Lobiju grupas un pārredzamība 

Eiropas Parlaments ir apņēmības pilns veicināt lobēšanas pārredzamību un ētiskumu. Kopā ar Eiropas Komisiju tas ir izveidojis kopīgu Pārredzamības reģistru. EP deputāti arī publicē informāciju par kontaktiem ar lobiju grupām.

Kāpēc dialogs starp ES iestādēm un lobiju grupām ir svarīgs?

ES iestādes sadarbojas ar dažādām grupām un organizācijām, kas pārstāv konkrētas intereses un veic lobēšanas darbības. Tā ir leģitīma un nepieciešama lēmumu pieņemšanas procesa daļa, lai nodrošinātu, ka ES politika atspoguļo cilvēku patiesās vajadzības.

Šie interešu pārstāvji var būt privātas, publiskas un nevalstiskas struktūras. Tie var dalīties ar Parlamentu zināšanās un īpašā pieredzē, kas tiem uzkrāta daudzās jomās, piemēram, ekonomikas, sociālajā, vides un zinātnes jomā. Tiem var būt svarīga loma atklātā, plurālistiskā dialogā, uz kuru balstās demokrātiska sistēma.

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikta un atbalstīta attiecību veicināšana starp Eiropas iestādēm un Eiropas politiskajiem līderiem, no vienas puses, un pilsonisko sabiedrību, ES pilsoņiem un pārstāvības apvienībām, no otras puses.

Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(Līguma par Eiropas Savienību 11. pants)

Share: 

    Pārredzamības reģistrs

    Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija ir izveidojuši kopīgu Pārredzamības reģistru, lai apliecinātu savu apņemšanos būt atklātiem un pārredzamiem.

    Visas organizācijas tiek aicinātas reģistrēties brīvprātīgi, ja tās veic darbības, kuru mērķis ir tieši vai netieši ietekmēt politikas veidošanu, politikas īstenošanu un lēmumu pieņemšanu ES iestādēs. Tomēr reģistrācija ir obligāta, lai saņemtu iekļūšanas atļauju Eiropas Parlamentā. Varat iepazīties ar attiecīgajiem iekļūšanas noteikumiem.

    Reģistrētie interešu pārstāvji šādu iekļūšanu var pieprasīt tikai tiešsaistē.

    Pārredzamības reģistrs cilvēkiem atvieglo informācijas iegūšanu par pašnodarbinātām personām un organizācijām, kas ir kontaktā ar ES iestādēm, kā arī atvieglo piekļuvi statistikas datiem par visām reģistrētām partijām un sarakstam ar tām personām, kurām piešķirta atļauja iekļūt Eiropas Parlamentā.

    Šī “vienas pieturas aģentūras” sistēma atvieglo arī konkrētu interešu pārstāvju reģistrācijas procedūras un ietver iepriekš nošķirtus Parlamenta un Komisijas reģistrus.

    Reģistrējoties interešu pārstāvji var izmantot zināmas priekšrocības attiecībās ar Eiropas Parlamentu, ja vien viņi ievēro Reģistrēto personu rīcības kodeksu.

    Papildus caurlaides pieprasīšanai tikai reģistrētus interešu pārstāvjus var uzaicināt kā referentus uz komiteju atklātām uzklausīšanām, tie var atbalstīt deputātu sadarbības grupu un neoficiālo grupu darbu un piedalīties tajā, saņemt informatīvus e-pastus par komiteju darbu, kopīgi rīkot pasākumus un lūgt Parlamenta priekšsēdētāja atbalstu.

    Iestāžu nolīgumā par kopēja Pārredzamības reģistra izveidi ir noteikts, uz kādām interešu pārstāvības vai lobēšanas darbībām tas attiecas, kāda veida informācija reģistrētājiem būtu jāsniedz, kā arī rīcības kodekss reģistrētājiem un procedūra brīdinājumiem un sūdzībām par reģistrētām organizācijām.

    Pārredzamības reģistru kopīgi pārvalda Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Gada ziņojumu varat izlasīt šeit:

    Parlaments, Padome un Komisija apspriežas par jaunu iestāžu nolīgumu. Jūs varat sekot līdzi sarunām šajā īpaši tām veltītajā lapā.

    Pārredzamība attiecībā uz kontaktiem ar lobiju grupām

    Plānoto sanāksmju publicēšana

    Referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem par katru ziņojumu tiešsaistē jāpublicē informācija par plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas iestāžu nolīgums par Pārredzamības reģistru.

    Tas nozīmē informāciju par jebkuru tikšanos, kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas iestāžu politiku vai lēmumu pieņemšanas procesu, neatkarīgi no vietas.

    Visiem pārējiem locekļiem, tostarp komiteju priekšsēdētāju vietniekiem, delegāciju priekšsēdētājiem vai koordinatoriem, nav juridiska pienākuma publicēt informāciju par savām sanāksmēm, bet tie var to darīt brīvprātīgi.

    Informācija par sanāksmēm tiek publicēta deputātu individuālajās lapās.

    Plašāka informācija: Reglaments: 11. pants – Deputātu finansiālās intereses un Pārredzamības reģistrs

    Brīvprātīga ietekmes uz likumdošanu atspoguļošana

    EP deputāti, sagatavojot ziņojumus vai atzinumus, var izvēlēties savos ziņojumos pievienot informāciju par ietekmi uz likumdošanu.

    Šāds saraksts var parādīt, cik plaša ir referenta saņemtā ārējā ekspertīze un atzinumi. Pēc ziņojuma pieņemšanas komitejā to kopā ar sarakstu publicē, kas ļauj cilvēkiem redzēt, ko referents ir uzklausījis pirms Parlamenta galīgā balsojuma plenārsēdē.

    Saraksta publicēšana nav saistīta ar tādu sanāksmju publicēšanu, kurās piedalās interešu pārstāvji, bet referenti to var izmantot, lai papildinātu savas deklarācijas par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem.

    Deklarācija par atbalstu sadarbības grupām un citiem neoficiāliem grupējumiem

    Sadarbības grupas ir neoficiāli grupējumi, ko veido atsevišķi deputāti, lai rīkotu neformālu viedokļu apmaiņu par konkrētiem jautājumiem un veicinātu kontaktus starp deputātiem un pilsonisko sabiedrību.

    Lobiju grupas, kas ir reģistrētas Pārredzamības reģistrā, var piedalīties pasākumos, ko Parlamenta telpās organizē sadarbības grupas vai citi neoficiāli grupējumi, piedāvājot tiem atbalstu vai kopīgi organizējot savus pasākumus.

    Sadarbības grupu priekšsēdētājiem ir jāiesniedz ikgadēja deklarācija par jebkādu saņemto atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta palīdzība), un tā ir jāatjaunina katru gadu. Visas šīs deklarācijas un katras sadarbības grupas locekļu saraksts ir pieejams turpmāk norādītajā saitē (sk. “Plašāka informācija”).

    Citiem neoficiāliem grupējumiem arī ir pienākums līdz nākamā mēneša beigām deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā, ko deputāti nav deklarējuši individuāli saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksa I pielikumā noteiktajiem pienākumiem. 

    Plašāka informācija: Reglaments: 35. pants – Sadarbības grupas

    Darbinieku mijiedarbība ar interešu pārstāvjiem

    Parlamenta darbiniekiem, tāpat kā visiem ES ierēdņiem, ir jāsaglabā sava profesionālā un personīgā neatkarība.

    Viņiem ir jārīkojas atbilstoši sava amata neatkarībai un godprātības principam, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

    Šajā nolūkā ir daži Praktiski ieteikumi publisku amatpersonu mijiedarbībai ar interešu pārstāvjiem.