tiesiskuma, pilsonisko brīvību un institucionālo lietu politikas departaments. Plašāka informācija ir atrodama Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas tīmekļa vietnē.
Mariusz Maciejewski / Alessandro Davoli