Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Drošības
un aizsardzības politika
Cilvēktiesības
Balkānu valstis
Līgumi ar trešajām valstīm
Ārējā tirdzniecība
Sadarbība par labu attīstībai
ES-ĀKK
Kājnieku mīnas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Miera, stabilitātes un labklājības atjaunošana Balkānos

Balkānu jautājums ir gan Eiropas Savienības ārpolitikas vislielākā neveiksme, gan lielākais sasniegums. ES nespēja ne novērst asiņaino karu, kas uzliesmoja 1992. gadā, ne arī to izbeigt pēc tam, kad tas bija sācies. Taču dažus gadus vēlāk ES šīs neveiksmes dēļ uzdrošinājās spert efektīvākus soļus. Kad 2001. gadā Maķedonijā izraisījās pilsoņu karš, kas atkal pastiprināja katastrofas draudus Balkānos, ES iejaucās un vadīja albāņu un maķedoniešu etnisko grupu samierināšanu, kļūstot par šīs valsts jaunās konstitucionālās vienošanās starpnieku. Tajā pašā laikā karā cietušajās Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā joprojām notiek centieni nostiprināt stabilitāti, labklājību un tiesiskumu.

1995. gadā, kara beigu posmā, kas bija sagrāvis Dienvidslāviju, starptautiskā sabiedrība uz Bosniju un Hercegovinu nosūtīja NATO vadītos miera uzturēšanas spēkus (IFOR, kurus vēlāk pārdēvēja par SFOR), jo tā bija visasāko strīdu plosītā un visvairāk cīņu pārņemtā daļa šajā reģionā. Tika izveidots arī Apvienoto Nāciju Augstā pārstāvja amats, kas zināmā mērā bija Bosnijas un Hercegovinas gubernators ar plašām miera līguma uzraudzīšanas un īstenošanas pilnvarām. ES loma lielā mērā aprobežojās ar humānās palīdzības sniegšanu.

ES atbalsta efektīvāka izmantošana

Gada pārskatā par ES budžeta izlietošanu Eiropas Parlamentam bija jānorāda, kā minētais humanitārais atbalsts tika pārvaldīts. EP deputāti vairākkārt uzsvēra, ka atbalsts Balkāniem ir sniegts ar kavēšanos un ka ir bijusi nepietiekama tā pārredzamība un uzraudzība. Šī kritika vainagojās ar panākumiem pēc 1999. gada NATO militārās intervences Kosovā. Bija nolemts, ka palīdzība šī izpostītā reģiona atjaunošanai, kas pēc serbu atkāpšanās nonāca Apvienoto Nāciju pārvaldē, jāpārvalda un jāpārrauga uz vietas un nevis no tālienes - Briselē. Parlaments uzstāja, ka ES Rekonstrukcijas aģentūras operatīvajam centram jāatrodas Prištinā un tam jāpiešķir plašas pašnoteikšanās tiesības. Tā rezultātā palīdzība tika sniegta ātrāk un efektīvāk. Tādējādi, kad 2000. gada ziemā Serbijai draudēja paralizējošs kurināmās eļļas trūkums, ES varēja laicīgi veikt piegādi.

Rekonstrukcijas aģentūra, kas vienlaicīgi ir atvērusi papildu operatīvos centrus Belgradā, Skopjē un Podgoričē, ir atbildīga gan Parlamenta, gan Padomes priekšā. Tādēļ EP deputāti varēja iejaukties, ja viņi redzēja, ka atsevišķas lietas nedarbojas pareizi. Kad Maķedonijā pieauga albāņu neapmierinātība, jo 2001. gada sākumā karadarbības laikā Maķedonijas karaspēka nopostītās mājas tika atjaunotas pārāk lēni, Parlaments šo ēku atjaunošanu pasludināja par galveno prioritāti. Tas arī uzstāja, ka pietiekams daudzums no pieejamās naudas būtu jānovirza atmīnēšanai.

Lielā mērā pateicoties tieši Parlamentam atjaunošanas procesam vispār tika nodrošinats pietiekams finansējums. Kad 1999. gadā tika apspriests ES budžets nākamajam gadam, EP deputātiem bija jāizcīna sīva cīņa pret Padomi, lai nodrošinātu, ka budžetā papildus iekļauj 500 miljonus eiro, ko Pasaules banka un citas starptautiskas organizācijas uzskatīja par nepieciešamiem Kosovas atjaunošanai. Padome, kas jau no sākuma bija atzinusi, ka šie 500 miljoni ir vajadzīgi, mēģināja atkāpties no sākotnējam saistībām un pēc tam pat pārdalīt naudu no fondiem, kuri bija paredzēti sadarbībai attīstības jomā. Visbeidzot Parlamentam izdevās iegūt 200 miljonus no budžeta rezerves, kas atvēlēta steidzamām un neparedzētām budžeta vajadzībām.

Ciešāku saišu veidošana

Parlaments arī citādi ir palīdzējis veidot ES attiecības ar Balkānu valstīm. Stabilizācijas un asociācijas process, kas formāli tika uzsākts 2000. gada novembrī, paredz Rietumbalkānu valstīm izredzes dalībai ES. Tas Eiropas Savienībai dod iespēju strādāt ar visām šīm valstīm, lai pietuvinātu tās ES demokrātijas un ekonomikas standartiem. Parlaments tām Balkānu valstīm, kas vēlas tikt iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā, ir izvirzījis svarīgus nosacījumus, proti, sadarbība ar Starptautisko krimināltiesu bijušai Dienvidslāvijai, kas atrodas Hāgā, garantētas tiesības bēgļiem atgriezties savā dzimtenē un nopietna iesaistīšanās cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Kā daļa no šī procesa ir noslēgti stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ar Maķedoniju un Horvātiju. 2003. gada februārī Horvātija iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai ES.

Neformālāksm bet efektīvs veids, kā ietekmēt attīstības procesus Balkānos ir “Parlamentu deputātu sadarbības tīkls Dienvidaustrumeiropai”. Ar šī sadarbības tīkla palīdzību EP deputāti regulāri satiekas ar Balkānu valstu parlamentu deputātiem relatīvi mazās un viegli organizējamās grupās, mudinot viņus attīstīt parlamentāru demokrātiju un demokrātisku pārvaldi. Sadarbības tīklā ietilpst Eiropas Parlamenta, kā arī Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Horvātijas, Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas, Maķedonijas, Melnkalnes un Rumānijas parlamentu delegācijas.



  
Zinotaji:
  
Eiropas Rekonstrukcijas agentura - izveide un vadiba: Joost Lagendijk (Greens/EFA, NL)
Eiropas Rekonstrukcijas agentura - Bosnija un Hercegovina, Horvatija, Dienvidslavijas Federativa Republika, Makedonija: Doris Pack (EPP-ED, D)
Dienvidaustrumeiropa - stabilitates pakts, stabilizacijas un asociacijas noligumi: Joost Lagendijk (Greens/EFA, NL)
Dienvidaustrumeiropa - stabilizacijas un asociacijas process - pirmais gada zinojums: Joost Lagendijk (Greens/EFA, NL)
Dienvidaustrumeiropa - stabilizacijas un asociacijas process - otrais gada zinojums: Joost Lagendijk (Greens/EFA, NL)
2000. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija): Jean-Louis Bourlanges (EPP-ED, F)
Rekonstrukcijas agentura
Stabilizacijas un asociacijas process
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Eiropas Rekonstrukcijas agentura - izveide un vadiba
Eiropas Rekonstrukcijas agentura - Bosnija un Hercogovina, Horvatija, Dienvidslavijas Federativa Republika, Makedonija
Dienvidaustrumeiropa - stabilitates pakts, stabilizacijas un asociacijas noligumi (Parlamenta pienemtais teksts)
Dienvidaustrumeiropa - stabilizacijas un asociacijas process - pirmais gada zinojums (Parlamenta pienemtais teksts)
Dienvidaustrumeiropa - stabilizacijas un asociacijas process - otrais gada zinojums (Parlamenta pienemtais teksts)
2000. gada budžets (III sadala - Eiropas Komisija)

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004