Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Drošības
un aizsardzības politika
Cilvēktiesības
Balkānu valstis
Līgumi ar trešajām valstīm
Ārējā tirdzniecība
Sadarbība par labu attīstībai
ES-ĀKK
Kājnieku mīnas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Palīdzība junattīstības valstīm — ES prioritāte

Pašlaik Eiropas Savienība un tās dalībvalstis visvairāk palīdz jaunattīstības valstīm un sniedz vislielāko humāno palīdzību pasaulē. Cīņa ar nabadzību ir Eiropas sadarbības pamatmērķis. Lai sasniegtu šo mērķi, deputāti pievērsa lielu uzmanību izglītības un veselības aizsardzības sistēmas uzlabošanai. Parlamenta pilnvaru laiku iezīmēja attīstības politikas decentralizācija, kuras mērķis ir tuvināt to konkrētajam reģionam un iedzīvotāju vajadzībām. Parlaments, kuram ir gan likumdošanas, gan budžeta pilnvaras, virza šo Kopienas politiku.

Aptuveni 800 miljoni cilvēku pasaulē, to skaitā 200 miljoni bērnu hroniski cieš no nepietiekama uztura un 20% pasaules iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā vienu dolāru dienā. Lielākā daļa šo cilvēku, kā arī 90% AIDS slimnieku dzīvo jaunattīstības valstīs. Jau 40 gadus Eiropas Savienība izstrādā labas gribas politiku, lai samazinātu nevienlīdzību starp ziemeļiem un dienvidiem. 1960. gados, vēl pirms 1992. gadā saskaņā ar Māstrihtas līgumu sadarbība attīstībai kļuva par patstāvīgu politiku, EEK noslēdza līgumus ar daudzām jaunattīstības valstīm. Kopienai jāņem vērā attīstības politikas mērķi pārējo politiku kontekstā, tai jākoordinē sava darbība ar dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju darbību.

Decentralizēta un daudzveidīga palīdzība

Attīstības un sadarbības politikas nostādnes pilnveidojas tuvinoties konkrētam reģionam un palīdzības saņēmējiem. Turpmāk viss jādara tā, lai attīstībā aizvien vairāk iesaistītu attiecīgo valstu pilsonisko sabiedrību un ES. Tādējādi gan valsts iestādes, gan arī profesionālās apvienības, arodbiedrības, skolas un kultūras iestādes, baznīcas vai vietējo iedzīvotāju organizācijas var saņemt tiešo Eiropas Savienības finansiālo palīdzību.

Deputāti uzsvēra, ka starp tām organizācijām, kas saņem palīdzību, jābūt sabiedriskajām kustībām, kuras cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām, it īpaši par sociālajām tiesībām. Deputāti uzskata, ka izstrādājot attīstības stratēģijas, Komisijai jāuzklausa arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Atbalsts NVO un cilvēktiesību ievērošana no gada gadā ir Parlamenta prioritātes vienojoties par budžetu ar Ministru padomi. Sadarbība vairs nevar būt tikai neliela starpvalstu attiecību daļa.

No otras puses, donorvalstu devīgums ne vienmēr ir tik nevainīgs. Vai nav tā, ka valsts palīdzību lielākoties izmanto, lai finansētu preču un pakalpojumu pirkšanu no dāvinātājiem? Palīdzības atbrīvošana nozīmē, ka tiek izbeigta vairāk vai mazāk tiešā saikne starp palīdzības piešķiršanu un līgumu parakstīšanu. Deputāti pieprasīja piecu gadu laikā pilnībā atbrīvot valsts palīdzību attīstības jomā.

Prioritāte veselībai un izglītībai

Starp daudzajām Parlamentā apspriestajām tēmām pēdējā pilnvaru laikā īpaša uzmanība tika pievērsta veselībai un izglītībai ir izcelta. Piemēram, nav atliekama pasaules mēroga cīņa ar tādām nabadzības izraisītajām slimībām kā AIDS, tuberkuloze vai malārija. Āfrikā AIDS radītais posts sagrauj gadu gaitā attīstībā paveikto. Tāpēc deputāti atbalstīja Pasaules fonda izveidošanu cīņai ar šīm slimībām un ievērojami paaugstināja Kopienas iemaksas. Viņi vairākkārt uzsvēra, ka labāka informētība un aprūpe palīdzēs cīņā gan ar AIDS pandēmiju, gan ar nabadzību.

Deputāti būs tiešām panākuši nabadzības samazināšanu tikai tad, kad maksimālam cilvēku skaitam būs pieejami atbilstoši medicīniskie pakalpojumi un izglītība. Viņi ir vairākkārt atgādinājuši, cik svarīga ir pamatizglītība un pieprasa, lai šajā jomā tiktu darīts viss iespējamais. Tūkstošgades mērķu sasniegšanai šajā jomā. Tie paredz, lai 2015. gadā visi bērni apmeklētu pamatskolu. Pašreiz 113 miljoni bērnu, no kuriem lielākā daļa ir meitenes, neiet skolā, un 860 miljoni cilvēku jaunattīstības valstīs ir analfabēti. Parlaments vēlas, lai izglītībai, salīdzinot ar 4% 2001.gadā, tiktu piešķirti 8% no budžeta, ko Komisija atvēlējusi attīstības jomai. Tas attiecas gan uz izglītību, gan uz anafabētisma likvidēšanu pieaugušo, bet īpaši sieviešu vidū.

Vai humānā palīdzība ir ES ārējās darbības paraugs?

1992. gadā dibinātais Eiropas Komisijas Humānās palīdzības birojs ECHO ir kļuvis par galveno humānās palīdzības piegādātāju pasaulē. 2003. gadā šiem mērķiem tika iztērēti 660 miljoni eiro. Šī Komisijas struktūrvienība nodibināta pēc Eiropas Parlamenta lūguma. ECHO novērtē, kāda humānā un finansiālā palīdzība vajadzīga partnerorganizācijām konkrētajā reģionā. Tā kā Parlaments ir budžeta lēmējiestāde, tas ik gadu uzsver nepieciešamību palielināt piešķirtos kredītus. Lemjot par ECHO darbību, Parlaments cenšas ietekmēt prioritāšu izvēli un atgādina par humānās palīdzības neitralitātes principu.

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas rūp deputātiem, ir ECHO darbības pārskatāmība. Pārtikas devas, ko bērniem Āfrikā un citur sadala plašai sabiedrībai pazīstamās NVO vai ANO aģentūras lielākoties finansē no Eiropas Savienības fondi, tātad Eiropas nodokļu maksātāji, kuri bieži vien par to neko nezina.

EUROMED — Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību konkrēta izpausme

1995. gadā tika uzsākts Barselonas process starp Eiropas Savienību un divpadsmit Vidusjūras reģiona valstīm: Alžīriju, Kipru, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maltu, Maroku, palestīniešu teritorijām, Sīriju, Tunisiju un Turciju. Divas no šīm valstīm — Malta un Kipra — 2004. gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai, Turcija ir kandidātvalsts. Savukārt Lībija 2004. gada februāra beigās paziņoja, ka ir gatava pievienoties Barselonas procesam. Partnerattiecību mērķis ir pastiprināt politisko dialogu un ekonomisko attīstību, lai nodrošinātu ekonomisko uzplaukumu un mieru reģionā. Līdzīgi kā Kotonū, kas nosaka sadarbību ar ĀKK valstīm (sk.arī "ES-ĀKK"), arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības īpaši uzsver pilsoniskās sabiedrības lomu. Mērķis ir starp visiem partneriem izveidot brīvās apmaiņas zonu. Pašlaik partnerattiecības izpaužas kā asociācijas līgumu kopums, kuri noslēgti starp ES un dažādām Vidusjūras reģiona valstīm. Programma MEDA ir finanšu instruments, kas palīdz partnervalstīm pārejas ekonomikas posmā. Tās budžets no 2000. līdz 2006. gadam ir 5,35 miljardi eiro.

Šīs partnerattiecības un to attīstība attiecas arī uz Parlamentu. Visu ES dalībvalstu, Vidusjūras reģiona valstu, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti pulcējās kopējā forumā . 2003. gada decembrī Ministru konferencē Neapolē tika pieņēmts lēmums pārveidot Forumu par īstu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentāro asambleju (EMPA). Tās pirmā sesija notika Atēnās 2004. gada 22. un 23. martā. Šīs izmaiņas paplašinās parlamentāriešu, tai skaitā 45 Eiropas Parlamenta deputātu (no 240 locekļiem) iesaistīšanos. Viņiem būs iespēja regulāri paust viedokli par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām.



  
Zinotaji:
  
Sadarbiba attistibai — decentralizeta sadarbiba, pagarinajums lidz 31.12.2003: Maria Carrilho (PES, P)
Sadarbiba attistibai — decentralizeta sadarbiba no 2004. lidz 2006. gadam.: Jürgen Zimmerling (EPP-ED, D)
Attistibas politika — nevalstisko organizaciju lidzdaliba: Richard Howitt (PES, UK)
Attistibas politika — palidzibas atbrivošana: Fernando Fernández Martín (EPP-ED, E)
Sadarbiba attistibai — demokratija, tiesiska valsts, cilvektiesibas: Fernando Fernández Martín (EPP-ED, E)
Jaunattistibas valstis, nabadzibas izraisitas slimibas — cina ar HIV/AIDS, malariju un tuberkulozi: Anders Wijkman (EPP-ED, S)
Veseliba un jaunattistibas valstis: reproduktivas un seksualas tiesibas: Ulla Margrethe Sandbæk (EDD, DK)
Pamatizglitiba jaunattistibas valstis: ANO sesija par bernu tiesibam 2001. gada septembri: Glenys Kinnock (PES, UK)
Jaunattistibas valstis, izglitiba un apmaciba — merki un prioritates cinai ar nabadzibu: Margrietus van den Berg (PES, NL)
Humana palidziba: Kopienas darbibas novertejums un nakotne: Renzo Imbeni (PES, I)
Humana palidziba un ECHO — 2000. un 2001. gada zinojums: Marie-Arlette Carlotti (PES, F)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti
  
Sadarbiba attistibai — decentralizeta sadarbiba, pagarinajums lidz 31.12.2003.
Sadarbiba attistibai — decentralizeta sadarbiba no 2004. lidz 2006. gadam.
Attistibas politika — nevalstisko organizaciju lidzdaliba. EP pienemtais teksts.
Attistibas politika — palidzibas atbrivošana. EP pienemtais teksts.
Sadarbiba attistibai — demokratija, tiesiska valsts, cilvektiesibas. EP pienemtais teksts.
Jaunattistibas valstis, nabadzibas izraisitas slimibas — cina ar HIV/AIDS, malariju un tuberkulozi.
Veseliba un jaunattistibas valstis: reproduktivas un seksualas tiesibas.
Pamatizglitiba jaunattistibas valstis: ANO sesija par bernu tiesibam 2001. gada septembri. EP pienemtais teksts.
Jaunattistibas valstis, izglitiba un apmaciba — merki un prioritates cinai ar nabadzibu. EP pienemtais teksts.
  
Humana palidziba: Kopienas darbibas novertejums un nakotne. Parlamenta pienemtais teksts. EP pienemtais teksts.
  
Humana palidziba un ECHO — 2000. un 2001. gada zinojums. EP pienemtais teksts.
Lemums par Euromed - EP pienemtais teksts.

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004