Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Drošības
un aizsardzības politika
Cilvēktiesības
Balkānu valstis
Līgumi ar trešajām valstīm
Ārējā tirdzniecība
Sadarbība par labu attīstībai
ES-ĀKK
Kājnieku mīnas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Līdzsvarotas partnerattiecības ar ĀKK valstīm

Kad 1958. gadā nodibināja Eiropas Ekonomisko Kopienu, vairākas tās dalībnieces vēl bija koloniālas lielvalstis. Pēc dekolonizācijas vairums Āfrikas valstu bija atkarīgas no saviem īpašajiem ekonomiskajiem sakariem ar Eiropu. Nolīgumi, kurus citu pēc cita noslēdza ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, bija vienīgie, kas regulēja šīs ekonomiskās attiecības. Tās pārauga patiesās partnerattiecībās saskaņā ar 2000. gadā parakstīto Kotonū nolīgumu. Attiecībā uz Eiropas Parlamentu Kotonū nolīguma galvenais jauninājums bija kopīgas un patiesi vienlīdzīgas struktūras - Kopīgās Parlamentārās Asamblejas izveidošana.

Eiropu pārstāv piecpadsmit, drīzumā - divdesmit piecas dalībvalstis. ĀKK - septiņdesmit septiņas. Vissenākās ES attiecības ar trešām valstīm, kuras nostiprinātas pirmajā Jaundes konvencijā 1964. gadā, pēc tam Lomes konvencijās, tagad nosaka 2000. gada 23. jūnijā Beninā parakstītais Kotonū nolīgums. Kā ikvienu asociācijas līgumu, arī Kotonū nolīgumu apstiprināja Eiropas Parlaments, un tas oficiāli stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Atšķirībā no iepriekšējām konvencijām, kas bija noslēgtas uz 5 vai 10 gadiem, Kotonū nolīgums paredz ilgtermiņa sadarbību - tas ir noslēgts uz 20 gadiem. Tajā ir izdarīti ievērojami grozījumi attiecībā uz sadarbības politiku, un tas piešķir likumīgu statusu attiecībām starp parlamentiem nosaka Kopīgās Parlamentārās Asamblejas (KPA) ietvaros.

Pastāvīgs politiskais dialogs

Kopīgā Parlamentārā Asambleja ir vienīgā sava veida asambleja pasaulē, un tās sestā sanāksme notika Romā 2003. gada oktobrī. Tajā piedalās pa vienam pārstāvim no ĀKK valstīm un tikpat liels skaits Eiropas Parlamenta deputātu. Pēdējo sesiju laikā EP deputāti ar gandarījumu konstatēja, ka tajās piedalās arvien vairāk kolēģu no ĀKK valstīm. Agrāk ĀKK valstis pārstāvēja galvenokārt valdību locekļi vai vēstnieki. Šīs pārmaiņas padara intensīvāku parlamentāro dialogu starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Taču šis process ne vienmēr norit gludi. 2002. gada novembrī Eiropas Parlaments atcēla piekto plenārsesiju, kam bija jānotiek Briselē, jo Zimbabve bija iecēlusi divus delegātus, kuriem sakarā ar diplomātiskajām sankcijām pret Mugabes režīmu bija aizliegta iebraukšana ES .

Līdz ar attīstības stratēģiju un nabadzības apkarošanu Kotonū nolīguma uzmanības centrā ir politiskais dialogs. Tieši šajā jomā Asambleja var sniegt lielu ieguldījumu. Deputāti uzskata, ka tās galvenais uzdevums ir veicināt demokrātiskos procesus. Tas varētu konkrēti izpausties kā kopīgu izpētes braucienu organizēšana, līdzīgi kā tas bija Kotdivuārā, vai vēlēšanu novērošana kā Kenijā. Turklāt Asambleja regulāri uzklausīs pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Kaut arī Asamblejas organizatoriskā darbība ir uzlabojusies līdz ar trīs pastāvīgo komisiju izveidi, kuras gatavo plenārsesijas, tomēr tai pietrūkst nepieciešamo instrumentu, lai liktu lietā savu ietekmi. Asamblejai, piemēram, nav budžeta vai politiskās kontroles pilnvaru, lai pārbaudītu sadarbībai piešķirto finansējumu.

Tomēr Eiropas Parlamenta loma arvien palielinās. Līdz šim sadarbību ar ĀKK valstīm finansējušais Eiropas attīstības fonds nebija pakļauts parastajām budžeta kontroles procedūrām, tātad tas nebija Eiropas Parlamenta pārraudzībā, neskatoties uz šādu EP prasību. "Konvents par Eiropas nākotni" ņēma vērā šo Parlamenta vēlmi, ierakstot to Konstitucionālajā līgumā. Šādā veidā deputāti varēs tieši ietekmēt sadarbības finansējumu un nodrošināt demokrātisku kontroli, kā arī sekot, lai šīs apropriācijas netiktu izmantotas citām ES prioritātēm.

Izskaust nabadzību

Atšķirībā no iepriekšējām konvencijām tagadējais partnerattiecību nolīgums paredz sadarboties daudz plašāk nekā tikai tradicionālajā attīstības jomā. Tas pastiprina institucionālo un politisko dimensiju ES un ĀKK valstu attiecībās tādās sfērās kā cilvēktiesības, demokrātija un laba valsts pārvalde. Bez tam šajā nolīgumā ir nepārprotami integrēti tādi jautājumi kā migrācija, konfliktu novēršana vai miera nostiprināšana.

Galvenais mērķis vēl arvien ir nabadzības izskaušana, taču ne tikai ar finansiālu palīdzību vien. Ir jāpalīdz jaunattīstības valstīm integrēties pasaules ekonomikā, panākt noturīgu izaugsmi un attīstību, kā arī uzlabot pieeju ražošanas resursiem. ĀKK valstis mudina arī attīstīt ciešāku sadarbību reģionālā un subreģionālā līmenī, lai veicinātu privāto investīciju piesaisti.

Kotonū līgums nosaka, ka EP ekonomiskajā un tirdznieciskajā sadarbībā ar ĀKK valstīm "jārespektē šo valstu politiskā izvēle un attīstības prioritātes", un tai jānotiek saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Saskaņā ar Lomes konvenciju tirdznieciskā sadarbība balstījās galvenokārt uz labvēlīgāku tarifu likmju vienpusīgu piešķiršanu, kas ļāva ievest Kopienas tirgū lielu daļu ĀKK valstīs ražotu preču bez muitas nodevām. Turpmāk būs jāliberalizē tirdzniecība starp ES un ĀKK valstīm. Jaunajiem tirdzniecības līgumiem, par kuriem notiek sarunas kopš 2002. gada, būs jāstājas spēkā vēlākais 2008. gadā. Tādējādi pakāpeniski tiks ieviesta brīva preču un pakalpojumu tirdzniecība, piemērojot zināmu asimetriju, kas būs atkarīga no katras ĀKK valsts atšķirīgā attīstības līmeņa.

Par "pārdomātu" brīvo tirdzniecību

Šajās sarunās Eiropas Parlamentam ir ierobežota loma. Tā atzinumu prasa tikai sarunās par tirdzniecības līgumiem vai to noslēgšanā.

Tomēr Parlaments var iztikt savu viedokli rezolūcijās un pievērst Eiropas Komisijas un Padomes uzmanību dažiem aspektiem. Tādējādi, kad sākās pirmais posms sarunās par ekonomisko partnerattiecību līgumiem, Parlaments norādīja, ka tirgus atvēršana vien nav atrisinājums.

Deputāti uzskatīja, ka līdz ar tirgus atvēršanu jāpalīdz uzlabot ĀKK valstu ražošanas un tirdzniecības struktūras, lai uzlabotu eksporta tehnoloģisko saturu, kā arī paaugstinātu izglītības un pētniecības līmeni. Tehnoloģijas nodošanai jānotiek līdztekus ar atvieglotu noteikumu piemērošanu, izsniedzot ražošanas patentus jaunattīstības valstīm. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz medikamentiem. Deputātus uztrauca arī pakalpojumu tirdzniecības iekļaušana šajās sarunās. Viņi uzskata, ka šis jautājums jārisina piesardzīgi, un prasa, lai šīs sarunas neattiektos uz valsts pasūtījumiem.



  
Zinotaji:
  
Partnerattiecibu noligums ar Afrikas, Karibu un Klusa okeana valstim: Didier Rod (Greens/EFA, F)
Sarunas par ekonomisko partnerattiecibu noligumiem ar AKK regionu un valstim: Yasmine Boudjenah (GUE/NGL, F)
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2000. gada: Miguel Angel Martínez Martínez (PES, E)
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2001. gada: Marie-Arlette Carlotti (PES, F)
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2002. gada: Joaquim Miranda (GUE/NGL, P)
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2003. gada: Colette Flesch (ELDR, L)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti
  
Partnerattiecibu noligums ar Afrikas, Karibu un Klusa okeana valstim
Sarunas par ekonomisko partnerattiecibu noligumiem ar AKK regionu un valstim - EP pienemtais teksts
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2000. gada - EP pienemtais teksts
AKK-ES Kopigas Parlamentaras samblejas darbiba 2001. gada
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2002. gada - EP pienemtais teksts
AKK-ES Kopigas Parlamentaras Asamblejas darbiba 2003. gada - procedura vel nav pabeigta

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004