| Jau gadsimta ceturksni ES dalibvalstis diskute par starptautiskas politikas jautajumiem, bet prakse daudz talak par oficialu pazinojumu publicešanu ta ari netiek. Lidz ar Padomju imperijas sabrukumu un situacijas destabilizešanos Balkanos un Austrumeiropa arpolitikas, drošibas un aizsardzibas jautajumi ES svarigako problemu saraksta ir pakapušies augšup, tomer ne tik augstu, lai Kopienas darbiba šajas jomas klutu tik iedarbiga, kadu to veletos redzet sabiedribas lielaka dala un Eiropas Parlamenta deputati. Eiropas Parlaments vienmer ir aicinajis izvirzit talakejošakus merkus attieciba uz praktiskiem pasakumiem, efektivam kopejam iestadem un darbibas resursiem. 2001. gada 11. septembra terorisma akti šim prasibam pieškira vel lielaku nozimi.
Parlamenta deputati uzskata, ka pasaules limeni ES spes runat viena balsi tikai tad, kad dalibvalstis sakopos politisko gribasspeku, lai vienotos par skaidru strategiju un efektivi stradajošam iestadem. Ilgu laiku ES kopeja arpolitika aprobežojas tikai ar sadarbibas attistišanu, ekonomisko atbalstu un palidzibu arkartas gadijumos. Mastrihtas ligums, kas stajas speka 1993. gada, pievienoja vel vienu instrumentu - kopejo arejo un drošibas politiku (KADP). Tomer preteji, piemeram, kopejam tirgum, KADP nav isti “Kopienas” politika. Šeit galvenos lemumus pienem Ministru padome, t.i., valstu valdibas, un parasti tiem ir nepieciešams vienpratigs balsojums. Eiropas Komisija un Parlaments reti kad tiek iesaistiti.
Amsterdamas ligums, kas stajas speka 1999. gada, centas risinat divas problemas. Pirmkart, ES ieguva tiesibas ar militaru speku iesaistities križu parvarešana, lai sniegtu humano palidzibu un piedalitos miera uzturešanas un miera atjaunošanas operacijas (“Petersbergas misijas”). Otrkart, izveidoja KADP Augsta parstavja amatu, kura merkis bija iedzivinat šo politiku. Tomer Augstais parstavis vienmer darbojas dalibvalstu un Padomes varda. Turklat pastav iespeja, ka vinš varetu iejaukties citas Komisijas arpolitikas darbibas jomas (attistiba, humana palidziba, tirdzniecibas politika). Lai atrastu izeju no strupcela, ko rada lemumu pienemšana pec vienpratibas principa un ka rezultata pienemtie lemumi bieži balstas uz vismazako kopsauceju, Amsterdamas ligums ieviesa “konstruktivas atturešanas” iespejas, lai pasakumus varetu veikt bez aktiva visu dalibvalstu atbalsta. Tapat ieviesa “ciešaku sadarbibu”, lai lautu kadai dalibvalstu grupai attistit talakejošu sadarbibu, ja vien tas to velas.
Attistiba militaraja joma turpinajas 1999. gada, kad Helsinku Eiropadome nolema, ka dalibvalstim lidz 2003. gadam jabut spejigam 60 dienas mobilizet no 50 000 lidz 60 000 viru lielus militaros spekus, lai istenotu gadu garas Petersbergas misijas.
ES arlietu ministrs
2000. gada Eiropas Parlaments aicinaja apvienot Augsta parstavja un arejo sakaru komisara amatus, lai panaktu lielaku saskanotibu un efektivitati. Bez tam ES arlietu ministra amats butu japielidzina Komisijas priekšsedetaja vietnieka gradam. Parlamenta deputatiem izdevas šo ideju aizstavet Konventa par Eiropas nakotni, un to ieklava Konstitucionala liguma projekta. Tomer saskana ar Konstitucijas projektu ar Parlamentu par šo politikas jomu apspriedisies ne biežak ka iepriekš. Tapat ari netika atbalstits Parlamenta aicinajums arpolitikas joma lemumus pienemt ar kvalificetu balsu vairakumu. Tatad, tika akceptets tikai priekšlikums par ES arlietu ministra postena izveidi, kuru atbalstija ari Komisija.
Attieciba uz veicamajiem pasakumiem konstitucijas projekts paredz izveidot Eiropas Brunojuma agenturu un paplašinat Petersbergas misijas, ieklaujot tajas atbrunošanas operacijas un cinu pret terorismu. Saskana ar “solidaritates klauzulu” dalibvalstis palidzetu cita citai un izverstu savus civilos un militaros spekus cina pret terorismu. Parlamenta deputati vel ieteica Ligumam pievienot “kolektivas aizsardzibas klauzulu”, kas butu lidziga NATO klauzulai, un ta attiektos uz dalibvalstim, kuras to veletos, tacu šo ideju noraidija.
Pieaugoša ietekme
Lai gan dalibvalstis pienem galigos lemumus par arpolitikas, drošibas un aizsardzibas jautajumiem, Eiropas Parlamentam iepriekš vismaz jau ir jabut informetam par jebkuru ES varda uzsaktu politisku pasakumu un darbibu pilnvaram, iespejam un finansialo ietekmi. Pedejos gados Parlamenta deputati ir nodibinajuši ciešakus kontaktus ar Augsto parstavi, attiecigajiem komisariem, Eiropas Savienibas Prezidenturu un ES ipašajiem sutniem atseviškos pasaules regionos.
Parlamenta deputati var ari pieprasit ricibu, piedaloties politiskas un sabiedriskas debates. Savos zinojumos, ieteikumos un jautajumos, kas adreseti dažadam ES iestadem, vini var izradit ietekmi, piemeram, izdarot spiedienu uz Eiropas Komisiju, lai ta ierosinatu pasakumus. Visbeidzot Parlamentam ir budžeta pilnvaras, kas ari uz pasakumiem, kas saistiti ar KADP (apmeram 50 miljoni eiro 2003. gada). Tomer Parlaments nevar ietekmet aizsardzibas finansejumu, kas nak tieši no dalibvalstu budžetiem.
Reizi gada Eiropas Parlamenta politiskas prioritates tiek izklastitas gada zinojuma par ES arpolitiku, drošibas un aizsardzibas politiku. 2002. gada Parlamenta deputati apsveica vel nepieredzetu sadarbibu starp ES iestadem pec 2001. gada septembra uzbrukumiem. Eiroparlamentarieši ieteica izskaust terorisma diglus to agrina stadija. Tas butu panakams iedibinot regularu dialogu ar vajam un nestabilam valstim. 2003. gada deputati atbalstija ES iesaistišanos Afganistanas krize ne tikai ar politiskiem un ekonomiskiem, bet ari militariem lidzekliem — apstiprinot Starptautisko miera uzturešanas speku (SMUS) misiju. Tomer vini izteica noželu par faktu, ka karš Iraka iedragaja ticibu KADP, un izteicas, ka tas atjaunošana bus atkariga no ES militarajam spejam un Eiropas Savienibas velmes tas pielietot.
Pirmas militaras operacijas
2003. gada ES uzsaka savas pirmas tris operacijas krizes skartos regionos, tadejadi uznemoties šajas vietas neparprotamu atbildibu. 2003. gada 1. janvari 500 viru lieli ES policijas speki uz tris gadiem parnema ANO misiju Bosnija un Hercegovina, daleji, lai apmacitu vietejos policijas spekus. 2003. gada marta ES istenoja savu pirmo militaro operaciju, parnemot to no NATO Bijušaja Dienvidslavijas Makedonijas Republika. ES ir izvietojusi militaros spekus 350 viru sastava (operacija pazistama ar nosaukumu Concordia), lai meginatu nodibinat mieru, kas ir veiksmigu institucionalo reformu priekšnoteikums. Tiem pievienoja vel policijas misiju (200 policisti, operacija pazistama ar nosaukumu Proxima). Visbeidzot Artemis bija pirma neatkariga militara operacija, ko ES istenoja Ituri regiona Kongo. Ši militaro speku izveršana parada, ka ES butiba ir gatava pienemt ideju par Eiropas karaspeku humanajas intervences misijas, tai skaita arpus Eiropas kontinenta.
“Ne” Irakas karam
2002. gada maija zinojuma Parlaments bridinaja starptautisko sabiedribu par Irakas režima veikto kodolierocu izstrades programmu. Taja bija teikts, ka piecu gadu laika Iraka vares ražot kodolierocus, ja tiks atceltas pret to noteiktas sankcijas. Tadel Parlamenta deputati aicinaja turpinat ierocu embargo, bet atcelt parejas sankcijas. Parlaments ari mudinaja meklet daudzpuseju politisku risinajumu Apvienoto Naciju Organizacijas aizbildniba. Tas noraidija jebkadu militaru darbibu bez ANO rezolucijam un aicinaja Irakas varas iestades piekrist Apvienoto Naciju Organizacijas Uzraudzibas, parbaudes un kontroles komisijas (UNMOVIC) parbaudem. Parlamenta deputati nosodija ari daudzos nopietnos cilvektiesibu parkapumus Iraka.
Dažas nedelas pirms kara sakšanas - 2003. gada 30. janvari - Parlaments pienema rezoluciju par Iraku ar 287 balsim par, 209 - pret un 26 - atturoties. Parlamenta deputati apgalvoja, ka ANO 1441. rezolucijas parkapumi, ko bija atklajuši ANO inspektori, neattaisno militaru darbibu. Vini nostajas pret jebkadiem vienpusejiem militariem pasakumiem un apgalvoja, ka preventivs trieciens butu pretruna ar starptautiskajam tiesibu normam. Karam sakoties, Parlamenta deputati apzinajas plaisu, kas veidojas starp Eiropas valstu valdibam un nespeja pienemt jaunu kopeju nostaju attieciba uz šo karu. Tomer zinojumam par Irakas atjaunošanu bija loti plašs atbalsts.
Parlaments un Tuvie Austrumi
2003. gada oktobri, kad vardarbiba Tuvajos Austrumos bija kluvusi par dalu no ikdienas, Parlaments pienema zinojumu, kura tas aicinaja Izraelas valdibu un Palestinas pašparvaldi bez ierunam ieverot “cetrinieka” (ASV, Krievijas, ES un ANO) sastadito “cela karti”. Parlaments aicinaja istenot mierigas lidzaspastavešanas principu starp divam suverenam valstim, kur katrai no tam ir tiesibas dzivot drošiba. Parlamenta deputati stingri nosodija palestiniešu terorismu un aicinaja Palestinas pašparvaldi atjaunot sabiedrisko kartibu un veikt neparprotamus, praktiskus pasakumus, lai izformetu teroristu organizacijas. Savukart Izraelas valdiba tika aicinata atvilkt brunotos spekus no palestiniešu teritorijam, beigt merktiecigas slepkavibas un partraukt apmetnu, ka ari “drošibas sienas” celtniecibu.
2002. gada aprili Parlaments pienema Padomei domatu ieteikumu, aicinot to apturet ES un Izraelas Asociacijas ligumu (269 balsis par, 208 - pret, 22 - atturas) sakara ar Izraelas valdibas istenoto militaras darbibas intensificešanu. Tomer Ministru padome šo ieteikumu nenema vera.
Turklat 2003. gada februari pec 170 Parlamenta deputatu pieprasijuma tika izveidota darba grupa ar uzdevumu parbaudit, ka tiek izmantota Palestinas pašparvaldei pieškirta ES palidziba. Pastaveja bažas, ka ta tiek novirzita citiem merkiem un pat izmantota, lai finansetu teroristu tiklu. Šo darba grupu izveidoja saskana ar Parlamenta pilnvaram, lai parbauditu ES gramatvedibas parredzamibu, lai gan tai nav tadu izmeklešanas pilnvaru ka oficialai izmeklešanas komitejai. 2004. gada 31. marta darba grupa pienema divus zinojumus (vienu “vairakuma” un otru “mazakuma” zinojumu), jo ieguta informacija tika interpreteta dažadi. Abos zinojumos vismaz viens secinajums ir lidzigs - ja nakotne ES nolems atjaunot tiešu finansialu palidzibu Palestinas pašparvaldei, tai jabut balstitai uz skaidriem nosacijumiem un labakiem kontroles mehanismiem. Abas grupas ari secinaja, ka dala pieškirtas naudas ir iztereta citiem merkiem neka sakotneji bija paredzets. Šos zinojumus apspriedis tris kompetentas komitejas (Budžeta komiteja, Budžeta kontroles komiteja un Arlietu komiteja) Parlamenta nakamaja pilnvaru laika.
|
