Par deputātiem paredzētajiem noteikumiem
Eiropas Parlamentā darbojas 720 deputāti, kas ir ievēlēti 27 paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīs. gada deputātus ievēl uz 5 gadiem tiešās vispārējās vēlēšanās.
Katra valsts lemj par veidu, kādā notiks vēlēšanas, bet tām visām jānodrošina dzimumu līdztiesība un aizklāta balsošana. ES vēlēšanās ievēro proporcionālas pārstāvības principu. Balsot drīkst no 16 gadiem Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Maltā, 17 gadiem Grieķijā un 18 gadiem pārējās dalībvalstīs.
Piešķirto vietu skaits ir atkarīgs no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Vairāk nekā trešdaļa EP deputātu ir sievietes. Deputāti sēžu zālē ir izkārtoti atbilstoši politiskajai piederībai nevis valstspiederībai.
Deputātu darba laiks ir sadalīts starp vēlētājiem, darbu Strasbūrā, kur gadā notiek 12 plenārsēdes, un darbu Briselē, kur viņi apmeklē papildu plenārsēdes, kā arī komiteju un politisko grupu sanāksmes.
Deputātu darbu regulē 2009. gada Deputātu nolikums.
Papildu informācija :
Integritāte Eiropas Parlamentā
Eiropas Parlaments pievērš lielu uzmanību Parlamenta deputātu politiskās darbības integritātei, pārredzamībai un pārskatatbildībai. Lai to nodrošinātu, Parlaments ir ieviesis veselu virkni noteikumu un pasākumu, kas 2023. gadā visaptveroša pārskatīšanas procesa ietvaros tika vēl vairāk pastiprināti.
Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodekss
Rīcības kodekss stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī un pēdējo reizi tika pārskatīts 2023. gadā. Tajā kā vadošie principi ir noteikts tas, ka deputāti rīkojas vienīgi publiskās interesēs un darbā ievēro neitralitāti, integritāti, atklātību, rūpību, godīgumu un atbildību, kā arī respektē Parlamenta cieņu un reputāciju.
Rīcības kodekss definē interešu konfliktus un to, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā iekļauti noteikumi par informācijas sniegšanas pienākumiem, bijušo deputātu darbību un Padomdevēju komiteju deputātu rīcības jautājumos.
Rīcības kodekss arī uzliek deputātiem pienākumu iesniegt detalizētu privāto interešu deklarāciju, aktīvu deklarāciju un attiecīgā gadījumā deklarāciju par iespējamu interešu konfliktu apzināšanos. Turklāt Rīcības kodekss uzliek deputātiem pienākumu publiskot visas tikšanās ar interešu pārstāvjiem, kuri reģistrējami Pārredzamības reģistrā, un ar trešo valstu publisko iestāžu pārstāvjiem, arī tad, ja deputātus šajās tikšanās reizēs pārstāv viņu palīgi. Deputātiem ir arī pienākums informēt par dalību trešo personu rīkotos pasākumos, ja trešās personas atlīdzina viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus vai pilnībā vai daļēji veic tiešus šādu izdevumu maksājumus. Deputātu deklarācijās sniegtā informācija ir atrodama deputātu individuālajās profila lapās Parlamenta tīmekļa vietnē, izņemot aktīvu deklarāciju, kas nav publiska.
Deputātiem ir arī jādeklarē dāvanas, ko viņi saņēmuši, oficiāli pārstāvot Parlamentu, un kuru aptuvenā vērtība pārsniedz 150 EUR, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Rīcības kodeksa īstenošanas noteikumos. Šādas dāvanas dokumentē dāvanu reģistrā.
Parlamenta priekšsēdētājs var noteikt sankciju pret jebkuru deputātu, kurš pārkāpis Rīcības kodeksu. Minētās sankcijas plenārsēdē izsludina Parlamenta priekšsēdētājs, un informācija par tām tiek uzskatāmi publicēta Parlamenta tīmekļa vietnē.
See:
Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos
Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos ir atbildīgā struktūra, kas deputātiem sniedz norādījumus par Rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Pēc Parlamenta priekšsēdētāja vai konkrēta deputāta pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos šā Rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus pasākumus veikt. Padomdevēja komiteja proaktīvi uzrauga, kā deputāti ievēro Rīcības kodeksu un tā īstenošanas noteikumus.
Padomdevējā komitejā ir astoņi deputāti. Viņus ieceļ priekšsēdētājs, pamatojoties uz viņu pieredzi un politisko grupu un dzimumu līdzsvaru. Komitejas priekšsēdētāja amatu ik pēc sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā pārņem kāds no Padomdevējas komitejas locekļiem. Parlamenta priekšsēdētājs arī ieceļ komitejas locekļu aizstājējus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevējā komitejā.
Padomdevēja komiteja katru gadu publicē ziņojumu par savu darbību.
See:
7. sasaukums:
8. sasaukums:
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2014. gada ziņojums — otrais pusgads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2015. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2016. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2017. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2018. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2019. gada ziņojums — pirmais pusgads
9. sasaukums:
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2019. gada ziņojums — otrais pusgads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2020. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – priekšsēdētāju rotācijas grafiks – 9. sasaukums – pirmā puse
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – sanāksmju grafika projekts – 2019. un 2020. gads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – sanāksmju grafika projekts – 2021. gads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2021. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – priekšsēdētāju rotācijas grafiks – 9. sasaukums – otrā puse
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – sanāksmju grafika projekts – 2022. gads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – sanāksmju grafika projekts – 2023. gads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2022. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2023. gada ziņojums
Parlamenta 10. sasaukums:
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – priekšsēdētāju rotācijas grafiks – 10. sasaukums – pirmā puse
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – sanāksmju grafika projekts – 2024. un 2025. gads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2024. gada ziņojums
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos – sanāksmju grafika projekts – 2026. gads
- Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos — 2025. gada ziņojums
Padomdevējas komitejas sastāvs
Rezerves deputāti
Citi noteikumi par pārredzamību un deputātu ētiku
Pārredzamība un pārskatatbildība
Papildus Rīcības kodeksā paredzētajiem deputātu pienākumiem Eiropas Parlaments ir ieviesis virkni konkrētu noteikumu, ar kuriem uzlabo pārredzamību un ētiku visās darbības jomās. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ētikai saistībā ar lobēšanu.
Lobistu līdzdalība pasākumos
Organizācijas, uz kurām attiecas Pārredzamības reģistra noteikumi, drīkst rīkot pasākumus Parlamentā vai piedalīties to rīkošanā tikai tad, ja tās ir pareizi reģistrējušās reģistrā.
Plašāka informācija:
Noteikumi par bijušajiem deputātiem
Bijušajiem deputātiem ir aizliegts nodarboties ar lobēšanu Parlamentā pirmos sešus mēnešus pēc viņu pilnvaru termiņa beigām. Ja viņi pēc sešiem mēnešiem vēlas veikt lobēšanas darbības, viņiem jāreģistrējas Pārredzamības reģistrā. Bijušajiem deputātiem ir atļauts iekļūt Parlamenta ēkās, bet viņi nedrīkst izmantot šo piekļuvi lobēšanas darbībām.
Plašāka informācija:
Algas un pensijas
EP deputātu alga
Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas stājās spēkā 2009. gada jūlijā, visi EP deputāti saņem vienādu algu.
Deputātu nolikumā ir noteikts, ka EP deputāta alga ir 38,5 % no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas. 2025. gadā EP deputātu mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 11 255,26 EUR. Algu maksā no Parlamenta budžeta, un pēc ES nodokļa un apdrošināšanas maksājumu atskaitīšanas neto mēnešalga ir 8 772,70 EUR. Deputātu algu var aplikt arī ar attiecīgajā dalībvalstī piemērotajiem nodokļiem.
Pensijas
Saskaņā ar Deputātu nolikumu bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Šī pensija ir 3,5 % no EP deputāta algas par katru pilnu viņu pilnvaru termiņa gadu un viena divpadsmitā daļa no minētās summas par katru papildu pilnu pilnvaru termiņa mēnesi, taču tās kopējā summa nepārsniedz 70 % no EP deputātu algas. Pensiju izmaksas sedz no Eiropas Savienības budžeta.
Deputāti, kas ievēlēti pirms 2009. gada 13. jūlija (t. i., līdz sestā sasaukuma beigām), varēja brīvprātīgi pievienoties papildu pensiju shēmai. Deputātiem, kas pirmo reizi ievēlēti Eiropas Parlamentā pēc minētā datuma, vairs nebija iespējas pievienoties šai shēmai.
EP deputātu piemaksas
Eiropas Parlamenta deputāti saņem dažādas piemaksas, lai segtu izdevumus, kas radušies, pildot parlamentāros pienākumus.
Piemaksa par vispārējiem izdevumiem
Šī piemaksa ir paredzēta, lai cita starpā segtu tādus izdevumus kā biroja darbības un biroja uzturēšanas izmaksas, biroja piederumu, dokumentācijas un biroja aprīkojuma izmaksas un pārstāvības darbību vai administratīvās izmaksas. Piemaksas apmēru samazina uz pusi, ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē vairāk kā pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (septembris–augusts).
Šīs piemaksas apmērs 2025. gadā ir 4950 EUR mēnesī.
Parastie ceļa izdevumi
Lielākā daļa Eiropas Parlamenta sanāksmju, piemēram, plenārsēdes, komiteju sanāksmes un politisko grupu sanāksmes, notiek Briselē vai Strasbūrā. Sakarā ar dalību šādās sanāksmēs deputātiem pēc apliecinošo dokumentu uzrādīšanas atmaksā faktiskos ceļa izdevumus līdz summai, kas nepārsniedz lidmašīnas D biznesa (vai līdzvērtīgas) klases biļetes cenu, vilciena pirmās klases biļetes cenu vai 0,59 EUR par vienu ar automašīnu nobraukto kilometru (ne vairāk kā 720 km vienā braucienā un 60 000 km kalendārajā gadā).
Turklāt, lai segtu citus ar braucienu saistītus izdevumus (piemēram, autoceļu nodevas, maksa par atļautā bagāžas svara pārsniegšanu, rezervēšanas izdevumi vai maltīšu un dzērienu izmaksas u. c.), deputātiem ir tiesības uz attāluma un brauciena ilguma piemaksām. Šīs piemaksas tiek izmaksātas tikai par vienu Parlamenta darba nedēļā turp un atpakaļ veiktu braucienu starp vienu no Parlamenta darba vietām vai sanāksmes norises vietu un deputāta dzīvesvietu vai citu brauciena sākumpunktu ievēlēšanas dalībvalstī.
Citi ceļa izdevumi
Deputātiem, pildot savus pienākumus, bieži vien nākas ceļot gan ievēlēšanas dalībvalsts teritorijā, gan ārpus tās.
Saistībā ar darbībām ievēlēšanas dalībvalstī ceļa izdevumus deputātiem atmaksā saskaņā ar sistēmu, kuru piemēro parastiem ceļa izdevumiem (taču bez attāluma un brauciena ilguma piemaksu izmaksāšanas), un atmaksātā summa nepārsniedz ikgadējo summu, kas paredzēta par braucieniem ar lidmašīnu vai vilcienu vai par kilometriem, ņemot vērā valsts lielumu.
Saistībā ar darbībām ārpus ievēlēšanas dalībvalsts deputātiem var atmaksāt ceļa, uzturēšanās un saistītos izdevumus, nepārsniedzot ikgadējo summu 5638 EUR apmērā, kuru var indeksēt katru gadu.
Dienas nauda
- Parlaments maksā vienotas likmes dienas naudu 359 EUR apmērā (2026. gadā), kuru var indeksēt katru gadu, un tā ir paredzēta, lai segtu visus uzturēšanās izdevumus, kas deputātiem radušies Parlamenta darba periodos, ar noteikumu, ka viņi apliecina savu klātbūtni, parakstoties vienā no šim nolūkam paredzētajiem oficiālajiem reģistriem.
- Šo dienas naudu samazina uz pusi, ja deputāti plenārsēžu dienās nepiedalās vismaz pusē no atklātajiem balsojumiem, kaut arī viņi ir ieradušies. Ja sanāksmes tiek organizētas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, dienas nauda ir 179,50 EUR (ja deputāts ir parakstījies reģistrā) un papildus sedz arī uzturēšanās izdevumus.
Noteikumi par personālu
Eiropas Parlamenta deputāti Parlamenta noteiktā budžeta ietvaros var sev brīvi izvēlēties palīgus. Attiecīgie noteikumi ir izklāstīti Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 5. nodaļā.
2026. gadā maksimālā summa, kas katram deputātam ir paredzēta visu ar viņa darbiniekiem saistīto izdevumu segšanai, ir 32 072 EUR mēnesī. Šī summa deputātiem netiek izmaksāta, bet tā viņiem ir pieejama un izmantojama visu ar viņa darbiniekiem saistīto izdevumu segšanai, ja saņemts attiecīgā Parlamenta dienesta apstiprinājums. Šo summu cita starpā izmanto arī deputātu palīgu un deputātu nodarbināto vai izmantoto pakalpojumu sniedzēju algu, samaksu un sociālā nodrošinājuma iemaksu segšanai.
Ir divas palīgu kategorijas.
- Reģistrētie palīgi pilda savus pienākumus Briselē, Luksemburgā vai Strasbūrā, un Parlaments viņus nodarbina nepastarpināti. Katrs EP deputāts var pieņemt darbā ne vairāk kā četrus reģistrētus palīgus. Vismaz 40 % no parlamentārajai palīdzībai paredzētā finansējuma ir atvēlēti reģistrētajiem palīgiem.
- Vietējie palīgi palīdz deputātiem tajā dalībvalstī, no kuras deputāti tika ievēlēti. Minēto palīgu līgumus, kas noslēgti personiski ar deputātu, pārvalda pilnvarotie maksātāji, kuri garantē atbilstību attiecīgajiem valsts un Eiropas tiesību aktiem. Līgumi ar vietējiem palīgiem tiek slēgti vai nu kā darba līgumi vai līgumi par pakalpojumu sniegšanu.
Deputāti var izmantot arī specializētus un precīzi noteiktus pakalpojumus, ko sniedz fiziskas vai juridiskas personas (piem., uzņēmumi).
Turklāt deputāti var piedāvāt prakses iespējas vai nu Parlamenta darba vietās, vai dalībvalstī, no kuras deputāts tika ievēlēts.
Kopējie izdevumi, kas saistīti ar vietējiem palīgiem un praktikantiem, nedrīkst pārsniegt 60 % no deputāta parlamentārās palīdzības piemaksas. Savukārt izdevumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniedzējiem, nedrīkst pārsniegt 20 % no minētās piemaksas. Pilnvaroto maksātāju atalgojums nedrīkst pārsniegt 4 % no parlamentārās palīdzības piemaksas.
Fizisku personu atalgojumam piemēro noteiktus ierobežojumus. Papildu informācija ir pieejama šeit.
Vairāki EP deputāti var veidot grupu, lai pieņemtu darbā vienu vai vairākus reģistrētus vai vietējos palīgus vai praktikantus. Šādā gadījumā deputāti savstarpēji vienojas par izmaksu sadalījumu.
Deputāti nevar pieņemt darbā par palīgiem tuvus radiniekus. Deputātu palīgiem ir jāatturas veikt jebkādas darbības, kas izraisītu interešu konfliktu ar deputātiem, kuriem viņi palīdz, un ar Parlamentu.
Visu palīgu vārdi vai juridiskie nosaukumi ar viņiem noslēgto līgumu darbības laikā ir publicēti Parlamenta tīmekļvietnē, izņemot gadījumus, kad pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, nolūkā aizsargāt viņu drošību, ir saņemts atbrīvojums no šīs prasības.
Eiropas Parlamenta un valstu vēlēšanas skaitļos
Publikācija ir pilnīgākā un apjomīgākā pieejamā datu bāze par politiskajām norisēm Eiropas Savienībā, kurā apkopoti dati par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un sastāvu kopš 1979. gada, kad notika pirmās tiešās un vispārējās vēlēšanas. Turklāt pārskatā ir arī apskatītas visās ES dalībvalstīs nesen notikušās valstu parlamentu vēlēšanas.