Lobiju grupas un pārredzamība 

Pārredzamības reģistrs ir tiešsaistes datubāze, kurā uzskaitītas grupas un organizācijas, kas cenšas ietekmēt ES politikas un tiesību aktu izstrādi vai īstenošanu. Tā ir izstrādāta, lai parādītu, kādas intereses tiek pārstāvētas ES līmenī un kā vārdā, kā arī šīm darbībām atvēlētos finanšu resursus un cilvēkresursus.

ES iestādes sadarbojas ar dažādām grupām un organizācijām, kas pārstāv konkrētas intereses un veic lobēšanas darbības. Tā ir leģitīma un nepieciešama lēmumu pieņemšanas procesa daļa, lai nodrošinātu, ka ES politika atspoguļo cilvēku patiesās vajadzības.

Visu veidu interešu pārstāvji var sniegt Parlamentam informāciju un specifiskas profesionālās zināšanas daudzās ekonomikas, sociālajās, vides un zinātnes jomās. Tiem var būt svarīga loma atklātā, plurālistiskā dialogā, uz kuru balstās demokrātiska sistēma.

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikta un atbalstīta pārredzamu un ētisku attiecību veicināšana starp Eiropas iestādēm un Eiropas politiskajiem līderiem, no vienas puses, un pilsonisko sabiedrību un pārstāvības apvienībām, no otras puses.

Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai ir kopīgs Pārredzamības reģistrs, ar ko šīs iestādes apliecina savu apņemšanos būt atvērtām un pārredzamām.

Pārredzamības reģistrs ļauj cilvēkiem vieglāk iegūt informāciju par interešu pārstāvības darbībām, kas notiek attiecībā uz ES iestādēm, kā arī statistikas datus par visām reģistrētajām personām.

Visi interešu pārstāvji tiek aicināti reģistrēties brīvprātīgi, ja tie veic darbības, kuru mērķis ir ietekmēt politikas veidošanu, politikas īstenošanu un lēmumu pieņemšanu ES iestādēs. Tomēr katrai iestādei ir noteikumi sistēmas stiprināšanai, nosakot, ka reģistrācija ir priekšnosacījums noteiktu interešu pārstāvības darbību veikšanai. Turklāt visām reģistrētajām personām ir jāievēro Rīcības kodekss. Šajā lapā varat iepazīties ar katras iestādes attiecīgajiem noteikumiem un citiem pārredzamības pasākumiem.

Piemēram, lai saņemtu Eiropas Parlamenta caurlaidi, ir nepieciešams reģistrēties. Reģistrētie interešu pārstāvji šādu iekļūšanu var pieprasīt tikai tiešsaistē.

Turklāt tikai reģistrētie interešu pārstāvji var tikt uzaicināti kā runātāji komiteju atklātās uzklausīšanās un atbalstīt EP deputātu sadarbības grupu un neoficiālu grupējumu darbības un piedalīties tajās. Papildu pasākumi nodrošina, ka reģistrētās personas var netraucēti reģistrēties informatīvu vēstījumu par komiteju darbu saņemšanai, kopīgi rīkot pasākumus un lūgt Parlamenta priekšsēdētāja oficiālu atbalstu.

Iestāžu nolīgumā par obligātu Pārredzamības reģistru un tā politiskajā paziņojumā ir noteikts, uz kādām interešu pārstāvības vai lobēšanas darbībām tas attiecas, kāda veida informācija reģistrētajām personām būtu jāsniedz, kā arī reģistrēto personu rīcības kodekss un procedūra sūdzībām par reģistrētām organizācijām.

Pārredzamības reģistru kopīgi pārvalda Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Trīs iestāžu ģenerālsekretāri ar valdes palīdzību pārvalda nolīguma īstenošanu, un kopīgs sekretariāts, kuru veido ierēdņi no katras no trim iestādēm, vada reģistra ikdienas darbību. Ar gada ziņojumiem varat iepazīties šeit:

Šajā īpaši izveidotajā lapā varat izlasīt par sarunām starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, kuru rezultātā tika noslēgts minētais iestāžu nolīgums.

Plānoto sanāksmju publicēšana

Visiem deputātiem tiešsaistē jāpublicē informācija par plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Iestāžu nolīgums par Pārredzamības reģistru, un ar trešo valstu publisko iestāžu pārstāvjiem.

Tas attiecas uz jebkuru sanāksmi, kas saistīta ar Parlamenta darbu (ziņojums, atzinums, rezolūcija, debates plenārsēdē vai steidzamības procedūra) un kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas iestāžu politiku vai lēmumu pieņemšanas procesu neatkarīgi no tā, vai tā notiek klātienē vai attālināti.

Visiem deputātiem ir obligāti jāpublisko informācija par šādām sanāksmēm neatkarīgi no tā, vai viņi sanāksmē piedalās personīgi vai nosūta tajās sevi pārstāvēt palīgus.

Informāciju par sanāksmēm publicē deputātu individuālajās profila lapās Parlamenta tīmekļa vietnē.

Plašāka informācija:  Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodekss attiecībā uz integritāti un pārredzamību.7. pants. Sanāksmju publiskošana.

Pienesuma deklarācija

Referentiem un atzinumu sagatavotājiem savu ziņojumu vai atzinumu pielikumos ir jānorāda struktūras vai personas, no kurām viņi ir saņēmuši informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz attiecīgo tematu.

Šādā sarakstā var atspoguļot ārējo ekspertu atzinumu klāstu un ieguldījumu, ko referents ir pieprasījis, pieņēmis vai zināmā mērā ņēmis vērā. Pēc ziņojuma pieņemšanas komitejā to kopā ar sarakstu publicē, kas ļauj cilvēkiem redzēt, kādu pienesumu referents ir saņēmis pirms Parlamenta galīgā balsojuma plenārsēdē.

Saraksta publiskošana nav saistīta ar to sanāksmju publiskošanu, kurās piedalās interešu pārstāvji, bet referenti to var izmantot, lai papildinātu savas deklarācijas par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem.

Sadarbības grupas ir neoficiāli grupējumi, ko veido atsevišķi deputāti, lai rīkotu neformālu viedokļu apmaiņu par konkrētiem jautājumiem un veicinātu kontaktus starp deputātiem un pilsonisko sabiedrību.

Tikai lobiju grupas, kas ir reģistrētas Pārredzamības reģistrā, var piedalīties pasākumos, ko Parlamenta telpās organizē sadarbības grupas vai citi neoficiāli grupējumi, piedāvājot tiem atbalstu vai kopīgi organizējot savus pasākumus.

Sadarbības grupu priekšsēdētājiem ir jāiesniedz ikgadēja deklarācija par jebkādu saņemto atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta palīdzība), un tā ir jāatjaunina katru gadu. Visas šīs deklarācijas un katras sadarbības grupas locekļu saraksts ir pieejams turpmāk norādītajā saitē (sk. “Plašāka informācija”).

Neoficiālu grupējumu dalībniekiem privāto interešu deklarācijā līdz nākamā mēneša beigām ir arī jādeklarē jebkāds atbalsts, kas saņemts neoficiāla grupējuma vārdā naudā vai natūrā.

Plašāka informācija: Reglaments. 35. pants — Sadarbības grupas un 36. pants — Neoficiāli grupējumi; Sadarbības grupas Eiropas Parlamentā

Parlamenta darbiniekiem, tāpat kā visiem ES ierēdņiem, ir jāsaglabā sava profesionālā un personīgā neatkarība.

Viņiem ir jārīkojas atbilstoši sava amata neatkarībai un godprātības principam, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

Šajā nolūkā ir daži Praktiski ieteikumi publisku amatpersonu sadarbībai ar interešu pārstāvjiem.