Lobiju grupas un pārredzamība 

Eiropas Parlaments ir apņēmības pilns veicināt lobēšanas pārredzamību un ētiskumu. Kopā ar Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju tas izmanto kopīgu pārredzamības reģistru interešu pārstāvju darbību pārraudzībai. EP deputāti arī publicē informāciju par kontaktiem ar lobiju grupām.

Kāpēc dialogs starp ES iestādēm un lobiju grupām ir svarīgs?

ES iestādes sadarbojas ar dažādām grupām un organizācijām, kas pārstāv konkrētas intereses un veic lobēšanas darbības. Tā ir leģitīma un nepieciešama lēmumu pieņemšanas procesa daļa, lai nodrošinātu, ka ES politika atspoguļo cilvēku patiesās vajadzības.

Visu veidu interešu pārstāvji var sniegt Parlamentam informāciju un specifiskas profesionālās zināšanas daudzās ekonomikas, sociālajās, vides un zinātnes jomās. Tiem var būt svarīga loma atklātā, plurālistiskā dialogā, uz kuru balstās demokrātiska sistēma.

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikta un atbalstīta pārredzamu un ētisku attiecību veicināšana starp Eiropas iestādēm un Eiropas politiskajiem līderiem, no vienas puses, un pilsonisko sabiedrību un pārstāvības apvienībām, no otras puses.

Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(Līguma par Eiropas Savienību 11. pants)

Share: 

    Pārredzamības reģistrs

    Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai ir kopīgs Pārredzamības reģistrs, lai apliecinātu savu apņemšanos būt atvērtiem un pārredzamiem.

    Pārredzamības reģistrs ļauj cilvēkiem vieglāk iegūt informāciju par interešu pārstāvības darbībām, kas notiek attiecībā uz ES iestādēm, kā arī statistikas datus par visām reģistrētajām personām.

    Visi interešu pārstāvji tiek aicināti reģistrēties brīvprātīgi, ja tie veic darbības, kuru mērķis ir ietekmēt politikas veidošanu, politikas īstenošanu un lēmumu pieņemšanu ES iestādēs. Tomēr katrai iestādei ir noteikumi sistēmas stiprināšanai, nosakot, ka reģistrācija ir priekšnosacījums noteiktu interešu pārstāvības darbību veikšanai. Turklāt visām reģistrētajām personām ir jāievēro Rīcības kodekss. Šajā lapā varat iepazīties ar katras iestādes attiecīgajiem noteikumiem un citiem pārredzamības pasākumiem.

    Piemēram, lai saņemtu Eiropas Parlamenta caurlaidi, ir nepieciešams reģistrēties. Reģistrētie interešu pārstāvji caurlaidi var pieprasīt tikai tiešsaistē.

    Turklāt tikai reģistrētie interešu pārstāvji var tikt uzaicināti kā runātāji komiteju atklātās uzklausīšanās un atbalstīt EP deputātu sadarbības grupu un neoficiālu grupējumu darbības un piedalīties tajās. Papildu pasākumi nodrošina, ka reģistrētās personas var netraucēti reģistrēties informatīvu vēstījumu par komiteju darbu saņemšanai, kopīgi rīkot pasākumus un lūgt Parlamenta priekšsēdētāja oficiālu atbalstu.

    Iestāžu nolīgumā par obligātu Pārredzamības reģistru un tā politiskajā paziņojumā ir noteikts, uz kādām interešu pārstāvības vai lobēšanas darbībām tas attiecas, kāda veida informācija reģistrētajām personām būtu jāsniedz, kā arī reģistrēto personu rīcības kodekss un procedūra sūdzībām par reģistrētām organizācijām.

    Pārredzamības reģistru kopīgi pārvalda Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Trīs iestāžu ģenerālsekretāri ar valdes palīdzību pārvalda nolīguma īstenošanu, un kopīgs sekretariāts, kuru veido ierēdņi no katras no trim iestādēm, vada reģistra ikdienas darbību. Ar gada ziņojumiem varat iepazīties šeit:

    Šajā īpaši izveidotajā lapā varat izlasīt par sarunām starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, kuru rezultātā tika noslēgts minētais iestāžu nolīgums.

    Pārredzamība attiecībā uz kontaktiem ar lobiju grupām

    Plānoto sanāksmju publicēšana

    Referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem par katru ziņojumu tiešsaistē jāpublicē informācija par plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas iestāžu nolīgums par Pārredzamības reģistru.
    Tas nozīmē informāciju par jebkuru tikšanos, kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas iestāžu politiku vai lēmumu pieņemšanas procesu, neatkarīgi no vietas.

    Visiem pārējiem locekļiem, tostarp komiteju priekšsēdētāju vietniekiem, delegāciju priekšsēdētājiem vai koordinatoriem, nav juridiska pienākuma publicēt informāciju par savām sanāksmēm, bet tie var to darīt brīvprātīgi.
    Informāciju par sanāksmēm publicē deputātu individuālajās profila lapās.

    Plašāka informācija: Reglaments: 11. pants – Deputātu finansiālās intereses un Pārredzamības reģistrs.

    Brīvprātīga ietekmes uz likumdošanu atspoguļošana
    EP deputāti, sagatavojot ziņojumus vai atzinumus, var pēc pašu izvēles tajos iekļaut informāciju par lobētāju ietekmi attiecīgā tiesību akta sagatavošanā.

    Šāds saraksts var parādīt, cik plaša ir referenta saņemtā ārējā ekspertīze un viedokļi. Pēc ziņojuma pieņemšanas komitejā to kopā ar sarakstu publicē, kas ļauj cilvēkiem redzēt, ko referents ir uzklausījis pirms Parlamenta galīgā balsojuma plenārsēdē.

    Saraksta publicēšana nav saistīta ar tādu sanāksmju publicēšanu, kurās piedalās interešu pārstāvji, bet referenti to var izmantot, lai papildinātu savas deklarācijas par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem.

    Deklarācija par atbalstu sadarbības grupām un citiem neoficiāliem grupējumiem

    Sadarbības grupas ir neoficiāli grupējumi, ko veido atsevišķi deputāti, lai rīkotu neformālu viedokļu apmaiņu par konkrētiem jautājumiem un veicinātu kontaktus starp deputātiem un pilsonisko sabiedrību.

    Tikai lobiju grupas, kas ir reģistrētas Pārredzamības reģistrā, var piedalīties pasākumos, ko Parlamenta telpās organizē sadarbības grupas vai citi neoficiāli grupējumi, piedāvājot tiem atbalstu vai kopīgi organizējot savus pasākumus.

    Sadarbības grupu priekšsēdētājiem ir jāiesniedz ikgadēja deklarācija par jebkādu saņemto atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta palīdzība), un tā ir jāatjaunina katru gadu. Visas šīs deklarācijas un katras sadarbības grupas locekļu saraksts ir pieejams turpmāk norādītajā saitē (sk. “Plašāka informācija”).

    Citiem neoficiāliem grupējumiem arī ir pienākums līdz nākamā mēneša beigām deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā, ko deputāti nav deklarējuši individuāli saskaņā ar Deputātu Rīcības kodeksā noteiktajiem pienākumiem.

    Plašāka informācija: Reglaments: 35. pants – Sadarbības grupas.

    Darbinieku sadarbība ar interešu pārstāvjiem

    Parlamenta darbiniekiem, tāpat kā visiem ES ierēdņiem, ir jāsaglabā sava profesionālā un personīgā neatkarība.

    Viņiem ir jārīkojas atbilstoši sava amata neatkarībai un godprātības principam, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

    Šajā nolūkā ir daži Praktiski ieteikumi publisku amatpersonu sadarbībai ar interešu pārstāvjiem.