Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Drošības
un aizsardzības politika
Cilvēktiesības
Balkānu valstis
Līgumi ar trešajām valstīm
Ārējā tirdzniecība
Sadarbība par labu attīstībai
ES-ĀKK
Kājnieku mīnas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Ārlietu, drošības un aizsardzības politika - solīti pa solītim

Jau gadsimta ceturksni ES dalībvalstis diskutē par starptautiskās politikas jautājumiem, bet praksē daudz tālāk par oficiālu paziņojumu publicēšanu tā arī netiek. Līdz ar Padomju impērijas sabrukumu un situācijas destabilizēšanos Balkānos un Austrumeiropā ārpolitikas, drošības un aizsardzības jautājumi ES svarīgāko problēmu sarakstā ir pakāpušies augšup, tomēr ne tik augstu, lai Kopienas darbība šajās jomās kļūtu tik iedarbīga, kādu to vēlētos redzēt sabiedrības lielākā daļa un Eiropas Parlamenta deputāti. Eiropas Parlaments vienmēr ir aicinājis izvirzīt tālākejošākus mērķus attiecībā uz praktiskiem pasākumiem, efektīvām kopējām iestādēm un darbības resursiem. 2001. gada 11. septembra terorisma akti šīm prasībām piešķīra vēl lielāku nozīmi.

Parlamenta deputāti uzskata, ka pasaules līmenī ES spēs runāt vienā balsī tikai tad, kad dalībvalstis sakopos politisko gribasspēku, lai vienotos par skaidru stratēģiju un efektīvi strādājošām iestādēm. Ilgu laiku ES kopējā ārpolitika aprobežojās tikai ar sadarbības attīstīšanu, ekonomisko atbalstu un palīdzību ārkārtas gadījumos. Māstrihtas līgums, kas stājās spēkā 1993. gadā, pievienoja vēl vienu instrumentu - kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP). Tomēr pretēji, piemēram, kopējam tirgum, KĀDP nav īsti “Kopienas” politika. Šeit galvenos lēmumus pieņem Ministru padome, t.i., valstu valdības, un parasti tiem ir nepieciešams vienprātīgs balsojums. Eiropas Komisija un Parlaments reti kad tiek iesaistīti.

Amsterdamas līgums, kas stājās spēkā 1999. gadā, centās risināt divas problēmas. Pirmkārt, ES ieguva tiesības ar militāru spēku iesaistīties krīžu pārvarēšanā, lai sniegtu humāno palīdzību un piedalītos miera uzturēšanas un miera atjaunošanas operācijās (“Petersbergas misijas”). Otrkārt, izveidoja KĀDP Augstā pārstāvja amatu, kura mērķis bija iedzīvināt šo politiku. Tomēr Augstais pārstāvis vienmēr darbojas dalībvalstu un Padomes vārdā. Turklāt pastāv iespēja, ka viņš varētu iejaukties citās Komisijas ārpolitikas darbības jomās (attīstība, humānā palīdzība, tirdzniecības politika). Lai atrastu izeju no strupceļa, ko rada lēmumu pieņemšana pēc vienpratības principa un kā rezultātā pieņemtie lēmumi bieži balstās uz vismazāko kopsaucēju, Amsterdamas līgums ieviesa “konstruktīvās atturēšanās” iespējas, lai pasākumus varētu veikt bez aktīva visu dalībvalstu atbalsta. Tāpat ieviesa “ciešāku sadarbību”, lai ļautu kādai dalībvalstu grupai attīstīt tālākejošu sadarbību, ja vien tās to vēlas.

Attīstība militārajā jomā turpinājās 1999. gadā, kad Helsinku Eiropadome nolēma, ka dalībvalstīm līdz 2003. gadam jābūt spējīgām 60 dienās mobilizēt no 50 000 līdz 60 000 vīru lielus militāros spēkus, lai īstenotu gadu garas Petersbergas misijas.

ES ārlietu ministrs

2000. gadā Eiropas Parlaments aicināja apvienot Augstā pārstāvja un ārējo sakaru komisāra amatus, lai panāktu lielāku saskaņotību un efektivitāti. Bez tam ES ārlietu ministra amats būtu jāpielīdzina Komisijas priekšsēdētāja vietnieka grādam. Parlamenta deputātiem izdevās šo ideju aizstāvēt Konventā par Eiropas nākotni, un to iekļāva Konstitucionālā līguma projektā. Tomēr saskaņā ar Konstitūcijas projektu ar Parlamentu par šo politikas jomu apspriedīsies ne biežāk kā iepriekš. Tāpat arī netika atbalstīts Parlamenta aicinājums ārpolitikas jomā lēmumus pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu. Tātad, tika akceptēts tikai priekšlikums par ES ārlietu ministra posteņa izveidi, kuru atbalstīja arī Komisija.

Attiecībā uz veicamajiem pasākumiem konstitūcijas projekts paredz izveidot Eiropas Bruņojuma aģentūru un paplašināt Petersbergas misijas, iekļaujot tajās atbruņošanas operācijas un cīņu pret terorismu. Saskaņā ar “solidaritātes klauzulu” dalībvalstis palīdzētu cita citai un izvērstu savus civilos un militāros spēkus cīņā pret terorismu. Parlamenta deputāti vēl ieteica Līgumam pievienot “kolektīvās aizsardzības klauzulu”, kas būtu līdzīga NATO klauzulai, un tā attiektos uz dalībvalstīm, kuras to vēlētos, taču šo ideju noraidīja.

Pieaugoša ietekme

Lai gan dalībvalstis pieņem galīgos lēmumus par ārpolitikas, drošības un aizsardzības jautājumiem, Eiropas Parlamentam iepriekš vismaz jau ir jābūt informētam par jebkuru ES vārdā uzsāktu politisku pasākumu un darbību pilnvarām, iespējām un finansiālo ietekmi. Pēdējos gados Parlamenta deputāti ir nodibinājuši ciešākus kontaktus ar Augsto pārstāvi, attiecīgajiem komisāriem, Eiropas Savienības Prezidentūru un ES īpašajiem sūtņiem atsevišķos pasaules reģionos.

Parlamenta deputāti var arī pieprasīt rīcību, piedaloties politiskās un sabiedriskās debates. Savos ziņojumos, ieteikumos un jautājumos, kas adresēti dažādām ES iestādēm, viņi var izrādīt ietekmi, piemēram, izdarot spiedienu uz Eiropas Komisiju, lai tā ierosinātu pasākumus. Visbeidzot Parlamentam ir budžeta pilnvaras, kas arī uz pasākumiem, kas saistīti ar KĀDP (apmēram 50 miljoni eiro 2003. gadā). Tomēr Parlaments nevar ietekmēt aizsardzības finansējumu, kas nāk tieši no dalībvalstu budžetiem.

Reizi gadā Eiropas Parlamenta politiskās prioritātes tiek izklāstītas gada ziņojumā par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku. 2002. gadā Parlamenta deputāti apsveica vēl nepieredzētu sadarbību starp ES iestādēm pēc 2001. gada septembra uzbrukumiem. Eiroparlamentārieši ieteica izskaust terorisma dīgļus to agrīnā stadijā. Tas būtu panākams iedibinot regulāru dialogu ar vājām un nestabilām valstīm. 2003. gadā deputāti atbalstīja ES iesaistīšanos Afganistānas krīzē ne tikai ar politiskiem un ekonomiskiem, bet arī militāriem līdzekļiem — apstiprinot Starptautisko miera uzturēšanas spēku (SMUS) misiju. Tomēr viņi izteica nožēlu par faktu, ka karš Irākā iedragāja ticību KĀDP, un izteicās, ka tās atjaunošana būs atkarīga no ES militārajām spējām un Eiropas Savienības vēlmes tās pielietot.

Pirmās militārās operācijas

2003. gadā ES uzsāka savas pirmās trīs operācijas krīzes skartos reģionos, tādējādi uzņemoties šajās vietās nepārprotamu atbildību. 2003. gada 1. janvārī 500 vīru lieli ES policijas spēki uz trīs gadiem pārņēma ANO misiju Bosnijā un Hercegovinā, daļēji, lai apmācītu vietējos policijas spēkus. 2003. gada martā ES īstenoja savu pirmo militāro operāciju, pārņemot to no NATO Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. ES ir izvietojusi militāros spēkus 350 vīru sastāvā (operācija pazīstama ar nosaukumu Concordia), lai mēģinātu nodibināt mieru, kas ir veiksmīgu institucionālo reformu priekšnoteikums. Tiem pievienoja vēl policijas misiju (200 policisti, operācija pazīstama ar nosaukumu Proxima). Visbeidzot Artemis bija pirmā neatkarīgā militārā operācija, ko ES īstenoja Ituri reģionā Kongo. Šī militāro spēku izvēršana parāda, ka ES būtībā ir gatava pieņemt ideju par Eiropas karaspēku humānajās intervences misijās, tai skaitā ārpus Eiropas kontinenta.

“Nē” Irākas karam

2002. gada maija ziņojumā Parlaments brīdināja starptautisko sabiedrību par Irākas režīma veikto kodolieroču izstrādes programmu. Tajā bija teikts, ka piecu gadu laikā Irāka varēs ražot kodolieročus, ja tiks atceltas pret to noteiktās sankcijas. Tādēļ Parlamenta deputāti aicināja turpināt ieroču embargo, bet atcelt parējās sankcijas. Parlaments arī mudināja meklēt daudzpusēju politisku risinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā. Tas noraidīja jebkādu militāru darbību bez ANO rezolūcijām un aicināja Irākas varas iestādes piekrist Apvienoto Nāciju Organizācijas Uzraudzības, pārbaudes un kontroles komisijas (UNMOVIC) pārbaudēm. Parlamenta deputāti nosodīja arī daudzos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus Irākā.

Dažas nedēļas pirms kara sākšanās - 2003. gada 30. janvārī - Parlaments pieņēma rezolūciju par Irāku ar 287 balsīm par, 209 - pret un 26 - atturoties. Parlamenta deputāti apgalvoja, ka ANO 1441. rezolūcijas pārkāpumi, ko bija atklājuši ANO inspektori, neattaisno militāru darbību. Viņi nostājās pret jebkādiem vienpusējiem militāriem pasākumiem un apgalvoja, ka preventīvs trieciens būtu pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām. Karam sākoties, Parlamenta deputāti apzinājās plaisu, kas veidojās starp Eiropas valstu valdībām un nespēja pieņemt jaunu kopēju nostāju attiecībā uz šo karu. Tomēr ziņojumam par Irākas atjaunošanu bija ļoti plašs atbalsts.

Parlaments un Tuvie Austrumi

2003. gada oktobrī, kad vardarbība Tuvajos Austrumos bija kļuvusi par daļu no ikdienas, Parlaments pieņēma ziņojumu, kurā tas aicināja Izraēlas valdību un Palestīnas pašpārvaldi bez ierunām ievērot “četrinieka” (ASV, Krievijas, ES un ANO) sastādīto “ceļa karti”. Parlaments aicināja īstenot mierīgas līdzāspastāvēšanas principu starp divām suverēnām valstīm, kur katrai no tām ir tiesības dzīvot drošībā. Parlamenta deputāti stingri nosodīja palestīniešu terorismu un aicināja Palestīnas pašpārvaldi atjaunot sabiedrisko kārtību un veikt nepārprotamus, praktiskus pasākumus, lai izformētu teroristu organizācijas. Savukārt Izraēlas valdība tika aicināta atvilkt bruņotos spēkus no palestīniešu teritorijām, beigt mērķtiecīgas slepkavības un pārtraukt apmetņu, kā arī “drošības sienas” celtniecību.
2002. gada aprīlī Parlaments pieņēma Padomei domātu ieteikumu, aicinot to apturēt ES un Izraēlas Asociācijas līgumu (269 balsis par, 208 - pret, 22 - atturas) sakarā ar Izraēlas valdības īstenoto militārās darbības intensificēšanu. Tomēr Ministru padome šo ieteikumu neņēma vērā.

Turklāt 2003. gada februārī pēc 170 Parlamenta deputātu pieprasījuma tika izveidota darba grupa ar uzdevumu pārbaudīt, kā tiek izmantota Palestīnas pašpārvaldei piešķirtā ES palīdzība. Pastāvēja bažas, ka tā tiek novirzīta citiem mērķiem un pat izmantota, lai finansētu teroristu tīklu. Šo darba grupu izveidoja saskaņā ar Parlamenta pilnvarām, lai pārbaudītu ES grāmatvedības pārredzamību, lai gan tai nav tādu izmeklēšanas pilnvaru kā oficiālai izmeklēšanas komitejai. 2004. gada 31. martā darba grupa pieņēma divus ziņojumus (vienu “vairākuma” un otru “mazākuma” ziņojumu), jo iegūtā informācija tika interpretēta dažādi. Abos ziņojumos vismaz viens secinājums ir līdzīgs - ja nākotnē ES nolems atjaunot tiešu finansiālu palīdzību Palestīnas pašpārvaldei, tai jābūt balstītai uz skaidriem nosacījumiem un labākiem kontroles mehānismiem. Abas grupas arī secināja, ka daļa piešķirtās naudas ir iztērēta citiem mērķiem nekā sākotnēji bija paredzēts. Šos ziņojumus apspriedīs trīs kompetentās komitejas (Budžeta komiteja, Budžeta kontroles komiteja un Ārlietu komiteja) Parlamenta nākamajā pilnvaru laikā.



  
Zinotaji:
  
Kopejas Eiropas drošibas un aizsardzibas politikas izstrade pec Kelnes un Helsinkiem: Martine Roure (PES, F)
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu: (pirmais gada parskats): Arlene McCarthy (PES, UK)
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu: (otrais gada parskats): Arlene McCarthy (PES, UK)
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu: (trešais gada parskats): Arlene McCarthy (PES, UK)
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu: (ceturtais gada parskats): Horst Schnellhardt (EPP-ED, D)
Situacija Iraka vienpadsmit gadus pec Lica kara: Baroness Nicholson of Winterbourne (ELDR, UK)
KADP istenošana sasniegtais progress: Christa Klass (EPP-ED, D)
Jauna Eiropas drošibas un aizsardzibas arhitektura: Philippe Morillon (EPP-ED, F)
KADP galvenie aspekti un pamata izveles - finansiala ietekme uz EK budžetu: Christa Klass (EPP-ED, D)
Aizsardzibas apbrunojums - Eiropas politika, rupnieciba un tirgus: Luís Queiró (UEN, P)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Kopejas Eiropas drošibas un aizsardzibas politikas izstradašana pec Kelnes un Helsinkiem - EP pienemtais teksts
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu (pirmais gada parskats) - EP pienemtais teksts
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu (otrais gada parskats) - EP pienemtais teksts
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu (trešais gada parskats) - EP pienemtais teksts
Ricibas kodekss attieciba uz ierocu eksportu (trešais gada parskats) - EP pienemtais teksts
Situacija Irana vienpadsmit gadus pec Lica kara - EP pienemtais teksts
KADP istenošana sasniegtais progress - EP pienemtais teksts
Jauna Eiropas drošibas un aizsardzibas arhitektura - EP pienemtais teksts
KADP galvenie aspekti un pamata izveles - finansiala ietekme uz EK budžetu - EP pienemtais teksts
Aizsardzibas apbrunojums - Eiropas politika, rupnieciba un tirgus - EP pienemtais teksts

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004