Uzņēmējdarbības tiesības

Šajā faktu lapā ir izskaidrotas ES uzņēmējdarbības tiesības un tas, kā Savienība nosaka kopīgus noteikumus uzņēmumiem ES iekšējā tirgū. Tajā ir izklāstīts juridiskais pamats un mērķi veicināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un aizsargāt visus ieinteresētos. Tās aptver galvenos noteikumus par uzņēmējsabiedrību veidošanu, kapitālu, ziņošanu, apvienošanos un pārrobežu darbību, kā arī ES juridiskās formas, piemēram, Eiropas uzņēmējsabiedrību. Tajās aplūkoti arī centieni digitalizēt uzņēmējsabiedrībām paredzētās procedūras un vienkāršot pārrobežu uzņēmējdarbību. Visbeidzot, tajās uzsvērta Eiropas Parlamenta loma pārredzamības uzlabošanā un taisnīgu un efektīvu uzņēmējdarbības noteikumu atbalstīšanā ES.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pants, 50. panta 1. punkts un 2. punkta g) apakšpunkts un 54. panta otrā daļa attiecas uz brīvību veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū.

Mērķi

Efektīvs korporatīvās pārvaldības tiesiskais regulējums izveido uzņēmējdarbību sekmējošu vidi iekšējā tirgū visā ES. Uzņēmējdarbības tiesību saskaņošanas mērķis ir veicināt iedibinājumbrīvību (LESD IV sadaļas 2. nodaļa) un ievērot pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantā, proti, darījumdarbības brīvību Hartas 17. panta ietvaros (tiesības uz īpašumu) (4.1.2).

LESD 49. panta otrajā daļā ir garantētas tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši uzņēmējsabiedrības vai firmas (2.1.4).

ES noteikumu mērķis šajā jomā ir:

  • dot iespēju izveidot uzņēmumus jebkur ES, nodrošinot personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti (2.1.3);
  • nodrošināt aizsardzību akcionāriem un citām personām, kurām ir īpaša interese par uzņēmējsabiedrībām;
  • padarīt uzņēmumus konkurētspējīgākus;
  • mudināt uzņēmumus sadarboties pāri robežām (2.1.5).
  • Iekšējais tirgus veicina tādu uzņēmējsabiedrību izveidi, kas darbojas visā Eiropā. Pašlaik ES ir reģistrēti aptuveni 24 miljoni uzņēmējsabiedrību, no kuriem aptuveni 80 % ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Lai gan aptuveni 98–99 % sabiedrību ar ierobežotu atbildību ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), uzņēmējsabiedrībām jāspēj darboties visā ES saskaņā ar vienotu tiesisko regulējumu.

    Sasniegumi

    A. Vienoto saistību minimālais kopums

    Lai gan nav kodificētu ES uzņēmējdarbības tiesību kā tādu, valstu uzņēmējdarbības tiesību noteikumu saskaņošana ir radījusi dažus minimālos standartus un aptver tādas jomas kā akcionāru interešu un tiesību aizsardzība, noteikumi par akciju sabiedrību pārņemšanas piedāvājumiem, informācijas atklāšana par filiālēm, uzņēmējdarbību apvienošanās un sadalīšana, minimālie noteikumi viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, finanšu pārskati un grāmatvedība, vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai par uzņēmējsabiedrībām un dažas informācijas atklāšanas prasības uzņēmējsabiedrībām.

    Tomēr ar 2019. gada uzņēmējdarbības tiesību aktu kopumu tika racionalizēti lielais skaits noteikumu, kas sākotnēji tika piemēroti saskaņā ar vairākiem ES instrumentiem.

    1. Prasību noteikšana attiecībā uz sabiedrībām, kapitālu un informācijas izpaušanu

    Pirmā uzņēmējdarbības tiesību direktīva (Direktīva 68/151/EEK) un Otrā uzņēmējdarbības tiesību direktīva (Direktīva 77/91/EEK) bija vieni no pirmajiem tiesību aktiem, ar kuriem ieviesa saskaņotus uzņēmuma noteikumus visās dalībvalstīs.

    Pirmās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas, kas tika pieņemta 1968. gadā, mērķis cita starpā bija nodrošināt sabiedrībai vieglāku un ātrāku piekļuvi informācijai par uzņēmējsabiedrībām un darījumiem. Tajā risināti jautājumi uzņēmējsabiedrības saistību spēkā esamībai un uzņēmējsabiedrības atzīšanai par neesošu. Tā attiecas uz visām akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

    Otrā uzņēmējdarbības tiesību direktīva attiecās tikai uz akciju sabiedrībām. Tajā norādīts, ka šādu uzņēmējsabiedrību izveidei ir nepieciešams minimālais reģistrētais kapitāls (pašlaik 25 000 EUR, kā noteikts direktīvas 6. pantā – tagad Direktīvas (ES) 2017/1132 45. pantā) kā nodrošinājums kreditoriem un kā ekvivalents dalībnieku ierobežotajai atbildībai. Tajā arī paredzēti noteikumi par kapitāla saglabāšanu un grozīšanu, kā arī prasība par šādu uzņēmējsabiedrību dibināšanas dokumentu minimālo saturu.

    Šīs divas direktīvas tika grozītas ar direktīvu par sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (Direktīva (ES) 2017/1132). Ar šo direktīvu tika ieviestas arī informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz uzņēmējsabiedrību ārvalstu filiālēm, kas grozītas ar direktīvu par digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (Direktīva (ES) 2019/1151). Tas attiecas uz ES uzņēmējsabiedrībām, kas izveido filiāles citā ES valstī, kā arī uz trešo valstu uzņēmējsabiedrībām, kas izveido filiāles ES.

    Divpadsmitā uzņēmējdarbības tiesību direktīva (Direktīva 2009/102/EK) paredz regulējumu viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās visas daļas pieder vienam dalībniekam.

    2. Uzņēmējsabiedrību darbības, kuras aptver vairāk nekā vienu valsti

    Mātesuzņēmumu subsidiaritātes direktīva (Direktīva 2011/96/ES) ievieš nodokļu noteikumus, kas no konkurences viedokļa ir neitrāli attiecībā uz uzņēmējsabiedrību grupām, kuras darbojas dažādās dalībvalstīs. Tā novērš nodokļu dubultu uzlikšanu dividendēm, ko meitasuzņēmums vienā dalībvalstī izmaksā mātesuzņēmumam citā dalībvalstī (sk. arī direktīvu par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (Direktīva 2008/7/EK)).

    Direktīvas par pārņemšanas piedāvājumiem (Direktīva 2004/25/EK) mērķis ir noteikt minimālās pamatnostādnes attiecībā uz uzņēmumu pārņemšanu, ko reglamentē dalībvalstu tiesību akti. Tajā ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem un izmaiņām attiecībā uz kontroli, un tās mērķis ir aizsargāt mazākuma akcionārus, darbiniekus un citas ieinteresētās personas. Lai ļautu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vienotajā tirgū izmantot iedibinājumbrīvību, Direktīva (ES) 2017/1132 paredz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru (uzņēmējdarbības reģistru) savstarpējo savienojamību un visā ES saskaņo aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrību akcionāru un trešo personu intereses sadalīšanas vai apvienošanās gadījumā vienā valstī, kā arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību pārrobežu apvienošanos.

    Turklāt regulā par uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu (Regula (ES) 2021/1042) ir noteiktas tehniskās specifikācijas un procedūras, kas vajadzīgas uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai.

    Parlaments un Padome 2024. gada decembrī pieņēma direktīvu par digitālo rīku un procesu izmantošanas turpmāku paplašināšanu un modernizēšanu sabiedrību tiesībās (Direktīva (ES) 2025/25). Ar to groza Direktīvas (ES) 2017/1132 daļas, un tās mērķis ir uzlabot pārredzamību un uzticēšanos uzņēmējdarbības videi vienotajā tirgū, padarot uzņēmējdarbības reģistros publiski pieejamu lielāku informācijas apjomu, vienlaikus nodrošinot, ka šāda informācija ir uzticama un atjaunināta. Ar Direktīvu (ES) 2025/25 tiek ieviesta arī ES uzņēmējsabiedrības apliecība, lai nodibinātajiem uzņēmumiem atvieglotu meitasuzņēmumu vai filiāļu iedibināšanu citās dalībvalstīs. Direktīva stājās spēkā 2025. gada 30. janvārī, un dalībvalstīm transponēšanas termiņš bija 2027. gada 31. jūlijs. Transponētie valsts pasākumi tiks piemēroti no 2028. gada 31. jūlija vai – atkarībā no noteikuma – no 2029. gada 1. augusta.

    3. Uzņēmējsabiedrību pārstrukturēšana (apvienošanās un sadalīšanās, juridiskās adreses maiņa)

    Sabiedrības ar ierobežotu atbildību juridiskās adreses pārcelšana no vienas dalībvalsts uz citu, kā arī tās apvienošana vai sadalīšana ir LESD 49. un 54. pantā garantētās brīvības veikt uzņēmējdarbību neatņemams aspekts (sk. Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu lietā C-210/06 Cartesio, 111.–113. punkts). Tomēr uzņēmējdarbības veikšanas brīvības princips vien negarantē, ka uzņēmējsabiedrība, kuru pārceļ no izcelsmes dalībvalsts uz kādu citu dalībvalsti, var saglabāt tās statusu saskaņā ar tās reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktiem.

    Akcionāriem vai dalībniekiem un trešām personām ir vienādas garantijas uzņēmējsabiedrības pārstrukturēšanas laikā (apvienošanās un sadalīšana). Noteikumi par sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību apvienošanos, kā arī to sadalīšanu tika grozīti ar Direktīvu (ES) 2017/1132, kas arī garantē akcionāru, kreditoru un darbinieku aizsardzību.

    Iespēja darboties ārpus valstu robežām ir daļa no uzņēmuma darbības cikla un var ietvert pārrobežu apvienošanos, sadalīšanu vai reorganizāciju, kas var dot iespēju saglabāt uzņēmējdarbību un augt, piemēram, izmantojot jaunas uzņēmējdarbības iespējas citās dalībvalstīs vai pielāgojoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu Parlaments un Padome 2019. gada novembrī pieņēma direktīvu par pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu (Direktīva (ES) 2019/2121 (Mobilitātes direktīva)). Direktīvas mērķis ir novērst nepamatotus šķēršļus ES uzņēmējsabiedrību iedibinājumbrīvībai vienotajā tirgū, atvieglojot pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, un ieviest visaptverošas procedūras šīm darbībām, kā arī papildu noteikumus, kas reglamentē ES dalībvalstī reģistrētu kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Turklāt direktīvā ir uzsvērti līdzīgi noteikumi par darbinieku līdzdalības tiesībām, un mērķis ir nodrošināt, lai darbinieki tiktu pienācīgi informēti par šādu darbību gaidāmo ietekmi un lai ar tiem apspriestos. Mazākumam un akcionāriem bez balsstiesībām ir lielāka aizsardzība, savukārt attiecīgo uzņēmumu kreditoriem tiek piešķirti skaidrāki un uzticamāki aizsardzības pasākumi.

    Lai gan pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu tagad reglamentē Mobilitātes direktīva, jautājums par to, vai uzņēmējsabiedrība var pārcelt savu juridisko adresi pāri robežām, nepārveidojot to par uzņēmējsabiedrību, uz kuru attiecas uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti, vēl nav atrisināts likumdošanas līmenī. Polbud lietā (C-106/16) jau bija konstatēts, ka iedibinājumbrīvība attiecas uz uzņēmējsabiedrības juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu, lai to pārveidotu par uzņēmējsabiedrību, uz kuru attiecas uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti, tādējādi dodot iespēju piemērot Mobilitātes direktīvu.

    4. Garantijas attiecībā uz uzņēmējsabiedrību finansiālo stāvokli

    Lai nodrošinātu, ka grāmatvedības dokumentos sniegtā informācija ir līdzvērtīga visās dalībvalstīs, tika pieņemta direktīva par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām (Direktīva 2006/43/EK) un direktīva par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (Direktīva 2013/34/ES (Grāmatvedības direktīva)). Tajos ir noteikts, ka uzņēmējsabiedrību pārskatiem, piemēram, gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par tās aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, un tajos ir paredzēti noteikumi par to personu apstiprināšanu, kuras ir atbildīgas par likumā noteikto revīziju veikšanu. Direktīvas 2006/43/EK mērķis ir uzlabot uzņēmējsabiedrību finanšu pārskatu uzticamību, nosakot prasību minimumu attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju. Grāmatvedības direktīva vienkāršo finanšu pārskatu sniegšanas prasības mikrouzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju, un tā arī ieviesa pienākumu ES biržu sarakstos iekļautajām uzņēmējsabiedrībām savā gada pārskatā iekļaut paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

    Regula par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (Regula (EK) Nr. 1606/2002) saskaņo finanšu informāciju, ko sniedz publiski tirgotas sabiedrības, lai garantētu ieguldītāju aizsardzību. Regula par maksātnespējas procedūrām (Regula (ES) 2015/848), kuras pamatā ir LESD 81. pants par sadarbību civiltiesību jomā, palīdz risināt strīdus par jurisdikciju un tās kolīzijām, kā arī nodrošina spriedumu atzīšanu visā ES. Ar to nesaskaņo dalībvalstu materiālo tiesību aktus maksātnespējas jomā, tā vienkārši nosaka kopīgus noteikumus par to, kuras tiesas piekritībā ir uzsākt maksātnespējas procedūras, un tiesas nolēmumu atzīšanu. Galvenais mērķis ir novērst aktīvu pārvešanu vai tiesvedību nodošanu no vienas dalībvalsts uz citu. Direktīvas par pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu (Direktīva (ES) 2019/1023) mērķis ir piedāvāt “otro iespēju uzņēmējiem”. Ar šo direktīvu risina apsvērumus, kas daudziem ieguldītājiem rodas attiecībā uz ilgstošu vai sarežģītu maksātnespējas procedūru risku ārvalstīs, ko tie uzskata par galveno iemeslu, lai neieguldītu ārpus savas valsts.

    5. Dažu akcionāriem vai daļu īpašniekiem noteiktu tiesību pārrobežu izmantošana

    Direktīva par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (Direktīva 2007/36/EK), kas grozīta ar direktīvu, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, un direktīvu par akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu, atceļ galvenos šķēršļus pārrobežu balsošanai tajās biržu sarakstos iekļautajās uzņēmējsabiedrībās, kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ieviešot īpašas prasības attiecībā uz konkrētu akcionāru tiesību īstenošanu kopsapulcē. Tā nosaka arī konkrētas tiesības biržu sarakstos iekļauto uzņēmējsabiedrību akcionāriem, tostarp savlaicīgu pieeju attiecīgai informācijai par kopsapulcēm un vienkāršāku balsošanu uz pilnvaras pamata. Direktīva (ES) 2017/828 veicina akcionāru iesaistīšanu un ievieš prasības attiecībā uz akcionāru identifikāciju, informācijas nosūtīšanu, akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu, institucionālo ieguldītāju, aktīvu pārvaldītāju un pilnvaroto padomdevēju pārredzamību, direktoru atalgojumu un saistīto pušu darījumu identificēšanu, apstiprināšanu un atklāšanu, lai aizsargātu mazākuma akcionārus un novērstu ļaunprātīgus darījumus.

    6. Uzņēmējsabiedrību pārskatu sagatavošana

    ES paredz noteikumus par finanšu informāciju, kas uzņēmējsabiedrībām jāatklāj, un par revīziju, lai uzlabotu finanšu pārskatu integritāti.

    a. Finanšu pārskati

    Visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir jāsagatavo finanšu pārskati, lai uzraudzītu to uzņēmējdarbības stabilitāti un sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par to finansiālo stāvokli. Grāmatvedības direktīvā ES ir ieviesusi noteikumus, lai nodrošinātu konsekventus un salīdzināmus finanšu pārskatus visā ES.

    b. Pārskats par korporatīvo ilgtspēju

    ES noteikumi arī paredz, ka konkrētām uzņēmējsabiedrībām katru gadu ir jāziņo par ietekmi uz sociālo jomu un vidi un riskiem, kas saistīti ar to darbību. Tas palīdz ieguldītājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, patērētājiem, politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām novērtēt lielo uzņēmumu nefinanšu rādītājus un mudina uzņēmējsabiedrības izstrādāt atbildīgu pieeju uzņēmējdarbībai.

    Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā vai “NFRD” (Direktīva 2014/95/ES) ir paredzēti noteikumi par dažu lielu uzņēmējsabiedrību nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu. Šie noteikumi aptver tādas jomas kā vides jautājumi, sociālie jautājumi un attieksme pret darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošana, korupcijas un kukuļošanas apkarošana, kā arī pārstāvības daudzveidība uzņēmējsabiedrību valdēs (piemēram, vecums, dzimums, izglītība un profesionālā pieredze). Direktīva attiecas uz lielām sabiedriskas nozīmes uzņēmējsabiedrībām, kurās ir vairāk nekā 500 darbinieku.

    Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī (Direktīva (ES) 2022/2464 (“CSRD”). Ar direktīvu tiek modernizēti noteikumi par sociālo un vides informāciju, kas uzņēmējsabiedrībām ir jāsniedz. Plašākam lielo uzņēmumu lokam, kā arī biržas sarakstā iekļautiem MVU tagad ir jāsniedz ziņas par ilgtspēju. Tā arī nodrošina piekļuvi informācijai, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu riskus, ko rada klimata pārmaiņas un citi ar ilgtspēju saistīti jautājumi, radot pārredzamības kultūru attiecībā uz uzņēmumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

    Cenšoties samazināt ziņošanas pienākumu slogu, nesen pieņemtā “laika apturēšanas” direktīva (Direktīva (ES) 2025/794) grozīja CSRD un direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Direktīva (ES) 2024/1760 (CSDD direktīva)) attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm ir jāpiemēro konkrētas uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Tajā pašā laikā Komisija sāka pārskatīšanu, kuras mērķis ir atvieglot ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un pienācīgu rūpību saskaņā ar CSRD; CSDD direktīva un Taksonomijas regula.

    B. ES tiesību subjekti

    ES tiesību subjekta veidus piemēro visā ES, un tie pastāv līdzās atsevišķu valstu uzņēmējsabiedrību veidiem. ES ir izmantojusi dažādas likumdošanas metodes, tostarp autonomas Eiropas mēroga uzņēmējdarbības juridiskās formas, kas izveidotas ar regulām (Eiropas uzņēmējsabiedrība, Eiropas Kooperatīvā sabiedrība un Eiropas Ekonomisko interešu grupa), un 28. tehniskā regulējuma metode, atbilstoši kurai saskaņoti ES noteikumi ir spēkā līdzās valstu noteikumiem, uzņēmumiem brīvprātīgi izvēloties ES regulējumu.

    1. Eiropas uzņēmējsabiedrība

    Pēc ilgām sarunām, kas risinājās 30 gadus, Padome pieņēma divus likumdošanas instrumentus, kas vajadzīgi, lai izveidotu Eiropas uzņēmējsabiedrību, proti, regulu par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem (Regula (EK) Nr. 2157/2001) un Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (SE direktīva). Tā paredz iespēju ES teritorijā uzņēmējsabiedrību izveidot kā akciju sabiedrību ar tās latīnisko nosaukumu Societas Europea (SE). Ir vairākas iespējas, kā vismaz divu dalībvalstu uzņēmumi var izveidot SE: apvienošanās, pārvaldītājsabiedrības nodibināšana, meitasuzņēmuma izveide vai uzņēmuma pārveidošana par SE. SE ir jādibina kā kapitālsabiedrība. Lai šīs uzņēmējsabiedrības būtu pienācīgi lielas, tām ir noteikts minimālais kapitāls 120 000 EUR apmērā, kā ir noteikts regulas 4. pantā.

    Direktīvas 2001/86/EK mērķis ir nodrošināt, lai SE izveides rezultātā nezustu vai netiktu vājināta tā darbinieku iesaistīšanās kārtība dalībā uzņēmumā, kas jau pastāv uzņēmējsabiedrībās, kuras piedalās SE izveidē.

    2. Eiropas kooperatīvā sabiedrība

    Regula par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (Regula (EK) Nr. 1435/2003) paredz patiesi vienotu SCE juridisko statusu. Saskaņā ar šo regulu kooperatīvo sabiedrību var izveidot personas, kas dzīvo dažādās dalībvalstīs, vai dažādās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas. Šo jauno SCE minimālā kapitāla prasība ir 30 000 EUR, un tās ir tiesīgas veikt uzņēmējdarbību visā vienotajā tirgū kā viena juridiskā persona ar vienādu regulējošo noteikumu kopumu un struktūru.

    Ar Direktīvu 2003/72/EK šie statūti tika papildināti attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu SCE, lai nepieļautu, ka SCE dibināšanas gaitā izzudīs vai tiks vājināta darbinieku iesaistīšanas kārtība, kas jau pastāv uzņēmējsabiedrībās, kuras piedalās šādas SCE dibināšanā.

    3. Eiropas Ekonomisko interešu grupas

    Ar regulu par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG) (Regula (EEK) Nr. 2137/85) tika izveidoti EEIG statūti. EEIG, kurām ir tiesībspēja un rīcībspēja, ļauj uzņēmējsabiedrībai vienā dalībvalstī sadarboties kopuzņēmumā ar uzņēmējsabiedrībām vai fiziskām personām citās dalībvalstīs, lai veicinātu vai attīstītu tās dalībnieku saimniecisko darbību, nevis lai gūtu peļņu sev. Visa gūtā peļņa tiek sadalīta starp dalībniekiem. EEIG nedrīkst publiski piedāvāt savus vērtspapīrus.

    4. 28. tiesiskais regulējums: jauns tiesiskais regulējums inovatīviem uzņēmumiem

    Komisija 2025. gada 28. maijā publicēja paziņojumu par ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju, norādot, ka tā ierosinās Eiropas “28. tiesisko regulējumu”, kas uzņēmējsabiedrībām nodrošinātu vienotu noteikumu kopumu, tostarp ES korporatīvo tiesisko regulējumu, kura pamatā ir risinājumi “digitāls pēc noklusējuma”. Mērķis ir palīdzēt uzņēmējsabiedrībām pārvarēt šķēršļus to izveidei, paplašināšanai un darbībai visā vienotajā tirgū. To panākot, regulējums vienkāršotu piemērojamos noteikumus un samazinātu izmaksas neizdošanās gadījumā, pievēršoties konkrētiem aspektiem attiecīgajās tiesību jomās, tostarp maksātnespējas, darba un nodokļu tiesību jomā. Tādējādi tiktu izpētīta arī iespēja ļaut nodibināt uzņēmējsabiedrības Eiropā īsākā – ideālā gadījumā 48 stundu – laikā.

    Iepriekšējās Komisijas ierosinātās iniciatīvas attiecībā uz Societas Privata Europaea (SPE) un Societas Unius Personae bija nesekmīgas.

    Eiropas Parlamenta loma

    Parlamentam vienmēr ir izdevies grozīt tiesību aktus, piemēram, aizstāvot darbinieku līdzdalību uzņēmējsabiedrībās un atbalstot dažādu veidu Eiropas uzņēmējsabiedrību dibināšanu, lai atvieglotu uzņēmumu pārrobežu darbību. Komisijas priekšlikuma direktīvai par Eiropas pārrobežu asociācijām mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, likvidējot juridiskos un administratīvos šķēršļus, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus bezpeļņas asociācijām ES, kuras vēlas darboties vairāk nekā vienā dalībvalstī. 2024. gada 13. martā Parlaments pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā ar vairākiem grozījumiem, kuros prasīts labāk aizsargāt kreditoru intereses un skaidrākiem noteikumiem, kas reglamentē esošo bezpeļņas struktūru apvienošanos.

    Parlaments aicināja izveidot arī fondiem paredzētu pienācīgu juridisko regulējumu. Komisija 2012. gada 8. februārī ir nākusi klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas fonda “Fundatio Europaea” statūtiem, kas ir izstrādāta, lai šādām organizācijām atvieglotu darbu sabiedrības labā jebkurā vietā Eiropas Savienībā.

    Parlaments 2012. gada rezolūcijā par Eiropas uzņēmējdarbības tiesību nākotni pauda viedokli, ka ES uzņēmējsabiedrību veidi, kas papildinātu pašreizējos, saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzētos veidus, ir ievērojams potenciāls, un ka tie būtu jāpilnveido. Lai risinātu MVU īpašās vajadzības, Parlaments mudināja Komisiju turpināt centienus nolūkā pieņemt privātās uzņēmējsabiedrības statūtus (SPE). Reaģējot uz Komisijas 2013. gada februāra paziņojumu par šo jautājumu, Parlaments pieņēma rezolūciju par atjauninātu ES stratēģiju attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību. Parlamenta 2013. gada marta rezolūcijā par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem ir iekļauts ieteikumus Komisijai par šādiem statūtiem. Visbeidzot, Parlaments vairākkārt ir aicinājis pieņemt direktīvu par uzņēmējsabiedrību juridiskās adreses pārrobežu pārvietošanu, izmantojot dažādas rezolūcijas un mutiskos jautājumus, paužot nožēlu par pašreiz valdošo vienotu noteikumu trūkumu, kas apdraud uzņēmumu mobilitāti un tādējādi uzņēmējsabiedrību iedibināšanas brīvību.

    Parlaments 2017. gada rezolūcijā par pārrobežu apvienošanos un sadalīšanu vērsa uzmanību uz mazākuma akcionāru tiesībām, noteikumiem par kreditoru aizsardzību un ilgstošajām un sarežģītajām procedūrām, kas nepieciešamas pārrobežu sadalīšanai. Tas ir arī atkārtoti aicinājusi iesniegt priekšlikumu par juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu (14. uzņēmējdarbības tiesību direktīva – līdz šim nav pieņemts neviens priekšlikums).

    Eiropas Parlaments ir saņēmis daudzus lūgumrakstus saistībā ar ES uzņēmējdarbības tiesību aktu digitalizāciju un pārrobežu darījumiem. Lūgumrakstu komiteja parasti lūdz Komisiju sniegt attiecīgu informāciju vai atzinumu par lūgumraksta iesniedzēja minētajiem jautājumiem (4.1.4).

    Parlaments 2017. gada maijā pieņēma rezolūciju par ES e-pārvaldes rīcības plānu, kurā tas aicināja Komisiju apsvērt veidus, kā turpmāk veicināt digitālos risinājumus formalitāšu kārtošanai visā uzņēmējsabiedrības pastāvēšanas ciklā, un uzsvēra, cik būtiski ir turpināt darbu pie uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības. Parlamentam ir arī ilgstoša pētniecības struktūra, kas aicina šajā jomā ieviest digitālos atvieglojumus.

    2019. gada novembrī tika pieņemta direktīva par pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, ieviešot papildu noteikumus par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Likumdošanas procesā Parlaments bija veicis būtiskus grozījumus priekšlikumā.

    Parlaments 2019. gada jūlijā pieņēma direktīvu par digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās, kuras mērķis ir atvieglot uzņēmumu dibināšanu ar elektroniskiem līdzekļiem un veicināt tiešsaistes darbības visā uzņēmējsabiedrības pastāvēšanas ciklā. Vēl joprojām visas dalībvalstis nenodrošina uzņēmumiem pilnu tiešsaistes reģistrācijas procedūru kopumu, neraugoties uz to, ka tiešsaistes reģistrācija ir divreiz ātrāka nekā vidēji un var būt līdz pat trīs reizēm lētāka par tradicionālo reģistrāciju papīra formātā. Parlaments un Padome 2025. gada 10. janvārī pieņēma direktīvu par digitālo rīku un procesu izmantošanas turpmāku paplašināšanu un modernizēšanu uzņēmējdarbības tiesībās.

    Pēc Komisijas paziņojuma par ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju Parlamenta Juridiskā komiteja 2025. gada 30. jūnijā publicēja ziņojuma projektu, kurā ieteikts pieņemt direktīvu, pamatojoties uz LESD 50. pantu un 114. panta 1. punktu, lai izveidotu 28. tiesisko regulējumu ar fakultatīvu Eiropas jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu (EJAU) marķējumu biržas sarakstā neiekļautām kapitālsabiedrībām. Saskaņā ar šo ziņojuma projektu EJAU būtu valsts līmeņa korporatīvā forma, ar ko saskaņo konkrētus būtiskus elementus. Uzņēmējsabiedrības, kas atbilst īpašām prasībām, pievienotu “EJAU” savam valsts apzīmējumam (piemēram, “[uzņēmējsabiedrības nosaukums] GmbH EJAU”), nodrošinot automātisku atzīšanu visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm joprojām būtu rīcības brīvība atļaut valstī spēkā esošās korporatīvās formas pārveidot par EJAU vai šim nolūkam izveidot jaunas valsts līmeņa korporatīvās formas. Atšķirībā no tradicionālajām uzņēmējdarbības tiesību prasībām EJAU ļautu juridiskajai adresei un reālajai mītnesvietai atrasties dažādās dalībvalstīs.

    Galvenās ierosinātās iezīmes paredz 48 stundu reģistrāciju, izmantojot ES līmeņa digitālo reģistru, saskaņotus pašu kapitālam līdzīgus parāda instrumentus (piemēram, peļņas līdzdalības tiesības un pasīvās partnerības) ar standartizētiem dokumentu paraugiem un fakultatīvus valdītāja īpašumtiesību mehānismus (piemēram, aktīvu bloķēšanas un divu kategoriju akcijas) ar marķējumu “valdītāja īpašumā esošs”. Ziņojuma projektā ir iekļauti arī ierobežojumi attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, izdarot grozījumus Direktīvā (ES) 2017/1132, un specializēti strīdu izšķiršanas mehānismi.

    Attiecībā uz darba tiesībām individuālos darba līgumus reglamentētu Romas I regula, savukārt darbinieku līdzlemšanu valdes līmenī noteiktu tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas faktiskā mītne, tādējādi atkāpjoties no tradicionālās izpratnes, ka līdzlemšanu nosaka uzņēmējdarbības tiesības. Aizsardzības pasākumi novērstu valstu aizsardzības noteikumu apiešanu saskaņā ar SE direktīvu.

    Rezolūcijas sagatavošanas procesā Parlamentu atbalstīja darbseminārs par 28. tiesisko regulējumu un vairāki pētījumi par:

    • to šķēršļu apzināšanos, ar kuriem saskaras uzņēmumi ES;
    • uzņēmējdarbības tiesību saskaņošanu;
    • aizsardzības pasākumiem pret noteikumu apiešanu;
    • uzņēmējsabiedrību reģistrācijas vienkāršošanu;
    • 28. tiesiska regulējuma darbības jomu.
    • Parlaments un Padome 2024. gada 5. jūlijā pieņēma CSDD direktīvu. Šis tiesību akts liek uzņēmumiem noteikt un vajadzības gadījumā novērst vai mazināt savu darbību, tostarp to uzņēmējdarbības partneru, nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Tas ietver bērnu darbu, verdzību, darbaspēka ekspluatāciju, piesārņojumu, vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Nesen ar “laika apturēšanas” direktīvu tika grozīta CSDD direktīva attiecībā uz datumiem, kad dalībvalstīm būtu jāpiemēro pēdējās minētās direktīvas dažādās prasības.

      Turklāt ar Kopoto direktīvu I (Direktīva (ES) 2026/470), kas stājās spēkā 2026. gada 18. martā, tika ieviestas būtiskas izmaiņas gan CSRD, gan CSDD direktīvā, tostarp šaurāka piemērošanas joma, racionalizēts pienācīgas rūpības regulējums un pārskatīts CSDD direktīvas piemērošanas grafiks. Saskaņā ar pārskatīto grafiku dalībvalstīm CSDD direktīva ir jātransponē līdz 2028. gada 26. jūlijam, bet pilnībā piemērojama direktīva ir no 2029. gada 26. jūlija. Gada ziņojumi par pienācīgu rūpību būs jāiesniedz arī par finanšu gadiem, kas sākas 2030. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

      Pēc Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas, kas noslēdzās 2025. gada 30. septembrī, Parlaments 2026. gada 20. janvārī pieņēma rezolūciju par 28. režīmu – jauns tiesiskais regulējums inovatīviem uzņēmumiem, kurā tas prasa, lai Komisija 2026. gada pirmajā ceturksnī nāktu klajā ar tiesību akta priekšlikumu. Saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem ierosinātā ES juridiskā forma tika dēvēta par “Societas Europaea Unificata” (Vienotā Eiropas uzņēmējsabiedrība (S.EU)).

      Šajā rezolūcijā EP deputāti pieņēma virkni ieteikumu ar mērķi sniegt ieguldījumu attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par jaunu tiesisko regulējumu uzņēmējsabiedrību atbalstam ES. Saskaņā ar šo paredzēto regulējumu dalībvalstis varētu vai nu izveidot jaunu korporatīvo formu, vai iekļaut ES mēroga noteikumus spēkā esošajā. EP deputāti uzstāja uz vienotu saskaņotu noteikumu kopumu, kas pazīstams kā “28. tiesiskais regulējums”, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā ES. EP deputāti, strādājot pie šā noteikumu kopuma, balstījās uz Eiropā gūtajām akadēmiskajām zināšanām, kas tika izklāstītas seminārā par 28. režīmu, un daudziem iepriekš minētajiem pētījumos iekļautajiem atzinumiem.

      Komisija 2026. gada 18. martā publicēja priekšlikumu regulai par 28. sabiedrību tiesību režīma korporatīvo tiesisko regulējumu – “EU Inc.” – kopā ar paziņojumu “Virzība uz 28. režīmu ES uzņēmumiem”. Atšķirībā no Parlamenta ziņojuma projekta, kurā tika ieteikta direktīva, ar ko izveido marķējumu, kas pievienots esošajiem valstu uzņēmējsabiedrību veidiem, Komisija izvēlējās regulu, ar ko izveido pilnībā autonomu Eiropas mēroga juridisko formu. Galvenās iezīmes ir šādas:

      • 48 stundu digitālā inkorporēšana, izmantojot ES centrālo saskarni, ar maksimālajām izmaksām 100 EUR apmērā;
      • nav prasību attiecībā uz minimālo kapitālu;
      • vairākas akciju kategorijas;
      • saskaņota ES darbinieku akciju iegādes izvēles shēma (ES–ESO), paredzot aplikšanu ar nodokļiem, kas atlikta līdz akciju atsavināšanas brīdim;
      • racionalizētas digitālās maksātnespējas procedūras, kuru pamatā ir vienreizējas reģistrācijas princips.
      • Nākamajā dienā – 2026. gada 19. martā – Eiropadome apstiprināja EU Inc. kā prioritāru pasākumu saskaņā ar programmu “Viena Eiropa, viens tirgus”, aicinot likumdevējus (Parlamentu un Padomi) pieņemt tekstu līdz 2026. gada beigām.

        Šo faktu lapu ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, apmeklējiet Juridiskās komitejas tīmekļa vietni.

         

        Christophe BEAUDOUIN / Jagoda Karolina MACIEJEWSKA / Mariusz MACIEJEWSKI