Asociācijas un partnerattiecību līgumi veido pamatu attiecībām starp ārpuskopienas valstīm un ES dalībvalstīm. Kad Eiropas Savienība slēdz nolīgumu ar ārpuskopienas valsti, to var ratificēt un tas var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments ir devis savu piekrišanu.
Lai gan asociācijas līgumos galvenā uzmanība parasti pievērsta līgumslēdzēju pušu politiskajam dialogam un ekonomiskajai sadarbībai, tajos bieži ietverta pakāpeniska brīvās tirdzniecības zonas izveide noteiktiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tajā pat laikā veicinot ilgtspējīgu attīstību. Nolīgumos var būt iekļauti arī noteikumi par drošību, personu pārvietošanos, nelegālo ieceļošanu un organizētās noziedzības apkarošanu. Tie atvieglo sadarbību dažādās jomās, sākot ar privātiem ieguldījumiem un beidzot ar zinātniskās pētniecības programmām un vides aizsardzību. Kultūras sakaru un sadraudzības programmas savukārt palīdz nodrošināt plašāku dialogu starp līgumslēdzēju valstu pilsoņiem.
Jau dažus gadus, pateicoties spiedienam no Parlamenta puses, nolīgumos sistemātiski iekļautas ar cilvēktiesībām saistītas klauzulas, un nolīgumu darbību var apturēt, ja tās netiek ievērotas. Agrāk Parlaments veiksmīgi izmantoja šo līdzekli, lai pieprasītu no dažām ārpuskopienas valstīm ticamus apliecinājumus, ka tās uzlabos situāciju cilvēktiesību jomā. Piemēram, 1980. un 90. gados Parlaments atlika līgumu slēgšanu vai protokolu parakstīšanu ar tādām valstīm kā Izraēla, Turcija, Sīrija un Maroka.
Vidusjūras krastu tuvināšana
1999.-2004. gada sasaukumā deputāti apstiprināja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumus ar Ēģipti (2001. g.), Alžīriju (2002. g.) un Libānu (2002. g.), sekojot 1995. gada Barselonas Deklarācijai par ciešāku attiecību veidošanu starp Eiropas Savienību un Vidusjūras reģiona valstīm. Šo nolīgumu mērķis ir sniegt ieguldījumu miera un drošības stiprināšanā, kā arī veicināt sadarbību tirdzniecības jomā un attīstīt politisko dialogu ar šo reģionu.
Eiropas Parlaments apstiprināja nolīgumu ar Ēģipti pēc vairāk nekā sešus gadus ilgām sarunām. Nolīgums attiecas uz veselu virkni jomu, kas tieši ietekmē cilvēku dzīvi - izglītību, zinātni un tehnoloģiju, vidi, rūpniecību, finanšu pakalpojumiem, lauksaimniecību un zivsaimniecību, telekomunikācijām, enerģētiku, transportu, tūrismu, naudas atmazgāšanu, narkotiku un terorisma apkarošanu, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību.
Asociācijas nolīguma ar Alžīriju galīgā varianta izstrādei bija nepieciešamas sarunas piecu gadu garumā. Viena no šī nolīguma atšķirīgajām iezīmēm ir ciešākas sadarbības uzsākšana tieslietu un iekšlietu jomā, kam būs ļoti tieša ietekme uz ikdienas dzīvi. Abas puses apņēmās vienkāršot un paātrināt vīzu izsniegšanas procedūru. Nolīgums attiecas arī uz sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā, cīņā ar naudas atmazgāšanu, rasismu, ksenofobiju, narkotikām un terorismu, kā arī nelegālās ieceļošanas novēršanā.
Pēc septiņus gadus ilgām sarunām Parlaments deva piekrišanu nolīgumam ar Libānu. Galvenais šī nolīguma aspekts ir pakāpeniska lauksaimniecības un rūpniecības produktu brīvās tirdzniecības zonas izveide,kas jāpaveic12 gadu laikā. Citi noteikumi attiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, konkurenci, kapitāla apriti, intelektuālā īpašuma aizsardzību un valsts pasūtījumu.
Latīņamerikai stratēģiski svarīgs nolīgums
Visbeidzot, dodot zaļo gaismu asociācijas nolīgumam ar Čīli 2003. gadā, Parlaments apstiprināja patiesu stratēģisku partnerību starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, kā tas bija to ierosinājis 2001. gadā pieņemtā rezolūcijā. Nolīgums balstās uz trim galvenajiem elementiem - politisko dialogu, tirdzniecību un sadarbību. "Politiskās" klauzulas saistītas ar globalizācijas problēmām, cīņu ar terorismu un cilvēktiesību ievērošanu. Tirdzniecības jomā nolīgums paredz tarifu samazināšanu, kas pat pārsniedz Pasaules tirdzniecības organizācijas pieprasīto, it īpaši attiecībā uz Čīles lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu liberalizāciju. Visbeidzot, sadarbības noteikumi ietver nelegālās imigrācijas un nabadzības apkarošanu, kā arī uz vides jautājumus.
|