Personas datu aizsardzība

Personas datu aizsardzība un privātās dzīves neaizskaramība ir juridiski piemērojamas pamattiesības, kuras nevar likt svaru kausos ar komerciālām vai politiskām interesēm. Eiropas Parlaments vienmēr ir uzstājis uz to, ka ir jārod līdzsvars starp drošības palielināšanu un cilvēktiesību aizsardzību, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu. 2018. gada maijā stājās spēkā jaunie, digitālajam laikmetam pielāgotie ES datu aizsardzības noteikumi, kas nostiprina iedzīvotāju tiesības un vienkāršo noteikumus uzņēmumiem.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pants;

ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pants.

Mērķi

Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai konsekventi tiktu piemērotas pamattiesības uz datu aizsardzību, kas ir noteiktas ES Pamattiesību hartā. Ņemot vērā eksponenciālo datu pārsūtīšanas apjoma pieaugumu, (datu apmaiņa starp ES, ASV un Kanādu veido lielāko daļu no šī pieauguma), ir jāstiprina ES nostāja attiecībā uz personas datu aizsardzību visās ES politikas jomās.

Sasniegumi

A. Institucionālais satvars

1. Lisabonas līgums

Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiesību akti attiecībā uz datu aizsardzību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (BDTT) bija sadalīti starp pirmo pīlāru (datu aizsardzība privātām un komerciālām vajadzībām, izmantojot Kopienas metodi) un trešo pīlāru (datu aizsardzība tiesībaizsardzības vajadzībām, ko pārzināja starpvaldību līmenī). Līdz ar to lēmumu pieņemšanas process balstījās uz diviem dažādiem noteikumu kopumiem. Pīlāru struktūra izzuda, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, kas ir radījis stingrāku pamatu skaidrākas un efektīvākas datu aizsardzības sistēmas izveidei, vienlaikus paredzot jaunas pilnvaras Eiropas Parlamentam, kas nu kļuvis par līdzvērtīgu partneri likumdošanas procesā. LESD 16 pants nosaka, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktu darbības jomu.

2. Stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

Pēc Tamperes programmas un Hāgas programmas (attiecīgi 1999. gada oktobris un 2004. gada novembris) 2009. gada decembrī Eiropadome apstiprināja daudzgadu programmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (BDTT) jomā laikam no 2010.-2014. gadam — Stokholmas programmu. 2014. gada jūnija secinājumos Eiropadome definēja likumdošanas un darbības plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes BDTT jomā, kā tas ir noteikts LESD 68. pantā. Viens no pamatmērķiem ir uzlabot personas datu aizsardzību ES.

B. Galvenie likumdošanas instrumenti datu aizsardzībai

1. ES Pamattiesību harta

ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība ir atzītas par cieši saistītām, taču atsevišķām pamattiesībām.

2. Eiropas Padome

a. 1981. gada Konvencija Nr. 108

Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi bija pirmais juridiski saistošais instruments, kas pieņemts datu aizsardzības jomā. Tās mērķis ir “(..) nodrošināt jebkurai personai (..) tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši privātās dzīves jomā, ievērošanu attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi”. Protokola, ar kuru groza konvenciju, mērķis ir paplašināt tās darbības jomu, paaugstināt datu aizsardzības līmeni un uzlabot tā efektivitāti.

b. Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECK)

1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā ir nostiprinātas ikviena cilvēka tiesības uz “privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un sarakstes” neaizskaramību.

3. Pašreizējie ES leģislatīvie instrumenti datu aizsardzības jomā

a. Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR).

2018. gada maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tās mērķis ir aizsargāt visus ES iedzīvotājus pret privātuma un datu aizsardzības pārkāpumiem pasaulē, kurā datiem ir aizvien lielāka nozīme, vienlaikus izveidojot skaidru un konsekventāku regulējumu uzņēmumiem. Pilsoņu tiesības ietver prasību, ka viņiem jādod skaidra piekrišana savu datu apstrādei, un tiesības saņemt skaidru un saprotamu informāciju par apstrādi. Ir noteiktas tiesības tikt aizmirstam: cilvēks var prasīt, lai par viņu savāktie dati tiktu dzēsti. Tāpat ir paredzētas tiesības pārnest savus datus pie cita pakalpojumu sniedzēja (piemēram, pārejot no viena sociālā tīkla uz citu), kā arī tiesības zināt, ja sistēmas, kur viņa dati glabājas, uzlauztas. Jaunie noteikumi attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas darbojas ES. Arī tiem, kas bāzēti ārpus ES. Turklāt ir iespējams piemērot korektīvus pasākumus uzņēmumiem, kas neievēro noteikumus, piemēram, brīdināt tos vai piemērot tiem naudas sodus.

2020. gada 24. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Otro ziņojumu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu. 2025. gada 16. jūlijā Briselē Komisija rīkoja dialogu par VDAR piemērošanu. Šis dialogs sekoja tādām iniciatīvām kā Komisijas Omnibus priekšlikums atbrīvot struktūras, kurās ir mazāk par 750 darbiniekiem, no VDAR noteiktā uzskaites pienākuma.

2023. gadā Komisija ierosināja jaunu regulu par VDAR procesuālajiem noteikumiem, kuras mērķis ir racionalizēt sadarbību starp datu aizsardzības iestādēm (DAI), īstenojot VDAR pārrobežu lietās. Tajā ir paredzēti procesuālie noteikumi, kas DAI jāievēro, piemērojot VDAR gadījumos, kas skar personas vairāk nekā vienā dalībvalstī. 2025. gada 21. oktobrī Parlaments apstiprināja jaunos noteikumus, lai paātrinātu VDAR pārrobežu piemērošanu, tādējādi precizējot attiecīgās procedūras un tiesības.

b. Datu aizsardzības noteikumu piemērošanas direktīva

2018. gada maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI. Šī direktīva aizsargā iedzīvotāju pamattiesības uz datu aizsardzību gadījumos, kad personas datus izmanto tiesībaizsardzības iestādes. Tā nodrošina, ka cietušo, liecinieku un noziedzīgos nodarījumos aizdomās turēto personas dati tiek pienācīgi aizsargāti, un atvieglo pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību un terorismu. 2022. gada 25. jūlijā Eiropas Komisija beidzot publicēja ziņojumu par Tiesībaizsardzības direktīvas piemērošanu un darbību. Tam sekoja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) pasūtīts novērtējuma pētījums, kurā pausta kritika par Tiesībaizsardzības direktīvas īstenošanu.

c. Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kura grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK. Tā aptver delikāto jautājumu par datu saglabāšanu, kas vairākkārt ticis iesniegts Eiropas Savienības Tiesā, kura pieņēmusi vairākus ar šo problemātiku saistītus spriedumus, piemēram, 2020. gadā, norādot, ka ES tiesību akti nepieļauj vispārējā un nediferencētā veidā saglabāt informāciju par datu plūsmu un atrašanās vietu.

Joprojām tiek izskatīts 2017. gada priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula). Eiropas Parlamenta eksperti norādīja, ka Parlamentam būtu jāpretojas Padomes mēģinājumiem izslēgt Eiropas datu aizsardzības principu piemērojamību.

2025. gada februārī savā 2025. gada darba programmā Komisija norādīja, ka tā atsauks priekšlikumu jaunai E-privātuma regulai (ar ko bija plānots aizstāt pašreizējo E-privātuma direktīvu). Jūlijā Komisija apstiprināja atsaukumu, kas pēc tam 6. oktobrī tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī. Spēkā paliek pašreizējā E-privātuma direktīva un valstu tiesību akti, ar ko to transponē.

d. Uz personas datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes un struktūras, attiecas

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK. Tā stājās spēkā 2018. gada 11. decembrī.

e. Noteikumi par datu aizsardzību nozaru leģislatīvajos aktos

Papildus iepriekš minētajiem galvenajiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā īpaši noteikumi par datu aizsardzību ir iekļauti arī nozaru leģislatīvajos aktos, piemēram:

  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem 13. pantā (par personas datu aizsardzību);
  • Regulas (ES) 2025/12 (2024. gada 19. decembris) par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu robežpārbaužu pie ārējām robežām uzlabošanai un atvieglošanai 4. pantā (datu vākšana) un Regulā (ES) 2025/13 (2024. gada 19. decembris) par iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanu un nosūtīšanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) VI nodaļa (par datu aizsardzības pasākumiem);
  • Padomes Regulā (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei VIII nodaļa;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akts), II nodaļā ir aizliegtas vairākas MI prakses, kas ietver konkrētus datu lietojumus, savukārt III nodaļā ir noteikts pienākums veikt augsta riska MI sistēmu ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumus.
  • 4. ES galvenie nolīgumi par datu pārsūtīšanu starp transatlantiskajiem partneriem

    a. Komercdatu nosūtīšana: lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību un ES un ASV datu privātuma regulējums

    Saskaņā ar VDAR 45. pantu Komisijai ir pilnvaras noteikt, vai valsts, kas nav ES dalībvalsts, nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni, pamatojoties vai nu uz tās tiesību aktiem, vai arī starptautiskajām saistībām, ko tā uzņēmusies.

    Tā kā datu pārsūtīšana starp ES un ASV ir eksponenciāli palielinājusies, ASV pusē dominējot privātai tiešsaistes reklāmai un uzraudzībai, Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās paustas bažas par transatlantiskajām datu plūsmām. Tas jo īpaši uzskata, ka ES un ASV privātuma vairogs nenodrošina pienācīgu aizsardzības tādā līmeni, kādu prasa ES tiesību akti, savukārt EST ir atkārtoti atzinusi par spēkā neesošiem lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz ASV (sk. 2015. gada spriedumu par drošības zonu “Schrems” un 2020. gada spriedumu par ES un ASV privātuma vairogu “Schrems II”).

    Neraugoties uz to, ka ASV datu aizsardzības režīms nav reformēts, Komisija panāca vēl vienu vienošanos ar ASV un iesniedza priekšlikumu vēl vienam ES un ASV datu privātuma regulējumam. Pēc LIBE komitejas priekšlikuma iesniegšanas 2023. gada 11. maijā Parlaments pieņēma rezolūciju par ES un ASV datu privātuma regulējuma sniegtās aizsardzības pietiekamību, kurā secināja, ka ES un ASV datu privātuma regulējums nenodrošina aizsardzības līmeņa līdzvērtīgumu, tāpēc aicināja Komisiju turpināt sarunas ar ASV kolēģiem, bet atturēties no konstatējuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanas, kamēr nav pilnībā īstenoti visi rezolūcijā un EDAK atzinumā sniegtie ieteikumi.

    2023. gada 10. jūlijā Komisija pieņēma trešo ES un ASV datu privātuma regulējumu. Vispārējā tiesa 2025. gada 3. septembra spriedumā (lieta T-553/23 Latombe/Eiropas Komisija) noraidīja prasību atcelt lēmumu par ES un ASV datu privātuma regulējuma aizsardzības līmeņa pietiekamību, tādējādi tas palika spēkā. Vispārējā tiesa savā paziņojumā presei apstiprināja, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā Amerikas Savienotās Valstis bija nodrošinājušas pietiekamu aizsardzības līmeni personas datiem, kas no Savienības tika nosūtīti šīs valsts organizācijām.

    b. ES un ASV “Jumta” nolīgums

    Saskaņā ar piekrišanas procedūru Parlaments bija iesaistīts nolīguma apstiprināšanā starp ASV un ES par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie atbildības par tiem — tā saukto „jumta nolīgumu”. Tā mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību personas informācijai, kas tiek pārsūtīta sakarā ar transatlantisko sadarbību tiesībaizsardzības nolūkos, proti, saistībā ar cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību.

    c. ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programma (TFTP)

    Saistībā ar Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu ES ir parakstījusi divpusēju nolīgumu ar ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu no ES uz ASV.

    5. ES datu aizsardzības uzraudzības iestādes

    Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) ir neatkarīga uzraudzības iestāde, kas nodrošina datu aizsardzības pienākumu ievērošanu ES iestādēs un struktūrās. EDAU pamatpienākumi ir uzraudzība, konsultēšana un sadarbība. EDAU izmeklē sūdzības un konsultē par politiku un tiesību aktiem, kas ietekmē privātumu. EDAU mērķis ir arī palielināt informētību par riskiem un aizsargāt cilvēku tiesības un brīvības situācijās, kad tiek apstrādāti viņu personas dati.

    Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) ir kādreizējā 29. panta darba grupa. Tagad tai ir ES iestādes un juridiskas personas statuss un neatkarīgs sekretariāts (to nodrošina EDAU). To veido ES valstu datu aizsardzības iestāžu, EDAU un Eiropas Komisijas pārstāvji. EDAK ir plašas pilnvaras, lai izšķirtu strīdus starp valstu uzraudzības iestādēm un sniegt padomus un vadlīnijas par galvenajiem jēdzieniem Vispārīgajā datu aizsardzības regulā un Datu aizsardzības noteikumu piemērošanas direktīvā.

    Eiropas Parlamenta loma

    Parlamentam, kurš privātuma aizsardzību izvirzīja par politisku prioritāti, ir bijusi svarīga loma ES tiesību aktu izstrādē personas datu aizsardzības jomā. Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tam, lemjot par datu aizsardzības reformu, bija tādas pašas pilnvaras kā Padomei.

    Daudzās rezolūcijās Parlaments ir paudis šaubas par ES pilsoņu aizsardzības pietiekamību ES un ASV drošības zonas satvarā un pēc tam arī par ES un ASV privātuma vairogu. Pēc tam, kad “Schrems II” lieta noveda pie Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/1250 atcelšanas tāpēc, ka ES un ASV privātuma vairoga nolīgumā paredzētā aizsardzība tika atzīta par nepietiekamu, jo bija bažas, ka pretēji tam, ko prasīja ES tiesību akti, ASV valdības uzraudzības pilnvaras ir neierobežotas un ES pilsoņiem nav efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pauda nožēlu par to, ka Komisija attiecības ar ASV ir nostādījusi augstāk par ES pilsoņu interesēm.

    Pēc LIBE komitejas priekšlikuma iesniegšanas Parlaments 2023. gada 11. maijā pieņēma rezolūciju par ES un ASV datu privātuma regulējuma sniegtās aizsardzības pietiekamību, kurā secināja, ka ES un ASV datu privātuma regulējums nenodrošina aizsardzības līmeņa līdzvērtīgumu, tāpēc aicināja Komisiju turpināt sarunas ar ASV kolēģiem, bet atturēties no konstatējuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanas, kamēr nav pilnībā īstenoti visi rezolūcijā un EDAK atzinumā sniegtie ieteikumi. 2023. gada 10. jūlijā Komisija pieņēma lēmumu par ES un ASV datu privātuma regulējumu.

    Parlaments ir vairākkārt nosodījis ASV īstenoto uzraudzības praksi. 2001. gada septembrī tas pieņēma rezolūciju par to, ka pastāv globāla ECHELON sistēma privātās un komerciālās saziņas pārtveršanai. Pēc Edvarda Snoudena informācijas atklāšanas 2014. gada martā Parlaments pieņēma rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu un novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs, bet 2015. gada oktobrī – rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem.

    Parlaments izveidoja komiteju, kura ES dalībvalstīs izmeklē Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu (PEGA). PEGA komiteja, ko vadīja EP deputāts Jeroen Lenaers, rūpīgi izpētīja spiegprogrammatūru izmantošanu ar mērķi izsekot opozīcijas locekļus, žurnālistus, juristus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, kā arī to, kā šāda prakse ietekmē demokrātiskos procesus un individuālās tiesības ES. Izmeklēšanas laikā PEGA komiteja apspriedās ar ES un pasaules vadošajiem akadēmiķiem, praktiķiem un iestādēm. Parlamenta Politikas departaments sagatavoja ziņojumus par PEGA darba braucieniem uz Poliju, Grieķiju un Kipru. 2023. gada 8. maijā PEGA komiteja balsojumā pieņēma savu galīgo ziņojumu par izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm ES tiesību aktu piemērošanā saistībā ar Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu (referente Sophie in’t Veld), kurā iekļauts arī ieteikums izveidot ES tehnoloģiju laboratoriju, kas pētītu un uzraudzītu spiegprogrammatūras izmantošanu, kas vērsta pret ES iedzīvotājiem. Parlamenta ieteikums Padomei un Komisijai saistībā ar PEGA ziņojuma tika pieņemts 2023. gada 15. jūnija plenārsēdē. Taču Komisija savlaicīgi nereaģēja uz ieteikumu un bloķēja EP deputātu ierosināto ES tehnoloģiju laboratorijas izmēģinājuma projektu. 2023. gada novembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par to, ka Komisija neveic nekādus tālākus pasākumus saistībā ar PEGA rezolūciju, kā arī 2025. gada jūnijā rīkoja debates par aktuālo situāciju un turpmākajiem pasākumiem divus gadus pēc PEGA ieteikumiem un spiegprogrammatūras nelikumīgas izmantošanas.

    2024. gada 13. martā Parlaments pieņēma normatīvo rezolūciju par priekšlikumu regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (MI akts). Regulā (ES) 2024/1689, ko pieņēma 2024. gada 13. jūnijā, ir noteikti pienākumi MI sistēmām un piegādātājiem, pamatojoties uz potenciālajiem riskiem un ietekmi. MI sistēmas, kas tiek uzskatītas par nepārprotamu apdraudējumu cilvēku pamattiesībām (tostarp datu aizsardzībai), tiks aizliegtas. MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Lielāko daļu MI akta noteikumu sāks piemērot 2026. gada 2. augustā.

    Parlaments ir arī pasūtījis vairākus pētījumus, lai tam būtu zinātniskā bāze, uz ko balstīt savu likumdošanas darbību, kas skar tehnoloģiju attīstību un datu aizsardzību, tostarp pētījumu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) ietekmi uz mākslīgo intelektu, pētījumu par biometrijas izmantošanu atpazīšanā un uzvedības atklāšanā, pētījumu par pasažieru informācijas datiem (Eiropas Komisijas priekšlikumiem reformēt pasažieru informācijas datu satvaru) un pētījumu par tiesību aktiem un IKT.

    Parlaments izskatīs gaidāmās politikas iniciatīvas un tiesību aktu priekšlikumus par datu saglabāšanu, šifrēšanu un likumīgu datu pārtveršanu, par kuriem tika paziņots Komisijas “Ceļvedī tiesībaizsardzības iestāžu efektīvai un likumīgai piekļuvei datiem”, kas publicēts 2025. gada 24. jūnijā, un balsos par tiem.

     

    Mariusz Maciejewski / Alessandro Davoli